Žurciņas un trusīši parasti ir tie dzīvnieciņi, ar kuriem tiek veikti dažādi eksperimenti, piemēram, iepotētas kādas jaunas zāles, un tad pētīts - izdzīvos vai nekas tur labs nesanāks. Nu šiem diviem radījumiem ir pievienojies trešais - Latvijas Republika. Vienīgi eksperimentētāji ir nevis zinātnieki, bet politiķi, un tas situāciju padara vēl ļaunāku.
Proti… Nereti pasaules valstu ekonomikās ir piedzīvots, ka, augot labklājībai, tiek domāts arī par nodokļu sloga palielināšanu, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu, uzkrājumus nebaltām dienām, sociālās garantijas iedzīvotājiem utt. Savukārt Latvijā šāds process tiek veikts situācijā, kad valsts ekonomika, izsakoties augstu amatpersonu vārdiem, ir pašā dibenā. Tieši šobrīd, kad ir pagājis nieka pusgads, kopš pamatīga PVN likmju kāpuma, tiek apsolīts starptautiskajiem naudas aizdevējiem kārtīgi «iegriezt» nekustamā īpašuma nodokli, ieviest dividenžu un bankas procentu uzkrājumu nodokli, pacelt PVN līdz 23%, kā arī 25% progresīvo nodokli (kas būtu pretrunā ar valsts prioritāti veicināt uzņēmējdarbību), turklāt jau sākot ar 500 latiem «uz papīra» (tādējādi pasakot, ka «biezie» Latvijā nu jau ir pat tie, kas knapi savelk galus kopā). Tiesa, premjers Dombrovskis un finanšu ministrs Repše ir izteicies ka, progresīvais nodoklis tiks ieviests un PVN palielināts tikai tādā gadījumā, ja netiks atrasti citi valsts izdevumu samazināšanas mehānismi. Šķiet gandrīz vai lieki teikt, ka gadījumā, ja valdībai padomā būtu kāds cits sakarīgs tēriņu samazināšanas veids, diez vai tiktu runāts par tik muļķīgu nodokli.
Vispirms jau tādā veidā cilvēki tiktu sodīti par to, ka viņi daudz strādā un tādējādi salīdzinoši daudz pelna. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka cilvēks, stājoties darbā, vienojas ar darba devēju par neto algu, kas nozīmē, ka nodokļu nomaksa pārsvarā gadījumu paliek uz uzņēmēju pleciem. Potenciālo rezultātu šādam notikumu pavērsienam var iedalīt divās kategorijās… Negodprātīgāki uzņēmēji izkalkulēs shēmas, kā nemaksāt nodokļus vai arī darīt to tikai daļēji, lai pārāk nelēktu acīs VID. Savukārt godprātīgākie rīkosies vēl vienkāršāk — pārtrauks savu darbību Latvijā. Turklāt no ārzemēm mums nāksies ievest pat piena produktus un dārzeņus, jo diez vai lauksaimnieki «izvilks» situācijā, kad tiek samazinātas subsīdijas, nodokļu atvieglojumi un akcīzes nodokļa atmaksa par degvielu. Tālākas sekas prognozēt ir vēl vienkāršāk, taču arī nepatīkamāk: vietējie ražotāji slēgs savas ražotnes, bet valdība mēģinās palielināt vēl kādu nodokli cerībā iegūt naudu daudzo bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Protams, ja vien nebūs pieņemts likums, kas šāda veida pabalstus atceļ vispār.
Tādējādi nav saprotams politiskās elites plānotais savdabīgais eksperiments ar Latvijas valsti, kas paredz to nevis attīstīt, nevis atbalstīt uzņēmējdarbību un sildīt ekonomiku, bet gan pažmiegt vēl vairāk. Nevienā vieglatlētikas čempionātā taču nav redzēta situācija, ka sprinterim pie kājām tiktu piesietas svaru bumbas, bet pēc tam attiecīgajam sportistam dots uzdevums uzstādīt pasaules rekordu.