Esam maz, bet kvalitatīvi

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Trīsdesmit dalībniekus izvēlas sacensību organizatori, bet pārējie piesakās paši pēc principa, kurš ir pirmais, tas arī iegūst iespēju piedalīties. I.Rutkovskis reģistrēšanos sacensībām salīdzina ar Black Friday izpārdošanu, kad visi skrien un gāž viens un otru no kājām. Pēc I.Rutkovska stāstītā, Rīgas posms ir daļa no liela sacensību kalendāra, kas ietver 8 līdz 10 sacensības gadā, un Latvija ir viens no pirmajiem posmiem. Lai piedalītos Olybet Flairmania, nav nepieciešams būt kvalificētam bārmenim. Tiek vērtēta gan tehniskā daļa – horeogrāfija, izpildījums, sarežģītība, oriģinalitāte, gan pagatavotais kokteilis. Tiek dots uzdevums no noteiktām pamata sastāvdaļām pagatavot kokteili, kā rezultātā labākais iegūst 2500 eiro naudas balvu, bet kopējais Latvijas posma sacensību budžets ir aptuveni 25 līdz 35 000 eiro.

Šogad starp kopumā 60 dalībniekiem piedalās arī astoņas sievietes, kas liek domāt, ka bāra pasaulē tomēr dominē vīrieši. I.Rutkovskis velk paralēles ar pavārmākslu. Lai gan ikdienā ēdienu vairāk gatavo sievietes, tomēr profesionālajā vidē redzamāki ir vīrieši, piemēram, Gordons Remzijs, Mārtiņš Rītiņš, Elmārs Tannis un citi. Viņaprāt, šajā profesijā pārsvarā ir vīrieši, jo darbs ir saistīts ar lielu fizisko slodzi. «Tas, protams, neizslēdz faktu, ka Latvijā ir klubi, kuros bārmenes ir tikai sievietes. Arī tam ir savs šarms. Piemēram, klasiskās bārmeņu sacensībās sievietes māk sevi īpaši pasniegt. Slikti ir tad, ja sievietes cenšas izskatīties kā vīrieši,» novērojis I.Rutkovskis.

Viņš Latvijas bārmeņu sasniegumus salīdzina ar Latvijas pārstāvjiem sportā. «Piemēram, basketbolā mums ir Porziņģis, Bertāni un vēl daži spīdekļi, par kuriem pasaulē zina. Arī citos sporta veidos ir atsevišķi talanti, kas izgrauž ceļu līdz augšai. Mūsu pasākumā piedalās ļoti daudz itāļu, krievu, bet no Latvijas tikai trīs dalībnieki. Tomēr no viņiem viens ir favorīts, kurš varētu uzvarēt. Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Arī pārējo puišu sniegums kāpj. Mēs veidojam nopietnu konkurenci. Es domāju, ka viena no Latvijas iedzīvotāju rakstura īpašībām ir tā, ka, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam. Ir gan arī otra galējība – ļoti pavirši. Mums ir ļoti daudz uzņēmēju, kurus Latvijā neviens īsti nezina, bet pasaulē gan. Ar šo pasākumu ir līdzīgi – to zina visa pasaule, bet Latvijā, iespējams, ļoti daudzi nemaz nezina. Tas ir sava veida Latvijas fenomens,» uzskata I.Rutkovskis.

Viņš novērojis, ka Latvijas bāros ir labas receptes, zinoši bārmeņi, spēcīgas personības, taču pietrūkst sajūtas, ka katrs viesis ir gaidīts. «Iespējams, viesim citkārt nav taisnība, bet viņš ir karalis. Viesim ir jākalpo, no tā arī veidojies šis vārds – apkalpojošā sfēra. Visi, kas pie mums nāk, nav klienti, bet gan viesi un par viņiem jārūpējas pēc labākās sirdsapziņas. Arī tad, ja kaut kas neietilpst darba pienākumos, piemēram, kaut ko noslaucīt, nolikt mēteli. Jārada sajūtas, jo viesis uz bāru, restorānu vai kafejnīcu nenāk pēc preces, bet pēc sajūtām. Viņš vēlas atpūsties, pamēģināt kaut ko jaunu, būt sabiedrībā. Cilvēki iet tur, kur viņiem patīk. Pievienotā vērtība ir pozitīvisms un ieinteresētība apmierināt klienta vēlmes. Tas trūkst ne tikai bāros un restorānos, bet apkalpojošā sfērā kopumā. Latvijā ļoti raksturīga ir attieksme – ko tu gribi, ko tev vajag un labākajā gadījumā no telefona paceļ galvu. Centība ir tas, kas man kā viesim liek justies labi, jo es jūtu rūpes. Apkalpojošajā sfērā Latvijā es gribētu vēl pielikt klāt cilvēcīgumu un apčubināšanu, rūpes par viesiem,» skaidro I.Rutkovskis.

Vaicāts, kura ir bāru metropole, I.Rutkovskis izceļ Lasvegasu, Londonu un Parīzi. Pēc viņa domām, no Lasvegasas varētu mācīties šova elementus, mūžam smaidīgos bārmeņus, kuri būs labākie draugi, bet vienlaikus tas tomēr rada iespaidu par pārmērīgu uzspēlētību. Savukārt, no Krievijas var mācīties dzērienu vizuālo noformējumu, no Londonas, kas ir Eiropas kokteiļu meka, – radošo domāšanu. «Latvijas tirgus ir mazs, un gada laikā no zero [latviski - nulle] var kļūt par hero [latviski - varonis]. Jebkurš var atvērt labāko kokteiļbāru un noalgot labākos bārmeņus, ja ir pietiekamas investīcijas. Tas nozīmē, ka šī vieta būs pamānāma un par to runās. Lielajās metropolēs to ir grūtāk izdarīt,» uzsver I.Rutkovskis.

Viņš novērojis, ka dzērienu izvēlē latvieši ir konservatīva tauta. «Pēdējā laikā tas mainās, bet apkalpojošam personālam ir jābūt tam, kas iedrošina. Iedrošina, nevis iesmērē – mums ir jauns kokteilis, vai nevēlaties pagaršot? Ir jāprot pastāstīt par piedāvājumu, tad cilvēki sāk eksperimentēt. Bāru nozarē pastāv ļoti daudz stereotipu, piemēram, ka kokteilis ir kaut kas krāsains, ar salmiņu un lietussardziņu, salds, ar pēc iespējas lētākiem dzērieniem un no tā noteikti sāp galva. Šobrīd kokteiļos ir labas sastāvdaļas un tie ir sausi, skābi, dzirkstoši, deserta veida un aperatīvi. Iespējams, klients ir mēģinājis kādu kokteili un vīlies. Iespējams, tas ir finanšu aspekts, ka cilvēks nevēlas tērēt naudu eksperimentiem. Mūsu vidējais, nosvērtais, intravertais latvietis labāk maksās par zināmo un nepiedzīvos vilšanos,» pieredzē dalās I.Rutkovskis.

Viņš novērojis, ka Latvijas iedzīvotāji visvairāk patērē alu. Tam seko vīns un stiprie dzērieni. «Man liels prieks, ka arī bezalkoholisko kokteiļu sfēra sāk attīstīties, jo ne vienmēr visi var un vēlas lietot alkoholu. Garšas ceļojumu ir iespējams piedāvāt arī bez alkohola. Mans personīgais viedoklis un cerība, ka nākotnē pasaulē alkohola patēriņš varētu samazināties. Cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei un veselības aspektiem, piemēram, kokteiļos izvēlēsies mazāk cukurotas sastāvdaļas. Vienu brīdi pieprasīti bija enerģijas dzērieni, kas bāros tika patērēti paletēm. Šobrīd tas aktuālāk ir klubos,» stāsta I.Rutkovskis.

Viņaprāt, bāru bizness Latvijā tomēr nav viegls. «Mums nav tāda kultūra, ka mēs ar draugiem pēc darba regulāri ietu iedzert alu vai vīnu. Tirgū vērojami vienas sezonas uzņēmumi. Bārs ilgāk par trīs, četriem gadiem vienā vietā reti pastāv. Kafejnīca Osiris ir piemērs, kā vajadzētu strādāt. Tur nav mainības, bet cilvēki tur iet, jo viņiem patīk. Var redzēt atšķirību starp vietām, kas ir atvērtas naudas dēļ, un tādām, kurās ielikta sirds un dvēsele. Šis bizness tik mazā tirgū kā Latvija ir ļoti grūts un nepiedod kļūdas. Trausls un sezonāls. Daudzi saka, ka šis ir viens no grūtākajiem biznesiem, jo ieguldījumi nav atbilstoši peļņai,» saka I.Rutkovskis.