Ventspils tiesa atzinusi vēja parku attīstītāja SIA Winergy 35 miljonu darījumu ar Igaunijas sabiedrību Firepower par fiktīvu, informē Norvik banka, kura bija cēlusi prasību tiesā un lūgusi tiesu atzīt par spēkā neesošu starp Winergy un Firepower noslēgto darījumu par ģeneratoru piegādi.

Tāpat Norvik banka bija lūgusi tiesu dzēst visas ķīlas un hipotēkas, kas nostiprinātas par labu Firepower. Firepower hipotēka pašlaik nostiprināta arī uz Winergy piederošo vēja parku. Bankas prasība apmierināta pilnā apmērā, informē Norvik banka.

Tiesa savā spriedumā norādījusi, ka patiesībā iesaistīto personu mērķis nebija tiesisks darījums, bet gan maldināt citas personas. Šo pušu nolūks bija izvairīties no saistībām pret Norvik banku.

Norvik banka norāda, ka Ventspils tiesas par fiktīvu atzītais darījums pirmo reizi tika uzrādīts Winergy izstrādātajā tiesiskās aizsardzības procesa plānā, lai tādējādi nebūtu tiesiskās aizsardzības plāns jāsaskaņo ar Winergy lielāko kreditoru Norvik banku. Lai gan pirkuma līgums starp Winergy un Firepower paredzēja 13 ģeneratoru piegādi 35 miljonu apmērā, kā nodrošinājumu šī darījuma izpildei Winergy ķīlā piešķīra vien Renault automašīnu.

Par vēja enerģijas attīstītājas un ražotājas SIA Winergy vienīgo īpašnieku kļuvusi AS Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, liecina Firmas.lv datubāzes informācija.

Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pārņēmusi Winergy no Britu Virdžīnu salās reģistrētā uzņēmuma Ansager Global Limited. Attiecīgās izmaiņas Komercreģistrā iegrāmatotas šodien.

Winergy vienīgais valdes loceklis joprojām ir Igors Smoļins, kurš ir arī Norvik ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Norvik bankas mājaslapā septembra sākumā publiskotajā paziņojumā teikts, ka pēdējā laikā sasniegts pozitīvs progress Winergy lietā - atcelti aresti Winergy piederošajam īpašumam. Atcelti aresti trim vēja ģeneratoriem, vienai apakšstacijai, naudas līdzekļiem, turklāt atbrīvotas nākamās naudas plūsmas no visa vēja parka.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa plāno vērtēt, vai atzīt par noziedzīgi iegūtu vēja parku attīstītāja SIA Winergy mantu. Procesā kā ar mantu saistītas personas figurē kādreizējās Winergy amatpersonas, kā arī ar Norvik banku savulaik saistītas personas.

Process sākts par Winergy, ar to saistīto citu uzņēmumu un vēl citu personu mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. Kopumā procesā figurē deviņas fiziskas un deviņas juridiskas personas. Tiesā aģentūrai LETA oficiāli apstiprināja, ka ar mantu saistīto personu sarakstā figurē Andruss Petersons, Tīna Pētersone, Jurijs Šapurovs, Henri Treude, Aldis Upenieks, Jānis Vanks, Ilze Bērziņa, Alari Piperals un Santa Kola, kā arī juridiskas personas - Wind One, Firepower, Pope VP1, Arsenal, Ošmaļi, Ošmaļi Energy, Arsenal Energy, Winergy un Enercom Plus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu, kā arī ja objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai saprātīgā laika periodā nav iespējama. Procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izskata tiesa. Lai arī šis process ir saistīts ar krimināllietu, tajā nav apsūdzēto personu.

#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

# Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank».

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku «Vjatka bank» bez Latvijas «Norvik bankas» starpniecības, teikts «Vjatka bank» paziņojumā.

Guseļņikovs ir «Norvik bankas» lielākais akcionārs.

Guseļņikovs un «Norvik bankas» realizējuši darījumu, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS «Norvik bankas» realizējuši darījumu ar «Vjatka bank» akcijām, kura rezultātā «Vjatka bank» vairs nav Latvijas «Norvik bankas» meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt «Vjatka bank» bez «Norvik bankas» starpniecības,» norādīts «Vjatka bank» paziņojumā.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Vairākus gadus senā strīdā par nodokļu nomaksu Latvijas valsts ar tiesu izpildītāja starpniecību vēlas pārdot izsolē Igaunijas uzņēmējam Indrekam Kuivallikam piederošo kompāniju "Polaris Invest", kuras sākuma cena ir 33,3 miljoni eiro.

"Šis strīds turpinās jau ilgāku laiku, un tas ir saistīts ar Latvijas valsti, un es uzskatu, ka pārdošana tā arī nekad nenotiks," Kuivalliks sacīja ziņu aģentūrai BNS un piebilda, ka strīds ir saistīts ar Latvijas vēja enerģijas ražotāja "Winergy" pārdošanu. Igaunijas uzņēmējam šajā kompānijā kādreiz piederēja vairākumss.

Igaunijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Latvijas valsts interesēs ir arestētas "Polaris Invest" akcijas. Izsoli organizē tiesu izpildītāja un bankrota administratore Elina Vīlipusa. Pieteikumus izsolei pieņems 12.-19.jūnijā.

Kuivallika kontrolētā kompānija "Wind One" 92,8% "Winergy" kapitāldaļu iegādājās 2012.gada beigās. 2015.gadā "Winergy" paziņoja, ka Kuivalliks ir pārdevis savas vairākuma daļas mazākuma īpašniekam, ASV uzņēmējam Devonam Ārčeram. Savukārt "Wind One" pa šo laiku no uzņēmumu reģistra ir dzēsts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi enerģētikas nozarē ir ceļš uz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā, kas paredz arī AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu, pirmais gads, kopš mājsaimniecības iegādājas elektrību brīvajā tirgū, kā arī gada nogalē Viļņā atklātie elektrotīklu starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju.

2013.gadā Ekonomikas ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, lai īstenotu dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa Latvijā pirmo posmu. Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka, nododot saskaņošanai grozījumus Enerģētikas likumā, tālāk nekā jebkad agrāk esam tikuši gāzes monopola situācijas izbeigšanai. Saeima 2014.gada 13.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu līdz 2017.gada aprīlim.

Savukārt 2015.gada 3.jūnijā valdība atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka līdz 2017.gadam vertikāli integrētajam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Par vienu no Norvik bankas akcionāriem kļuvis Devons Dodsons Arčers (Devon Dodson Archer), informē Norvik bankas pārstāvji.

Uzņēmums Archer Diversified Investments veicis ieguldījumu bankas kapitālā 8 miljonu eiro apmērā. Pēc ieguldījuma D. Arčeram piederošā kapitāla daļas Norvik Bankā ir 6,1021%.

Ar mērķi stiprināt bankas darbību un klātbūtni ārvalstu tirgos, Norvik Banka ir piesaistījusi jaunu investoru – Devonu D. Arčeru – pieredzējušu investīciju baņķieri no ASV.

Savu karjeru Devons D. Arčers sācis Citigroup, kur bijis atbildīgs par investīciju stratēģiju izstrādi un vadību. Vēlāk strādājis par kompānijas New England Financial viceprezidentu, kā arī uzņēmuma MetLife vadības komandā.

Devons D. Arčers plāno palielināt ieguldījumu par vēl 8 miljoniem līdz 2016. gada beigām, ņemot vērā Norvik Bankas finanšu rādītājus, un, saskaņā ar Regulatora apstiprinājumu.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Pieņemts lēmums par AS Norvik banka reorganizāciju apvienošanās ceļā, pievienojot tai SIA Norvik līzings, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

AS Norvik banka kreditoru prasījumi piesakāmi rakstveidā viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas Komerclikuma noteiktajā kārtībā un apjomā.

Db.lv jau rakstīja, ka Norvik bankai gada laikā izdevies par 25% kāpināt aktīvu apjomu un sasniegt jaunu peļņas rekordu.

Šā gada 30.jūnijā bankas peļņa pārsniedza 5,7 miljonus eiro, kas 9 reizes pārsniedz Norvik Bankas peļņu 2014.gada pirmajā pusgadā (0,6 miljoni eiro). Bankas aktīvu apjoms šā gada 30.jūnijā bija 1,001 miljards eiro (pagājušā gada 30.jūnijā - 813,3 miljoni eiro).

Noguldījumu apjoms gada laikā pieaudzis par 14,1%, un 30.jūnijā noguldījumu portfelis veidoja 828,9 miljonus eiro.

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.

Norvik banka nodibinājusi meitasuzņēmumu SIA Sport Leasing, liecina Firmas.LV informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro un Norvik banka ir tās vienīgā īpašniece.

Sport Leasing valdē iecelts Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels (Oliver Ronald Bramwell), kā arī Ģirts Lediņš.

Norvik bankas komunikācijas vadītāja Ilze Vītola sacīja, ka Sport Leasing ir izveidota ar mērķi attīstīt jaunu bankas produktu - finanšu un operatīvo līzingu sporta klubu iekārtām. «Operatīvā līzinga gadījumā aktīvs paliek līzinga kompānijas bilancē un tam tiek piemērots nolietojums. Parasta banku prakse ir atdalīt šos aktīvus no bankas bilances, veidojot meitasuzņēmumus,» viņa piebilda.

Norvik Banka pirms aptuveni gada sāka senioru nodarbinātības programmu, kuras ietvaros patlaban strādā jau 14 senioru konsultanti. Bankas pārstāvji novērojuši, ka lielākoties seniori visbiežāk izvēlas strādāt dažas stundas nedēļā, lai atliktu laika arī tuviniekiem, hobijiem un atpūtai, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Norvik Bankas Stratēģisko projektu vadības nodaļas vadītāja Lidija Dzene.

Kādēļ tika izlemts nodarbinātības programmu vērst tieši uz senioriem?

Lēmumu izveidot senioru nodarbinātības programmu stimulēja divas lietas – lielais senioru īpatsvars bankas klientu vidū un vēlme veicināt senioru iekļaušanu sabiedriskajā dzīvē, arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati, 2016. gada sākumā 40% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecāki par 50 gadiem. Turklāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 61 gadam veido trešdaļu no visiem darbspējas vecuma cilvēkiem. Gan Latvijas, gan arī visas Eiropas sabiedrība noveco, un senioru iesaiste darba tirgū ir aktuāls jautājums valstiskā līmenī. Tāpēc uzsākām jaunu iniciatīvu senioru iesaistei aktīvā darbā Norvik Bankā. Bankai kopumā ir apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem lielākā daļa jeb divas trešdaļas ir tieši seniori, tāpēc lielu uzmanību banka pievērš tam, lai uzlabotu senioriem pieejamos bankas pakalpojumus, kā arī padarītu tos saprotamākus.

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

AS Norvik Banka un tās galvenais akcionārs, Lielbritānijas pilsonis Grigorijs Guseļikovs, 27. martā parakstījuši vienošanos par iesaistīšanos investīciju konsorcijā Krievijas Sberbankas Ukrainas filiāles iegādei, informē Norvik Bankas pārstāvji.

Par jaunā konsorcija vairākuma akcionāru kļuvis Lielbritānijas pavalstnieks Saids Gucerijevs (Саид Гуцериев) un viņam piederošs Baltkrievijas uzņēmums. Šis darījums ļaus piedāvāt Ukrainas klientiem apkalpošanu, kas balstīta uz Eiropas kvalitātes un pieejamības principiem, saglabājot Krievijas Sberbankas izveidoto bankas tehnoloģisko līmeni.

«Mēs atbalstām Ukrainas veikto izvēli Eiropas virzienā un ticam, ka ar savu darbu varēsim veicināt šīs valsts ekonomikas izaugsmi. Iegādājamās bankas attīstīts filiāļu tīkls un komandas profesionālisms kļūs par drošu pamatu ilgtermiņa attīstības iniciatīvai. Ukrainas ekonomika ir tikusi pāri savas krīzes zemākajam punktam, un mēs ticam šīs valsts ekonomikas izaugsmē un potenciālā,» – uzskata bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.