Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūts atklājis testēšanas laboratoriju, kura paver iespējas jaunu pētījumu veikšanai un sadarbības veicināšanai ar uzņēmumiem Latvijā un ārzemēs.

«Institūts ir jauna attīstības posma sākumā. Ar šīs laboratorijas akreditēšanu paveras iespējas gan sadarbībai ar mūsu ražotājiem Latvijā, gan arī ar starptautiskiem partneriem visā pasaulē - Polijā, Vācijā, Krievijā un ASV,» sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks.

Divu gadu laikā institūta laboratorija ir aprīkota ar jaunām iekārtām, kas spēj nodrošināt testēšanas pakalpojumus aviācijas, kosmosa, medicīnas un būvniecības nozarēm. Aviācijā tiek pārbaudīti kompozītmateriali, būvniecībā deformēšanās procesi un dažādu materiālu pielietojumi, t. sk., stiegrotais betons, sijas. Savukārt medicīnā pārbauda, piemēram, implantus. «Lai mēs veiktu visas šīs pārbaudes, laboratorijai bija jābūt akreditētai. Tagad mēs varam strādāt Eiropas līmenī,» pastāstīja LU Materiālu mehānikas institūta direktors Egīls Plūme. Nākamais, pie kā tiek strādāts, ir protopipu un tehnoloģiju izstrādes pētniecība.

Ruperta Mērdoka Austrālijas mediju grupa "News Corp." trešdien paziņoja, ka izbeigs apmēram 60 reģionālo laikrakstu iespiešanu apstākļos, kad problēmās nonākušais preses sektors ir saņēmis jaunu triecienu no reklāmas samazināšanās Covid-19 krīzes dēļ.

"News Corp." pavēstīja, ka laikraksti Jaundienvidvelsas, Viktorijas, Kvīnslendas un Dienvidaustrālijas štatos vairs netiks iespiesti un pāries uz tiešsaistes formātu.

"Mēs neesam viegli pieņēmuši šo lēmumu," paziņoja "News Corp." Austrālāzijas valdes priekšsēdētājs Maikls Millers šīs grupas izdotajā laikrakstā "Australian".

"Koronavīrusa krīze ir radījusi bezprecedenta ekonomisku spiedienu, un mēs darām visu, ko spējam, lai saglabātu iespējami daudz darbavietu."

Koronavīrusa krīze pieliek punktu "Playboy" drukātajam izdevumam ASV 

Slavenais vīriešu žurnāls "Playboy" pēc 66 gadiem ASV pārtrauc drukāto izdevumu regulāru...

"Mūsu sabiedrības drukāto izdevumu apturēšanu mums uzspieda reklāmas ieņēmumu straujais kritums pēc ierobežojumiem un pasākumu norises vietu un restorānu piespiedu slēgšana pēc koronavīrusa ārkārtējā stāvokļa ieviešanas," piebilda Millers.

Jau pirms pandēmijas sākuma daudzas Austrālijas mediju grupas bija sākušas pārorientēšanos uz tiešsaistes saturu.

Jau pirms šī "News Corp." lēmuma bija izskanējuši vairāki paziņojumi par mediju slēgšanu, starp kuriem ir Austrālijas nacionālā ziņu aģentūra AAP, kas paredz izbeigt darbību šogad.

Līdzīgas tendences ir arī citur pasaulē. Lielākais ASV laikrakstu izdevējs "Gannett" pirmdien paziņoja par darbinieku atlaišanu un algu samazināšanu.

Ziņu organizāciju rentabilitāti ir samazinājis lasītāju skaita kritums un interneta milžu "Google" un "Facebook" izvirzīšanās par dominējošiem spēlētājiem reklāmas jomā.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

LNK Group holdingā ietilpstošā aviācijas uzņēmuma LNK Aerospace ietvaros sāk darboties jauna apakšvienība AviaTechService. Uzņēmumam LNK Aerospace ir pieredze aviācijas tehnikas aprēķinu un izmēģinājumu nozarē. Tāpat uzņēmums AviaTechService piedāvās MRO (Maintenance, repair and overhaul) pakalpojumus, civilo gaisa kuģu tehnisko apkalpošanu un remontu, informēja uzņēmumā.

Pirms pāris dienām, lai veiktu tehnisko apkalpošanu, Rīgā ieradies pirmais gaisa kuģis SSJ-100. Gaisa kuģa tehnisko apkalpošanu uzņēmums AviaTechService plāno pabeigt 25 – 27 dienu laikā. Lai pārraudzītu SSJ-100 pamata tehniskās apkalpošanas darbu gaitu, piektdien vienas dienas vizītē uzņēmumu apmeklējis arī Apvienotās aviobūvnieku korporācijas prezidents, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Mihails Pogosjans.

AviaTechService darbiniekiem ir sertifikāti, kas nepieciešami dažādu tipu gaisa kuģu apkalpošanai (Boeing, Airbus, Bombardier).

LNK Aerospace ir četru Latvijas holdinga LNK Group uzņēmumu (AVIATEST, Centre Composite, AviaTechService un AviaTech Bureau) apvienība. Holdings LNK Group dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs

Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts varētu apstāties uz līdzenas vietas, taču tikpat labi tas var arī neapstāties, tādēļ aicinu valdības, iedzīvotājus, uzņēmējus, kas šo objektu vēlas, sarosīties un nodrošināt, ka tas var notikt, preses konferencē sacīja līdzšinējā RB Rail vadītāja Baiba Rubesa.

«Ir bijuši neskaitāmi termiņi, pārcelšanas, taču vēl aizvien nav vienošanās par to, kā mēs strādāsim, kāds ir katras valsts budžets gan kopuzņēmumam, gan katram projektam. Es to nevaru pārvaldīt, tāpēc aizeju tagad,» sacīja B. Rubesa.

«Retoriski vaicāšu, kāpēc vajag 3-4 iestādes Latvijā, kas nodarbojas ar vienu un to pašu projektu. Par Satiksmes ministriju vēl ir saprotams, taču tai nav pietiekamas kompetences, ir daudz neatbildētu jautājumu pusotra gada garumā un nemitīgi kustamies uz riņķi. Ir arī uzņēmumi Eiropas Dzelzceļa līnijas, Latvijas Dzelzceļš, kas arī agri vai vēlu tiks projektam piesaistīts. Ir neekonomiski izdomāts veids, kā pārstāvēt zināmu interešu priekšroku kopīgai līnijai, un ministrs Uldis Augulis nav nodrošinājis kvalitatīvus un profesionālus darbiniekus, lai pieņemtu kompetentus lēmumus, tādēļ nemitīgi griežamies uz riņķi,» viņa sacīja.

Dow šogad strauji bruģējis ceļu uz 30 tūkstošu punktu atzīmes sasniegšanu

Dažas dienas pēc tam, kad ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 24 tūkstošu punktu atzīmi, ASV akciju uzpircēji, šķiet, paņēmuši nelielu pauzīti. Kopumā tas gan, šķiet, nav mazinājis pārliecību par to, ka šī indikatora vērtība turpinās aizsniegties līdz arvien jauniem apaļiem līmeņiem. Aiz kalniem Dow indeksam vairs nav 25 tūkst. punktu atzīme – lai to sasniegtu, tam no šā brīža līmeņa būtu jāpieaug vairs tikai par 3,4%. Līdz šā gada beigām tas gan nozīmētu varenu cenu pieaugumu, lai gan šajā tirgū nekas nav neiespējams.

Dow indeksam, lai tas no 23 tūkst. punktu aizsniegtos līdz 24 tūkst. punktu, bija nepieciešamas vien 30 tirdzniecības sesijas. Tas tādējādi bija trešais ātrākais kāpums no vienas apaļas 1000 punktu atzīmes līdz otrai vēsturē. Dow indekss šogad apaļām 1000 punktu atzīmēm spējis pārsoļot pāri veselas piecas reizes. Vēsturiski Dow indeksam kāpumus par 1000 punktu atzīmēm no viena apaļa līmeņa līdz otram gada laikā bija izdevies veikt vien maksimums divas reizes.

Apkopojot datus par laika posmu no 2014.gada līdz 2016.gadam, VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) izveidojuši jaunāko Latvijas autoceļu melno punktu karti, kurā atrodas 99 punkti, informēja LVC pārstāvji.

Par melno punktu tiek uzskatīta vieta, kur viena kilometra garumā trīs gadu laikā notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.

Vislielākais melno punktu skaits ir Pierīgā, kur ir visintensīvākā satiksme, savukārt visnāvējošākais punkts atrodas Tallinas šosejas (A1) 41.kilometrā, krustojumā ar autoceļu P53. Šajā vietā pēdējo trīs gadu laikā bojā gājuši seši cilvēki, bet ievainoti pieci.

Kā norādīja LVC pārstāvji, vēsturiski lielākais melno punktu skaits bija pirmskrīzes laikā - 174. Tāpat, salīdzinot ar iepriekšējo trīs gadu periodu, redzams, ka melno punktu lokācija mainās - 41 punkts, kas bija "melns" 2011.-2013.gada periodā, tāds vairs nav.

Eiropas Automašīnu ražotāju asociācija (ACEA) pirmdien paziņoja, ka Eiropas Savienībā (ES) trūkst elektriskajiem automobiļiem paredzētu uzlādes punktu un to izvietošana atpaliek no šādu automašīnu tirdzniecības tempa.

ACEA apkopotie dati liecina, ka elektroauto tirdzniecības apjoms kopš 2017.gada ir pieaudzis trīsreiz straujāk nekā uzlādes punktu uzstādīšanas temps.

"Mums nepieciešama elektrisko automobiļu masveidīga izmantošana visās ES valstīs, lai sasniegtu Eiropas ambiciozos CO2 izmešu samazināšanas mērķus," norādījaACEA ģenerālsekretāre Sigrida de Vrīsa.

"Tas nenotiks bez plašas sabiedriskās uzlādes infrastruktūras pieejamības visā reģionā," viņa uzsvēra.

Eiropas Komisija lēš, ka līdz 2030.gadam būs nepieciešams uzstādīt 3,5 miljonus uzlādes punktu.

ACEA norāda, ka šī mērķa sasniegšana nozīmētu līdz tam laikam ik nedēļu uzstādīt 8000 uzlādes punktu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā šobrīd.

"Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas," TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei.

I.Gulbe vērsa uzmanību, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši – lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāja I. Gulbe.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Animācijas studija "Panic" dibināta ar globāla uzņēmuma domāšanas veidu un pārliecību, ka tā ir pasaules līmenī.

Jau pirmajā gadā tā izstrādāja mūzikas klipa animāciju Honkongas uzņēmumam un uzsāka pirmās sadarbības ar ārvalstu aģentūrām. Katru gadu sadarbība tika stiprināta un paplašināts kontaktu loks.

"Panic" galvenais eksporta tirgus ir ASV, pārklājot vairākus štatus un pilsētas: Ņujorku, Čikāgu, Portlandu, Sanfrancisko, Losandželosu, Vašingtonu un Hjūstonu.

"Mēs esam apzināti strādājuši, lai veicinātu sadarbību ārvalstīs. Daļa veiksmes ir jebkurā veiksmīgā biznesā, taču mums tas ir bijis arī smags darbs, neatlaidība sadarbības partneru meklējumos, nozīmīgi komandējumi un investēšana komunikācijā, veidojot spēcīgu un uz izaugsmi vērstu komandu. Pats galvenais - nevienā brīdī neļaujam klientam vilties un nožēlot izvēli. Esmu pārliecināta, ka tas ir pats svarīgākais ilgtermiņa panākumu veicināšanai," tā Rita Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.

Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju rokās esošā naudas masa turpina palielināties, patēriņa pieaugums ir visai lēnīgs

Presē jau izdaudzinātais cenu kritums pasaules preču biržās pagājušajā mēnesī ir vainagojies ar jaunu augstāko deflācijas punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā dzīve Latvijā caurmērā bijusi par 0,6% lētāka nekā gadu iepriekš. Kā jau daudzkārt minēts, tas pārsvarā ir saistīts ar naftas cenu kritumu, kas lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus ļauj izbaudīt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistikas dati arī liecina, ka līdzās lētākam benzīnam, dīzeļdegvielai, apkures un gāzes tarifiem cenas gada laikā kritušās arī tādām sadzīviskām nepieciešamībām kā apģērbs, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un grīdas segumi, kā arī patēriņa grupai, kas nodēvēta «preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai». Runājot tēlaini, patērētājs var gavilēt, sevišķi vēl tāpēc, ka mūsu vidējais statistiskais strādājošais pēdējos gados var lepoties ar apmēram 7-8% vērtu darba samaksas pieaugumu, turklāt par pārsimts miljoniem eiro gadā sarūk arī mājsaimniecību kredītsaistības pret komercbankām. Tomēr, cik var spriest no citiem statistikas datiem, šī nauda tautsaimniecībā atgriežas visai negribīgi.

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

QS Top Universities Stars (QS Stars) publiskojis universitāšu padziļināto vērtējumu 5 zvaigžņu sistēmā, tajā izvērtēts augstskolas sniegums noteiktās pamata kategorijās un katra sīkāk vairākās apakškategorijās. Latvijas Universitātes (LU)kopējais vērtējums ir 4 zvaigznes un tās sniegums izvērtēts 7 pamatkategorijās: studiju darbs – 5, nodarbinātība – 4, pētniecība – 3, starptautiskā orientācija – 5, iespējas – 5, inovācija – 5, iekļautība – 4, ekspertjoma – 2, informē LU Preses centrs.

Ar 4 zvaigznēm, līdzīgi kā LU, ir novērtētas tādas Eiropā cienījamas universitātes kā Ljēžas Universitāte (Beļģija), Koimbras Universitāte (Portugāle) un Alkala Universitāte (Spānija). LU ir apsteigusi gan kaimiņvalsts Lietuvas Viļņas Ģediminas Tehnisko Universitāti (3 zvaigznes), gan Vitautas Magnus Universitāti (2 zvaigznes).

Kopējais punktu skaits, ko iespējams iegūt izvērtējumā ir 1000. Universitātēm, kas ieguvušas 5+ vērtējumu, minimālais punktu skaits ir 900, ar 5 novērtētajām – 700 punkti, savukārt LU un pārējās universitātes, kas novērtētas ar atzīmi 4, minimālais punktu skaits ir 550. LU kopvērtējumā pietrūka 78 punktu, lai tā tiktu novērtēta ar 5 zvaigznēm.

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

Lenovo IdeaPad Miix 700 ir īsts atradums visiem, kuri vēlas vienlaikus lietot gan ierasto klēpjdatoru, gan skārienjutīgu plāksni

Planšetdatoru tirgus jau pāris gadu atrodas brīvajā kritienā, un tā vien šķiet, ka skārienjutīgās plāksnes ieņems vietu blakus neskaitāmiem cilvēces daudzsološajiem izgudrojumiem, kuri nepiepildīja uz tiem liktās cerības, ja nu vienīgi ražotājiem kaut kādā veidā izdosies tās padarīt lietotājiem noderīgākas. Šobrīd meklējumi ved planšetdatoru un klēpjdatoru apvienošanas virzienā, paņemot labāko no abiem un savienojot to vienā ierīcē. Runa ir par tā dēvētajiem atdalāmajiem datoriem jeb ierīcēm, kurās ekrānu var atvienot no tastatūras. Viena no šīs kategorijas cerībām ir Lenovo IdeaPad Miix 700.

Lenovo ir starp jaunā viļņa hibrīddatoru celmlaužiem. Lai atceramies tā lunkano modeli Yoga, kas savulaik parādīja, ka vienā ierīcē var sadzīvot klēpjdators ar planšeti. Miix 700 ekspluatē citādu, senāku konceptu, taču ienesis dažas jaunas vēsmas.

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Rīgā jauno sezonu atsākuši koplietošanas skrejriteņu nomas uzņēmumi, tirgum pievienojies jauns dalībnieks "Scoot911".

"Covid 19" radītās ārkārtas situācijas un ierobežojumu dēļ, kā arī reaģējot uz Eiropas Komisijas rekomendācijām mazāk izmantot sabiedrisko transportu, ievērot distanci un braukt ar alternatīviem transportlīdzekļiem (velosipēdiem, elektriskajiem skrejriteņiem), sezonu nolemts uzsākt pēc iespējas ātrāk.

"Jau no 1. aprīļa ielās "palaidām" vairāk nekā 200 skrejriteņus. Brauciens ar tiem ir ne tikai ātrāks un lētāks, salīdzinot ar braucienu ar automašīnu, bet arī drošāks, salīdzinot ar sabiedrisko transportu," saka Ričards Šukis, koplietošanas uzņēmuma "Scoot911" vadītājs.

"Scoot911" preču zīmi pārvalda "RSInvestment Group OU", kas darbību veic Eiropā, ASV un Tuvajos Austrumos. "Scoot911" skrejriteņi ir ražoti speciāli dalīšanās pakalpojuma vajadzībām: ar lielākiem riteņiem, platāku platformu, īpaša dizaina (tumšajā diennakts laikā atstaro gaismu), ar iespēju bez uzlādes nobraukt 65 km attālumu.

Būvniecības nozares izaugsmes straujais kritums pērn atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot valsts IKP pieauguma tempu uz pusi, tam sasniedzot vien aptuveni 1.5%, - norāda Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists.

Nozares lejupslīdi veicinājusi ne tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu samazināšanās, bet arī plānoto būvdarbu aizkavēšanās dažādu nepārdomātu birokrātisku procedūru dēļ, kas liegušas uzsākt būvdarbus iecerētajā laikā.

Būvniecības apjomu kritumu pērn labi ilustrē sarukušais darba vietu skaits šajā nozarē, tas samazinājies par 6 līdz pat 10 tūkstošiem, atkarībā no datu avota. Šo apjomīgo nodarbinātības samazinājumu sekmējis lielo sabiedrisko ēku celtniecības apjoma kritums un ES atbalsta ēku siltināšanas projektiem šūpošanās. Arī dzīvojamās ēkas pērn būvētas par 7.8% mazāk nekā 2015. gadā, bet noliktavu un ražotņu celtniecības apjoms sarucis par 10.3%, situāciju būvniecības nozarē pērn raksturo eksperts.

Līdz ar aizvadītajā nedēļā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) darbību, iespējams, pārtrauks vairākas nebanku aizdevēju kompānijas un valstij garām aizies iepriekš šo kompāniju maksātie nodokļi. Šo kļūdu vēl ir iespēja labot Valsts prezidentam, atgriežot grozījumus otrreizējai izskatīšanai.

Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Par vēja enerģijas attīstītāja un ražotāja Winergy jauno investoru ir kļuvis ASV investors Devons Arčers, informē kompānijas pārstāvji.

Devons Arčers nesen kļuva arī par AS Norvik Banka mazākuma akcionāru. Vienošanās nosacījumi paredz, ka Devona Arčera pārvaldībā esošs uzņēmums no Indreka Kuivallika iegādājas vairākuma līdzdalību Winergy. Jaunais investors ar Norvik Banku ir noslēdzis vienošanos par kredītu, kuri iepriekš tika izsniegti Winergy vēja parka attīstībai, restrukturizāciju.

Winergy, kas pārvalda lielāko vēja enerģijas ražotni Latvijā, fokusēsies uz vēja parka tālāku attīstību, lai palielinātu tā jaudu no pašreizējiem 20,7 MW līdz aptuveni 56 MW, kā arī plāno uzbūvēt vēl vienu līdzīga izmēra ražotni, ar 50 megavatu ražošanas jaudu.

Latvijā reģistrētām bankām, maksājumu iestādēm, brokeru sabiedrībām aizliedz sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus; ir neskaidrības par šī lēmuma sekām

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas finanšu iestādēm liedz sadarboties ar čaulas kompānijām, ja uzņēmums atbilst divām pazīmēm – tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neprasa finanšu pārskatu iesniegšanu, vai uzņēmums nespēj pierādīt reālu saimniecisko darbību. Bankām būs jāinformē klienti par sadarbības izbeigšanu, bet 60 dienu laikā stāsies spēkā aizliegums veikt jebkādas darbības ar čaulas kompānijām konkrētā likuma izpratnē.

«Uzskatu, ka tā ir cīņa ar sekām, ne cēloņu meklēšana vai novēršana,» komentē SIA Pwc valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Pēc viņas teiktā, bankas gadiem ilgi ir strādājušas, apkalpojot dažādus klientus, taču lēmums aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām nerisina problēmu pēc būtības. «Galvenais problēmu iemesls ir mūsdienām atbilstošas tirgus kontroles un pārraudzības trūkums. To redzam kā vāju sadarbību starp FKTK, Kontroles dienestu un prokuratūru, mūsdienām neatbilstošu darba metožu izmantošanu un resursu trūkumu,» viņa uzskata, uzsverot, ka Latvijas finanšu sektora reputācijas satricinājumi pēdējo mēnešu laikā valstij ir liels pārbaudījums, taču vienlaikus tā ir iespēja pacelt finanšu nozares attīstību citā – daudz profesionālākā līmenī. Ierobežojot sadarbību ar čaulas kompānijām, nevajadzētu papildus īstenot tādus priekšlikumus kā, piemēram, augsta riska nodevas ieviešanu, norāda eksperti.