HP inovatīvajam viedtelefonam Elite x3 var pievienot monitoru, klaviatūru un peli un izmantot to datora vietā

Nākamā ienesīgā produkta meklējumi dzen ražotājus pa neparastām takām, mudinot izmēģināt spēkus pat jomās, kurās uzņēmumam nav spēcīgu iestrāžu. Šim scenārijam seko arī viens no lielākajiem datoru un printeru ražotājiem pasaulē Hewlett-Packard, mēģinot tirgū izkalt jaunu nišu ar viedtelefona un datora apvienojumu HP Elite x3.

Nav jau gluži tā, ka HP būtu pilnīgs iesācējs telefonu tirgū. Pirms 13 gadiem tas ar iPAQ Pocket PC bija viens no kabatas datoru jeb mūsdienu viedtelefonu priekšteču pionieriem. Nevar arī teikt, ka Elite x3 ir absolūta inovācija, jo jau pirms gada tālruni ar līdzīgām funkcijām – Lumia 950 – tirgū laida Microsoft. Taču HP gadījums ir interesants ar to, ka viņu ierīce izmēru dēļ ir tuvāka planšetei nekā telefonam.

Viļānu novadā, Radopolē top 3,3 miljonus eiro vērta AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunā ferma.

Jau iepriekš, paaugstinot dzīvnieku uzturēšanas komforta līmeni, izslaukums no govs palielinājies par 12,3%.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valentīna Sarkane, pērn izslaukums no govs bija 8110 kilogrami, savukārt šogad pēc prognozēm tas varētu būt vismaz par 1000 kilogramiem lielāks.

AS Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale jaunuzceltās fermas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2016.gada novembrī. Tās gaitā tika uzbūvēta slaucamo govju novietne 500 lopiem un piena bloks ar slaukšanas karuseli, kā arī 14 000 kubikmetru šķidrmēslu krātuve.

Jaunās fermas būvniecības pirmā kārta izmaksāja 2,26 miljonus eiro, no kuriem viens miljons eiro bija Lauku atbalsta dienesta finansējums no Eiropas fondiem, atlikusī summa - aizņēmums AS Swedbanka.

Kompānijas Panasonic un Tomy veiksmīgi izmēģinājušas lielas noslodzes kravas mašīnu, kas tika darbināta ar saspiestu dabasgāzi (SDG) (compressed natural gas). Testos, kas ilga sešus mēnešus no šī gada aprīļa līdz septembrim, smagā mašīna veica 48 turp un atpakaļ reisus starp Osakas un Tokijas apgabaliem.

Testi parādīja teicamus rezultātus: 10 procentu samazinājumu CO2 izmešiem un 90 procentu samazinājumu NOX izmešiem, salīdzinot ar standarta kravas mašīnām. Projektu organizēja Japānas Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma ministrija. Šobrīd Japānā tiek lietoti jau aptuveni 37 000 zema piesārņojuma līmeņa SDG transporta līdzekļi, kas aizstāj ierastās ar degvielu darbināmās automašīnas. 17 000 no tiem ir kravas mašīnas, galvenokārt ar kravnesību divas tonnas.

Savukārt, runājot par garvilces, lielas noslodzes SDG kravas mašīnām, tad radītais prototips šobrīd ir vienīgā šāda veida automašīna Japānā. Izmēģinājuma laikā smagā mašīna parādījusi ne vien zemus izmešu rādītājus, bet arī augstu degvielas ekonomiju. Tā spēj veikt 600 km garu ceļa posmu tikai ar vienu degvielas uzpildi. Tādēļ to var uzskatīt par nākamās paaudzes kravas furgonu, kas būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojuma līmeni.

Izskanot ziņām ka Ziemeļkorejā, iespējams, notikusi cilvēka izraisīta zemestrīce, Phenjana trešdien paziņojusi, ka veikusi sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu.

Reaģējot uz notikušo, ANO Drošības padome sasaukusi ārkārtas sēdi, ziņo diplomāti.

Paziņojums Ziemeļkorejas televīzijā tika nolasīts dažas stundas pēc tam, kad tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, kura epicentrs atradās netālu no ziemeļkorejiešu kodolizmēģinājumu poligona.

«Pamatojoties uz Strādnieku partijas stratēģisko apņēmību, republikas pirmais ūdeņraža bumbas izmēģinājums sekmīgi veikts 2016.gada 6.janvārī plkst.10,» teikts televīzijas diktora nolasītajā paziņojumā.

Tajā norādīts, ka Ziemeļkoreja ar šo izmēģinājumu pievienojusies attīstītajām kodolvalstīm, piebilstot, ka izmēģināta miniatūra bumba.

Farmācijas kompānija "AstraZeneca" paziņojusi, ka ir "brīvprātīgi apturējusi" Covid-19 vakcīnas izlases veida klīnisku izmēģinājumu pēc tam, kad viens no šī izmēģinājuma brīvprātīgajiem dalībniekiem saslimis ar neizskaidrotu slimību.

Kompānija, kas attīsta šo medikamentu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, ir viena no līderēm globālajā sacensībā par Covid-19 vakcīnas izstrādi.

"Notiekošo Oksfordas koronavīrusa vakcīnas izlases veida kontrolēto globālo izmēģinājumu ietvaros tika iedarbināts mūsu standarta pārskatīšanas process un mēs brīvprātīgi apturējām vakcināciju, lai ļautu neatkarīgai komitejai pārskatīt drošuma datus," sacīja kompānijas preses sekretāre.

"Tā ir rutīnas darbība, kurai jānotiek, kad vienā no izmēģinājumiem ir potenciāli neizskaidrota slimība, kamēr tā tiek izmeklēta, lai nodrošinātu to, ka mēs saglabājam izmēģinājumu godījumu."

Kompānija piebilda, ka lielos izmēģinājumos saslimšana reizēm notiek aiz nejaušības, bet to vajag neatkarīgi pārskatīt.

Ziemassvētku priekšvakarā holdingā LNK Group ietilpstošās nodaļas LNK Aerospace izmēģinājumu centrā Aviatest radīta jauna stenda iekārta un veikta visa nesošo sistēmu izmēģinājumu programma perspektīvajam jauna tipa lidaparātam (konvertoplānam).

Darbi notika Eiropas Savienības programmas NICETRIP ietvaros, kopējais projekta finansējuma apjoms bija 2,5 miljoni eiro. Izmēģinājumu noslēguma posmā piedalījās projekta partneri — Eiropas helikopteru būves līderuzņēmumu AIRBUS HELICOPTERS un AGUSTA WESTLAND galvenie speciālisti.

2015. gada pirmajā ceturksnī Briselē plānots apkopot programmas NICETRIP gala rezultātus, tad arī tiks pieņemts lēmums par jaunās Eiropas aviācijas programmas Clean Sky 2 dalībniekiem, kuru vidū Aviatest cer ieņemt pienācīgu vietu.

LNK Aerospace specializācija ir civilās aviācijas lidmašīnu un helikopteru izturības aprēķinu veikšana, tiem nepieciešamo stenda izmēģinājumu, apkalpošanas nodrošināšana un to tehniska uzlabošana.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

«Kāpēc mēs neesam bagāti? Tāpēc, ka esam dumji. Kā sabiedrība, kā indivīdi, kā elite, kā tauta. Lielām tautām ir vieglāk būt bagātām, jo lielākai piramīdai ir augstāka virsotne – gudrāka un atbildīgāka elite, kas spēj efektīvi organizēt pat ne tik gudru sabiedrību. Mazām tautām ir jābūt gudrām, lai būtu bagātas,» savā viedoklī laikrakstam Diena saka finanšu analītiķis Ģirts Rungainis.

Mēs esam postkoloniāla zeme un tauta. Esam bijuši pārtikuši savu kolonizatoru kalpībā, viņiem gudri organizējot un vadot mūsu tautas dzīvi – gandrīz visam Vācijas un pasaules eksportam ejot caur Latviju un Krieviju un Krievijas eksportam ejot uz pasauli. Mācījāmies un skatījāmies no viņiem, līdzinājāmies, norāda Ģ. Rungainis.

«Gadsimtu atpakaļ tiešām mēs bijām daudz un bijām gudri, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules tautām. Un mums bija pasaules līmeņa elite. Tas ļāva izveidot savu valsti uz esošās divu lielvalstu bagātības un gudrības bāzes ar pareizām vērtībām, gudru, strādīgu tautu vēsturiskas izdevības momentā. Lai gan jau toreiz līda ārā Āfrikas cienīga nemākulība, bet varbūt to būtu pārvarējuši,» tā viņš.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Atšķirībā no daudziem Latvijas ražotājiem uzņēmuma Pure Food apgrozījums šogad ir audzis, nevis krities, un tā padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants pelnīti atzīts par Gada cilvēku lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Pure Food īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Aivars Žimants apgalvo, ka peļņa nekad nav bijusi viņa galvenais mērķis. «Mana prioritāte ir cilvēciskās attiecības un attieksme, viss pārējais ir pakārtots. Manuprāt, daudz kur biznesā šis cilvēcīgums ir ticis aizmirsts, e-pastu sarakste kļuva par galveno komunikācijas veidu. Tagad cilvēki sāk saprast, ka ir aizgājuši par tālu šajā atsvešinātībā, un grib atpakaļ. Kompānijas iegulda lielas naudas summas, lai atgūtu cilvēciskumu, taču mākslīgi to panākt nevar.»

«Sākumā braucam skatīties veikala plauktā, kādi ir ražotāju produkti un ko mēs viņiem varētu piedāvāt. Tad sākam iepazīties ar uzņēmumu speciālistiem un uzzinām vēl vairāk par to, kas viņiem būtu vajadzīgs. Mēs nenākam ar domu pārdot savu produktu, mēs piedāvājam kaut kādu labumu, ko uzņēmums varētu gūt, ar mums sadarbojoties, un tas uzreiz maina pretim sēdošā attieksmi,» stāsta uzņēmējs.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Ziemeļkoreja sekmīgi veikusi tālas darbības raķetes veiksmīgu izmēģinājumu, kurš, kā apgalvo komunistiskā valsts, orbītā nogādājis satelītu. Ziemeļkorejas darbības nosodījušas tās kaimiņvalstis. Aplēses liecina, ka valsts šogad savai kosmosa programmai iztērējusi 1,3 miljardus ASV dolāru.

Ziemeļkoreja apgalvo, ka orbītā nogādājusi meteoroloģisko satelītu, tomēr ASV, Dienvidkoreja, Japāna u. c. valstis uzskata, ka valsts patiesībā veikusi raķetes izmēģinājumu, kas spētu dot triecienus teritorijā līdz pat Kalifornijai un apdraudēt tādas pilsētas kā Losandželosa. Satraukumu par Ziemeļkorejas raķetes izmēģinājumu paudušas arī Krievija un Ķīna, kas tradicionāli pret noslēgto valsti ir noskaņotas labvēlīgāk.

Raķetes starts ticis pieskaņots pirmajai gadadienai kopš Ziemeļkorejas ilglaicīgā līdera Kima Čenira nāves, kurš mira aizvadītā gada decembrī.

Paredzams, ka ASV, Dienvidkoreja un Japāna centīsies panākt stingrākas ANO Drošības padomes sankcijas pret Ziemeļkoreju, vēsta AP. Patlaban noteiktās sankcijas pret Ziemeļkoreju liedz valstij iegādāties materiālus, kas nepieciešami raķešu tehnoloģiju un kodolieroču attīstīšanai.

Akciju cenas pasaulē otrdien pārsvarā pieauga un naftas cenas kāpa, turpinoties cerībai uz Covid-19 vakcīnu.

ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" paziņojums, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19, ''šķiet, maina spēles noteikumus, pat ja eksperti brīdina, ka [vakcīnas] ražošana un izplatīšana var prasīt laiku", atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

ASV epidēmiju eksperts Entonijs Fauči raksturoja šos izmēģinājumu rezultātus kā "ārkārtējus", un Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss nosauca šo ziņu par "iedrošinošu".

Citi analītiķi gan atzīmēja, ka šo izmēģinājumu dati vēl jāizskata un ka var būt problēmas ar izplatīšanas loģistiku. Vakcīnas ekonomiskais labums var kļūt redzams tikai nākamā gada otrajā pusē.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka noslēgusi vienošanos ar ASV farmācijas gigantu "Pfizer" un Vācijas kompāniju "BioNTech" par līdz 300 miljoniem eksperimentālās Covid-19 vakcīnas devu piegādi.

Saskaņā ar vienošanos ES 27 valstis var iegādāties 200 miljonus vakcīnu devu un tām būs iespējams iegādāties vēl 100 miljonus devu.

Kā teikts EK paziņojumā, dalībvalstis varēs izvēlēties, vai ziedot savas vakcīnas zemāku un vidēju ienākumu valstīm vai nodot tās citām Eiropas valstīm.

"Pēc "BioNTech" un "Pfizer" pirmdienas daudzsološā paziņojuma par viņu vakcīnas perspektīvām es ar prieku paziņoju par šīsdienas līgumu ar Eiropas kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" par 300 miljonu vakcīnas devu iegādi," pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena. "Ar šo ceturto līgumu mēs konsolidējam ļoti nopietnu potenciālo vakcīnu portfeli, no kurām vairums ir tālā izmēģinājumu fāzē. Pēc apstiprināšanas tās tiks ātri pielietotas un pietuvinās mūs ilgtspējīgam pandēmijas risinājumam."

Ārlietu ministrija (ĀM) pauž bažas par Ziemeļkorejas 6.janvāra paziņojumu par tās veikto ūdeņraža bumbas izmēģinājumu, informē (ĀM).

Ja tiks apstiprināts, ka Ziemeļkorejas apgalvojumi par jauna kodolizmēģinājuma veikšanu ir patiesi, tas nepārprotami liecinās, ka Ziemeļkoreja atkārtoti pārkāpj ANO Drošības padomes rezolūcijas, un tās rīcība rada ievērojamus draudus stabilitātei un drošībai pasaulē, kā arī skaidri norāda uz Ziemeļkorejas nevēlēšanos ņemt vērā starptautiskās sabiedrības vairākkārt paustos aicinājumus atteikties no provokatīvām darbībām.

Latvija pievienojas Eiropas Savienības aicinājumiem, kas norāda uz nepieciešamību Ziemeļkorejai ievērot tās starptautiskās saistības un atteikties no darbībām, kas ir klaji pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām. Aicinām atgriezties pie sarunām ar starptautisko sabiedrību, tostarp Sešu pušu formātā, lai mazinātu spriedzi Korejas pussalā un plašākā reģionā.

Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu, kuru gaidot palielinājies sasprindzinājums Korejas pussalā, varētu veikt aprīlī vai arī jūlijā, pavēstījusi Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija.

Dienvidkorejas izlūkdienests arī atklājis, ka komunistiskais režīms uz savu austrumu piekrasti pārvietojis jaunas balastiskās raķetes. Iepriekš vairāki eksperti prognozēja, ka Ziemeļkoreja veiks raķešu izmēģinājumu ap 15. aprīli – laiku, kad režīms svin valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienu.

Pastāv arī bažas, ka Ziemeļkoreja raķešu izmēģinājumu varētu veikt arī 25. aprīlī (armijas dibināšanas gadadienā), vai 30. aprīlī, kad noslēgsies ASV un Dienvidkorejas kopīgās mācības. Vēl viens iespējamais datums ir 27. jūlijs, kad 1953. gadā tika noslēgts pamiers, ar kuru tika izbeigts Korejas karš.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Velosipēdu tirgotājs ZZK Rīgā, K.Ulmaņa gatvē izveidojis pirmo amerikāņu zīmola Specialized Elite konceptveikalu Baltijā.

Specialized radīts 1974.gadā un ir lielākais velosipēdu ražotājs ASV. Tas pārstāvēts vairāk nekā 80 valstīs un ir pazīstams ar velosipēdu un veloaksesuāru, riteņbraukšanas piederumu, apģērbu un apavu ražošanu.

«Katru gadu, domājot par uzņēmuma attīstību un optimāliem veidiem, kā apmierināt esošo un potenciālo klientu vēlmes, dodamies uz lielāko velo izstādi Eiropā, Vācijā - Friedrihscafen Euro Bike, vienā no šādiem izstādes apmeklējumiem iepazināmies ar Specialized velo zīmolu. Jau iepriekš bijām dzirdējuši labas atsauksmes, tādēļ nolēmām uzsākt sadarbību ar Specialized,» stāstīja Specialized Elite veikala vadītājs Nils Miķelsons.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(386).jpg

Nepilni 75% - tik daudz balsstiesīgu Latvijas iedzīvotāju aizvadītās nedēļsnogalē skaidri pateica, ka mūsu valstij arī turpmāk jābūt latviskai.

Vispirms jau jāteic - gandarījumu rada fakts, ka Latvijas sabiedrība pilnībā kompensēja to, ko neapjēdza tā saucamās latviskās politiskās partijas un varas iestādes - veiksmīgi pašorganizējās, aktīvi devās uz balsošanas iecirkņiem un izdarīja savu izvēli. Tas pierāda, ka mūsu sabiedrībai viss nav vienalga un mēs esam gatavi būt saliedēti vismaz brīžos, kad runa ir par uzbrukumu valsts pastāvēšanas pamatiem.

Šā referenduma kontekstā bieži ir runāts par to, kas gan notiks, sākot ar 19. februāri, proti, pēc referenduma norises. Sliktākais būtu, ja nenotiktu nekas. Proti, ja Latvijas politiskā elite tagad nospriestu - mēs uzvarējām, un viss ir kārtībā. Ar šādu attieksmi jau pēc dažiem gadiem mēs nonāksim vai nu pie vēl viena referenduma par valsts valodas statusa maiņu, vai arī pie balsošanas par visu iespējamo nepilsoņu automātisku naturalizāciju. Tas nozīmē, ka Latvijā beidzot ir nepieciešama normāla nacionālā politika, un tas nebūt nenozīmē galēji labējā spārna popularizēšanu, pret ko ir piesardzīga visa Eiropa. Piemēram, mums vairāk nekā 20 gadu laikā nav sakārtota izglītības sistēma, šajā gadījumā ar to saprotot divvalodu izglītojošo iestāžu sistēmu. Nu, nevajag tracināt cilvēkus ar dažādām parakstu vākšanām par krievu skolu likvidāciju un tamlīdzīgām lietām. Tā vietā laika gaitā ir jāizzūd dalījumam latviešu un krievu skolās, atstājot vienkārši skolas, kurās mācās bērni atbilstoši savai dzīvesvietai neatkarīgi no tautības.

Arī luksus preču tirgu beidzot ir skārusi krīze, miljardieri par šādu notikumu attīstību ir šokēti, raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Arī bagātnieki naudu neizdod vairs ar tik vieglu roku kā iepriekš, secina dažādu luksus preču ražotāji un tirgotāji, piebilstot, ka šī niša līdz šim uzskatīta par drošu pret jebkuru krīzi. Juvelieru ķēde Wempe Vācijā šogad rēķinās ar 10%, ASV ar 30%, bet Spānijā ar vēl lielāku apgrozījuma kritumu.

Tas ir pārsteidzoši tāpēc, ka līdz šim luksuspreču tirgus skaitījās pret krīzi drošs. Taču šajā krīzē viss ir savādāk. Miljardu īpašumi ir sarukuši līdz miljoniem, skarot arī pašus bagātākos pasaules iedzīvotājus — vismaz uz papīra daudzi ir kļuvuši nabadzīgāki. Ja 2007. gadā pasaulē vismaz 10 milj. cilvēku īpašuma vērtība pārsniedza vienu miljonu ASV dolāru, tad pērn šādu cilvēku bija tikai 8.6 miljoni.

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Valsts budžeta izdevumi neatbilst budžeta likumā noteiktajām prioritātēm 2023. gadā, pārkāpjot budžeta likumā noteikto, visneprioritārākās nozares bija varas kontrole, sociālā aizsardzība un veselība.

Latvijas politiskajā elitē un vadošajos plašsaziņas līdzekļos, kas patiesībā barojas no tās pašas vadošas politiskās elites atvēlētā finansējuma, dominē ačgārnas un neloģiskas darbības. Latvijas hokeja izlase šogad guva izcilus panākumus pasaulē - trešā vieta. Latvijas basketbola izlase guva izcilus panākumus pasaulē – piektā vieta. Kā šie panākumi tika iegūti?

Pirms katras spēles tiek apspriesti, izanalizēti un izvērtēti iepriekšējās spēles rezultāti. Tiem, kas pieļāva kļūdas, tiek norādīts, kas ir jālabo, no kā ir jāizvairās. Tad tiek veiktas korekcijas spēles taktikā un resursu sadalījumā, kā ir jāmana spēle, lai gūtu maksimālos panākumus, lai nākamajā spēlē pat ar stiprāku pretinieku komanda varētu demonstrēt labāko, ko spēj. Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) tagad gatavojas nākamajai politiskajai spēlei - 2024. gadam.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.