«Kāpēc mēs neesam bagāti? Tāpēc, ka esam dumji. Kā sabiedrība, kā indivīdi, kā elite, kā tauta. Lielām tautām ir vieglāk būt bagātām, jo lielākai piramīdai ir augstāka virsotne – gudrāka un atbildīgāka elite, kas spēj efektīvi organizēt pat ne tik gudru sabiedrību. Mazām tautām ir jābūt gudrām, lai būtu bagātas,» savā viedoklī laikrakstam Diena saka finanšu analītiķis Ģirts Rungainis.
Mēs esam postkoloniāla zeme un tauta. Esam bijuši pārtikuši savu kolonizatoru kalpībā, viņiem gudri organizējot un vadot mūsu tautas dzīvi – gandrīz visam Vācijas un pasaules eksportam ejot caur Latviju un Krieviju un Krievijas eksportam ejot uz pasauli. Mācījāmies un skatījāmies no viņiem, līdzinājāmies, norāda Ģ. Rungainis.
«Gadsimtu atpakaļ tiešām mēs bijām daudz un bijām gudri, salīdzinot ar citām Eiropas un pasaules tautām. Un mums bija pasaules līmeņa elite. Tas ļāva izveidot savu valsti uz esošās divu lielvalstu bagātības un gudrības bāzes ar pareizām vērtībām, gudru, strādīgu tautu vēsturiskas izdevības momentā. Lai gan jau toreiz līda ārā Āfrikas cienīga nemākulība, bet varbūt to būtu pārvarējuši,» tā viņš.
«Četrsimt tūkstošu gudrāko, veiksmīgāko, darbīgāko, izdarīgāko cilvēku nomaiņa ar zemas kvalitātes mankurtiem, negatīva atlase vēl divu paaudžu garumā, izolētība no pasaules, tai strauji augot, mainoties, izglītojoties, un, lūk, rezultāts:
Nākamajā reizē, kad ģeopolitiski izkrīt Baltijas loze, Latvijai grūti nesekot Igaunijai un Lietuvai – esam brīvi, bet dumji.
Tajā brīdī mēs bijām resursiem bagāti. Visa Latvija – kustamā un nekustamā – visa bija mūsu un bez kādiem parādiem! 2,7 miljoni cilvēku ar tehniskajām prasmēm un infrastruktūru, jauni, enerģiski – gandrīz pietiekami, lai uzbūvēt bagātu valsti.
Bet pietrūka prāta.
Kas esam tagad? Jaunajiem un gudrajiem ar visām ģimenēm aizbraucot prom – novecojuši, zem diviem miljoniem, parādos līdz ausīm, ar grūstošu infrastruktūru, mantu – kustamo un nekustamo – pret stikla krellēm samainījuši, ar nākotni, ko par nākotni negribas saukt.
Dažreiz cilvēki kļūst bagāti nejauši. Tāpat kā tautas, kas aizdzen savas elites un kungus – pareizā laikā, pareizā vietā, uz brīdi, pie visa gatava
Bet ilgā laikposmā visu laiku bagāti ir tikai gudri, strādīgi, paškritiski, neatlaidīgi un devīgi cilvēki. Un gudras, smagus darbus strādāt, grūtu lēmumus pieņemt spējīgas, sarežģītas lietas mācīties un saprast gribošas, ne vientiesīgas, bet pareizās vērtībās balstītas tautas,» savu viedokli pauž Ģ. Rungainis.