DB Viedoklis

DB viedoklis: Nevis brīnums, bet panika bēgot

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,21.02.2017

Jaunākais izdevums

Mazā biznesa gaidas par to, kāds būs jaunā regulējuma saturs, pagaidām nav nedz apmierinātas, nedz pieviltas, jo par to valda pilnīga neziņa

Lai gan lēmums par minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra ieviešanu no šā gada netika pieņemts, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits kūst. Katrs desmitais MUN maksātājs rekordīsā laikā atstājis iepriekš it kā taču labi sildošo īpašā režīma mētelīti. Valsts ieņēmumu dienesta statistika rāda, ka no MUN statusa laikā no 2016. gada 1. novembra apzināti atteikušies vairāki tūkstoši sīkuzņēmēju. Jācer jau, ka tas no labas dzīves, ja vien… Ir aizdomas par citu attīstības plānu, kad juku un to neizdibināmā normatīvā turpinājuma vārdā viņi devuši priekšroku pārejai uz vispārējo nodokļu maksātāju režīmu. Pierādījums, ka mazo uzņēmēju lēmumu ietekmēja tieši neziņas sabiezēšana par turpmāko, ir statistikas fakts, ka līdz pērnajam novembrim vairāku gadu laikā nieka 140 mazo uzņēmēju bija pārgājuši vispārējā režīmā, bet te pēkšņi – tūkstoši.

Šie dati ir kā pavasara cīruļa treļļi politiķiem, kuri taču iepriekš pamatīgi piededzināja tematu, iznesot to sabiedrībā izcili netaktiski. Neskatoties uz politiķu savārīto, MUN darbojošies uzņēmēji ir gājuši valdības vēlmju virzienā – MUN maksātāju rindām kļūstot retākām, proporcionāli sabiezējušas vispārējā nodokļu maksāšanas režīma dalībnieku rindas. Statistika rāda, ka negatīvās polemikas par MUN maksātājiem kā ēnu ekonomikas melnajiem kraukļiem rezultātā tikai pagājušā gada pēdējā mēneša laikā vien no statusa novilka gandrīz sešus tūkstošus uzņēmēju. Laiks – aizvadītā gada nogale – sakrīt ar karstajām un diemžēl arī neauglīgajām diskusijām par to, kādā formātā turpināties vai neturpināties mazā biznesa atbalsta mehānismiem.

Jau aizpērn pieņemtais valdības lēmums par minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra ieviešanu no šā gada arī MUN režīmā strādājošajiem, politiķiem apelējot pie sociālajām garantijām vai, precīzāk izsakoties, pie to neesamības, tika atmests. Saskaroties ar uzņēmēju organizāciju iebildumiem, jaunā valdība bija spiesta ar sāpīgu izteiksmi sejā izēst iepriekšējās valdības nebaudāmo viru, premjeram Mārim Kučinskim tomēr nosveroties par labu tautas balsij, līdz decembra beigās sekoja Saeimas rīcība – lēmums par minimālo socnodokli visiem strādājošajiem tika, tavu brīnumu, tomēr atcelts. Toties mazais bizness ar Saeimas gādību, lai pārlieku neieslīgtu sīrupā, saņēma lielākas mikronodokļa likmes.

Paralēli valdības gaiteņos top jaunais likumprojekts, kuram būtu jāaizvieto nežēlastībā kritušais MUN režīms kā pēckrīzes palīgrīks. Mazā biznesa gaidas par to, kāds būs jaunā regulējuma saturs, pagaidām nav nedz apmierinātas, nedz pieviltas, jo par to gluži vienkārši valda pilnīga neziņa. Acīmredzot nosplēpumu plīvurs kritīs brīdī, kad būs valstiski atrisināta pamatproblēma, lai nodokļu režīms dotu iespēju darboties mazajam biznesam un reizē caur šādu īpašu statusu netiktu rokās ielikts ērts instruments nodokļu optimizētājiem. Nav izklīdusi arī sociālo garantiju ēna, atgādinot par to, ka pensionāru īpatsvars pieaug ar uzviju, kamēr darba tirgū ieplūstošo īpatsvars – ar žēlīgu nopūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Politiķu intereses. Biznesa intereses. Latvijas intereses

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Allaž uzmanību piesaista kolēģa Armanda Pučes RīgaTV 24 vadītā raidījuma Kārtības Rullis pieteikumā paustie apmēram šādi vārdi: “Kādas ir jūsu intereses, lai aizstāvētu Latvijas intereses?” To tiešā veidā var attiecināt arī uz jautājumu par politiķu ieinteresētību (pat ne materiālu, bet morālu, idejisku) biznesa un plašāk – valsts ekonomikas attīstībā.

No vienas puses, it kā šādai ieinteresētībai būtu jābūt, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai Latvijā, arī valstij būtu lielāki nodokļu ieņēmumi, ko politiķiem attiecīgi pārdalīt, tā pie reizes izdabājot dažādām vēlētāju grupām. No otras puses, augļi no biznesa vides uzlabošanas un pilnveidošanas tik ātri vis nenogatavojas, kā gribētos, un tas, kā praksē redzam, ļoti demotivē gan valdībā, gan parlamentā esošos darboties šajā virzienā. Proti, viņiem svarīgi ir domāt par šodienu, nevis tālu nākotni, kad varbūt jau citi būs pie varas.

Papildu faktors ir arī tas, ka arī vēlētāji uzņēmējdarbības attīstību drīzāk asociē ar uzņēmēju, nevis savu kā darba ņēmēju vai valsts budžeta labumu saņēmēju labklājību, jo tā cēloņsakarību ķēdīte ir pārāk gara, nav viegli uztverama. Vēl viens faktors, kas mazina politiķu interesi par biznesu kā ekonomikas dzinējspēku, ir tas, ka partijas aizvien mazāk atkarīgas no oficiālo ziedotāju atbalsta. Un vēl – diemžēl savā pārcentībā ieviest principus, kas ļoti apdomīgi tiek ievēroti Rietumvalstīs, esam panākuši to, ka politiķi pat paniski baidās, ka viņu paustās domas, rūpes par kādu uzņēmumu vai pat nozari kopumā kāds var iztulkot kā korupcijas izpausmi, pat ja no korupcijas, tā teikt, tur pat smakas nav. Tāpēc drošāk un arī vieglāk ir turēties pa gabalu no šāda riska, labākajā gadījumā diskutējot vien ar lielākajām uzņēmēju viedokļus pārstāvošām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - FOTO: Akciju izpārdošana pasaules tirgos turpinās

Dienas Bizness,06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Analītiķu brīdinājumi par kritumu finanšu tirgos ir piepildījušies.

Otrdien Āzijas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, sekojot iepriekš ASV akciju tirgus smagajam kritienam, liecina dati.

Japānas Nikkei 225 saruka par 4,73%, Hang Seng Index – par 4,39%, Shanghai Composite – par 3,38%, bet Kospi – par 1,54%.

Pārdošanas vilnis otrdien skāra arī Eiropas akciju cenas. Stoxx Europe 600 saruka par 1,77%, Vācijas DAX 30 – par 1,87%, Francijas CAC 40, bet FTSE 100 – par 1,62%.

Otrdien pēc tirdzniecības sesijas sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pieauga par 367 punktiem, taču pēc tam atkal saruka un ieslīga negatīvajā teritorijā.

Jāatgādina, ka pirmdien Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 4,6%, investoriem panikā bēgot projām no akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar aizvadītajā nedēļā izskanējušo informāciju par Swedbank saistību ar naudas atmazgāšanas gadījumiem, vairāki bankas klienti pauduši satraukumu un jautā, vai bankā ir droši turēt naudu.

Tomēr Swedbank Latvia informē, ka uztraukumam nav pamata, un arī brīvdienās pie bankomātiem un filiālēs nekāda panika nav novērota.

«Mēs, protams, uzraugām situāciju bankomātos bez pārtraukuma,» skaidro bankas Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops. Tomēr šīs nedēļas nogales dati liecina, ka sestdien un svētdien nevis pieauga, bet, tieši otrādi, - samazinājās pieprasījums pēc naudas izņemšanas bankomātos. Ja salīdzina ar iepriekšējo nedēļas nogali (16.,17.februāri), tad kopējais apjoms sarucis par aptuveni 10%.

«Iemesli, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka veidojas rindas vai papildus pieprasījums naudas izņemšanai, var būt visdažādākie,» skaidro J. Krops. Dažkārt rindas veidojas, jo tajā dienā kādai daļai sabiedrības ir algu diena, ieskaitīta ir pensija vai pabalsti, vai jāmaksā kādi rēķini, kas pieprasa skaidru naudu. Tāpat jāņem vērā arī laiks un vieta, kur šie bankomāti atrodas – ja bankomāts ir lielveikalā, kur pēc darba ir liela cilvēku plūsma, tad loģiski, ka pieaug interese izņemt naudu no bankomāta, kas garāmejošam izskatās pēc rindas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Ražotājs: Nepastāv ilgtspējīgs produkts neilgtspējīgā iepakojumā

Lelde Petrāne,13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija "Mars" (tostarp "Mars Latvia"), kas ražo produkciju ar tādiem zīmoliem kā "Snickers", "Twix", "Dove", "Royal Canin", "Whiskas", "Skittles" un citiem, sekojot tendencēm pasaulē, pārorientē savu darbību, lai tā kļūtu videi draudzīgāka.

"Mars" ražo un pārdod dažādus produktus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem. Lai nodrošinātu, ka produkti ir atbilstoši tirgus standartiem, iepakojumam ir liela nozīme. Tas aizsargā izejvielas, kuras tiek pārvietotas no saimniecībām uz rūpnīcām, kā arī gatavos produktus, kad tie tiek aizvesti uz veikalu plauktiem un visbeidzot nonāk pie patērētājiem, skaidro Skaiste Sruogaite, "Mars" Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu un Adrijas jūras valstīs. Iepakojums palīdz produktiem saglabāt svaigumu un sniedz noderīgu informāciju patērētājiem, piemēram, par uzturvērtību un norādījumus par porcijām. Tāpat tas nodrošina ērtības un palīdz izcelt zīmolus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena kļūda ir būt bezrūpīgam, bet otra - uz drūmāku finanšu tirgu fona krist panikā.

Šobrīd ieguldītājiem ir jāgatavojas tam, lai tie pārdzīvotu svārstīgu 2019. gadu, ko noteiks dažādu faktoru kopums, piemēram, tirdzniecības kari, procentlikmju izmaiņas un kaut vai pats pieņēmums, ka buļļu tirgus un arī visa globālās biznesa cikla izaugsmes stadija atrodas savā vēlīnajā posmā. Tirgus pētnieki skaidro – tas, visticamāk, nozīmēs, ka vairāk lēmumu tiks pieņemti emocionāli un arī visu kopējo tirgu lielākā mērā varēs ievainot kādi uz emocijām balstīti izpārdošanas uzplūdi.

Par lielo neskaidrību liecina arī tas, ka pēdējā laikā daudzu tirgus analītiķu paredzējumi par nākamo gadu, piemēram, tajā pašā akciju tirgū ir visai atšķirīgi un pamatā svārstās starp ļoti liesu pieaugumu un pieklājīgu optimismu. Iepriekšējo gadu laikā viss, kas bija jādara, lai tiktu klāt pienācīgiem (drīzāk – izciliem) guvumiem, bija - jāatrodas tirgū. Daži eksperti joko – labi pelnīt varēja arī piedzērušies mērkaķi. Tas, kam šobrīd piekrīt gandrīz visi, ir tas, ka ceļš uz priekšu būs krietni bedraināks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas laikā bitkoina cena sarūk vēl par trešo daļu

Pēdējo nedēļu laikā vērojama ne tikai akciju cenu samazināšanās. Vēl dramatiskāki notikumi ir virtuālo valūtu tirgū, kur to flagmaņa – bitkoina – vērtība nedēļas laikā vien ir samazinājusies aptuveni par trešo daļu un paslīdējusi zem 4 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Rezultātā šī veidojuma vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm ir sarukusi jau par 80%. The Wall Street Journal finanšu uzņēmuma NEO Global Capital eksperti notiekošo raksturo ar vienu vārdu – panika.

Vēl salīdzinoši nesen bija dzirdami paredzējumi, ka bitkoina cena vienā mierā aizsniegsies līdz 50-60 tūkstošiem ASV dolāru, un bija pat runas, ka galu galā bitkoina cenu redzēsim pie miljona dolāru atzīmes. Visam tam palīdzēja cilvēku spēja notikumiem līdzi sekot uzreiz ar viedtālruņu palīdzību un tas, ka bitkoina fenomens kļuva par masas (mainstream) intereses objektu. Naudas plūdus šīs virtuālās valūtas virzienā stimulēja arī dažādu jaunu fondu esamība, kas radās gluži kā sēnes pēc lietus. Tiesa gan, nu sāk izskatīties, ka, pasaules valdībām strādājot pie šīs nozares regulēšanas, bitkoina cena var noplanēt pat zem 1000 ASV dolāru atzīmes. Bitmonētas tirdzniecību periodiski ir pavadījuši arī dažādi krāpniecības, naudas atmazgāšanas un hakeru uzbrukumu skandāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot saslimušo ar Covid-19 skaitam, atkal aktualizējies jautājums par iespējamiem ierobežojumiem ar mērķi mazināt cilvēku kontaktus un attiecīgi – slimību raisoša vīrusa izplatīšanos.

Tikai problēma, ka situācija kopš pērnā rudens krietni mainījusies, – aptuveni puse no sabiedrības pieaugušo daļas ir vakcinēta, tātad uz to nevajadzētu attiecināt ierobežojumus, jo pretējā gadījumā zudīs viena no būtiskākajām (pēc veselības pasargāšanas, ja to tā uztver) motivācijām vakcinēties.

Savukārt nevakcinētajiem iestājies tāds kā Stokholmas sindroms – viņi pieraduši pie dzīves apdraudējumā, uztver to teju vai kā normālu, īpaši pēc vīrusa izplatības ziņā samērā klusas vasaras, līdz ar to arī pieaug skeptiķu pret vakcinēšanos skaits, kas arī, tā teikt, jauc gaisu.

Vai vakcinēšanās ir brīnumlīdzeklis, kas visus spētu glābt? Būtu pārspīlējums tā domāt. Bet te ļoti iederīgi ir vilkt paralēles ar Čērčila slaveno teicienu par demokrātiju, kas nav ideāla, taču bēda tā, ka nekas labāks nav izdomāts. Ar pretvīrusa līdzekļiem tas pats. Vakcīna šajā situācija ir vismaz kā salmiņš, pie kā pieturēties. Vismaz biznesam – sertifikātu pārbaude klientiem un darbiniekiem, protams, ir papildu slogs, taču tā ļauj tomēr kaut kā turpināt darbu, ja alternatīva būtu totāls lokdauns visiem uz sazin cik mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kad acīmredzamais var nebūt patiesais

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore,21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.

Neskatoties uz to, ka ārā gaisa temperatūras turpina kristies, Latvijas viedokļu telpā iet karsti. Tas nav brīnums, jo, lai arī Latvijā jau kopš 90. gadiem ir piedzīvotas vairākas banku krīzes, šā brīža situācija tomēr sava vēriena ziņā ir unikāla.

Visu sarežģī tas, ka objektīva informācija par to, kā ir patiesībā, ir ļoti skopa, to zina tikai nedaudzi. Toties daudziem ir kategorisks viedoklis. Skaļi un skandalozi viedokļi ir arī dažiem baņķieriem, lai gan parasti šīs jomas pārstāvji ir ļoti atturīgi savos publiskajos izteikumos. To var saprast, jo finanšu un banku vide ir jutīga kā zoba pulpa – tajā viss balstās uz klientu uzticību konkrētai institūcijai. Skaidrs, ka jebkurš skaļāks paziņojums šo ļoti trauslo uzticību saposta un tad banku klienti mēdz balsot tikai vienā veidā – ar kājām. Ja Latvija raisa kaut mazākās bažas, ka turīgi cilvēki te var droši noguldīt savu naudu, tad tās te arī nebūs. Iespējams, kādā citā vietā to jau gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Infrastruktūras pieejamības, ne sabiedrības kaite

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,01.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arguments, ka atkritumu izvešanas sadārdzināšanās pati par sevi var piespiest strauji ķerties pie šķirošanas, nestrādās – vispirms ir jānodrošina iespēja šķirot

Liela daļa Pierīgas jauno ciematu, kur nobāzējusies Latvijas cilvēkkapitāla potenciāla kvintesence (vieniem bēgot no, bet citiem – uz galvaspilsētu) savā ziņā ir mēraukla ne tikai urbanizācijas pakāpei, bet arī mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kultūrai. Reizi nedēļā, divās vai citā laika nogrieznī pa šo kādreiz par pļavu ciematiem lamāto «savrupnamu kooperatīvu» ielām gāzelējas atkritumu savākšanas automašīnas, piestājot pie katras mājas un aši iztukšojot pie vārtiem izstumto konteineru, drazai ar slāpētu troksni nonākot braucamajam . Tur kā gogelmogelī sakuļas viss – no viskija traukiem līdz kartupeļu mizām. Lai gan tieši jaunajos ciematos, iespējams, dzīvo vidēji ekoloģiskāk domājoši un vides problēmas labāk izprotoši cilvēki, tomēr viņu pašu ziņā ir izskalot zaptes burkas, nošķirot papīru vai PET pudeles, no kā atbrīvoties, to visu, attiecīgi sapakotu, aizgādājot un izmetot novada centrālā miesta (vai pa ceļam uz darbu kāda Rīgas iekšpagalma) krāsainajos konteineros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente,29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.

Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Dizaina ikona: sēdmēbeļu skulptors Pjērs Polēns

Lana Jūra, speciāli DB,18.01.2019

Viena no Polēna dizaina ikonām - Ņujorkas Metropolitēna muzeja 20.gs kolekcijā iekļautais, komfortablais un jutekliskais Mushroom (1960) klubkrēsls lillā auduma apdarē, raž. Artifort

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krēslam jābūt kam vairāk par vienkārši funkcionālu mēbeli – savulaik sacīja izcilais franču dizaina novators Pjērs Polēns (Pierre Paulin).

XX gs. 60.–70. gados viņa radīto sēdmēbeļu neparastās un skulpturālās formas burtiski uzspridzināja industriju, dāvājot iespēju pēc pārmaiņām izslāpušajai sabiedrībai ar pilnu krūti ieelpot dizaina inovāciju garu. Viņš viens no pirmajiem prata meistarīgi pielietot jauno, modē nākušo plastmasas materiālu potenciālu, ko apliecina ultramodernais krēsls F302 (1967), kas šodien bagātina Ņujorkas MoMA un Parīzes Musée des Arts Décoratifs pastāvīgās kolekcijas. Šo lielo franču talantu par savējo dēvē arī Nīderlande, jo tieši viņš, daudzus gadus sadarbojoties ar kompāniju Artifort, radījis slavenākās nīderlandiešu dizaina ikonas kā Orange Slice (tulk. Apelsīna šķēle), Tongue (tulk. Mēle), Ribbon (tulk. Lente) krēslus u.c., kas iekļauti daudzu laikmetīgo dizaina muzeju krājumos un pieprasīti privāto kolekcionāru aprindās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) plāni nākotnē atteikties no obligātās iepirkuma kompo­nentes (OIK) vienlaikus aktualizē arī jau­tājumu par zaļās enerģijas konkurētspēju un gatavību darboties tirgus apstākļos.

Lai gan ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādījis, ka, likvidējot OIK, tiks meklēts mehānisms, kādā veidā turpināt attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energo­resursu (AER) ražošanu, īstas skaidrības par to, kā tas notiks, nav. Nozares pārstāvji un eksperti atzīst, ka at­teikšanās no OIK gan nebūtu lielākais drauds AER, jo vējš, saule un hidroelektrostacijas (HES) pēc investīci­ju atmaksāšanās perioda noteikti spēj darboties brīvajā tirgū arī bez papildu finansiālā atbalsta, tomēr, lai tas notiktu, Latvijā nepieciešams mazināt šobrīd pastāvo­šos administratīvos šķēršļus.

Lai gan jau šobrīd AER īpatsvars enerģijas gala patēri­ņā Latvijā ir salīdzinoši augsts, nevajadzētu aizmirst, ka liela daļa Latvijas zaļās enerģijas vēl aizvien tiek ražota HES. Tajā pašā laikā saules un vēja enerģijas attīstība rit gausi, jo uzstādītās jaudas ziņā krietni atpaliekam ne tikai no lielajām Eiropas valstīm, bet arī no kaimi­ņiem lietuviešiem un igauņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - YouTube birojā apšaudi sarīkojusī sieviete bijusi 39 gadus veca dzīvnieku tiesību aktīviste

LETA--AFP/AP,04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«YouTube» galvenajā birojā Sanbruno apšaudi sarīkojusī sieviete bijusi 39 gadus veca dzīvnieku tiesību aktīviste no Sandjego, ziņo mediji.

Divas ASV amatpersonas identificēja sievieti kā Nasimu Aghdamu.

Aghdama 2009.gadā tika pieminēt laikraksta «San Diego Union-Tribune» rakstā par dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem pret cūku izmantošanu militārajās mācībās. Ģērbusies parūkā un džinsos ar mākslīgiem asins traipiem, aktīviste tolaik sacīja laikrakstam, ka dzīvnieku tiesības viņi esot tikpat svarīgas, cik cilvēktiesības.

Jau vēstīts, ka sieviete otrdien «YouTube» galvenajā birojā Sanbruno, ASV Kalifornijas štatā, sašāva trīs cilvēkus un pēc tam pati nošāvās. Vēl viens cilvēks traumēja potīti, bēgot no lodēm.

ASV mediji vēsta, ka Aghdamu sadusmojusi viņas publiskoto video filtrēšana «YouTube», samazinot potenciālos ienākumus no šiem video.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā ēdināšana ir TOP1 nozare Latvijā, kurā darbu atraduši visvairāk ukraiņu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pašlaik nozarē strādā un ienākumus gūst 485 cilvēki, kas, bēgot no kara, patvērumi raduši mūsu valstī. Visvairāk ukraiņu ir pavāri – 224, virtuves darbinieki – 189 un viesmīļi – 103.

“Ēdināšanas nozare vienmēr ir bijusi atvērta, gan dažādu vecumu, gan tautību cilvēkiem. Tāpēc tā ir ļoti pretimnākoša ikvienam Ukrainas cilvēkam, kas vēlas strādāt un apgūt jaunas prasmes. Mēs kā ēdināšanas nozare esam priecīgi, ka šādā veidā varam dot savu ieguldījumu ukraiņu cilvēku atbalstam,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Visvairāk ukraiņu ir nodarbināti Rīgas un Pierīgas ēdināšanas uzņēmumos, pārsvarā tās ir sievietes, kas kopā ar bērniem un mazbērniem devušās bēgļu gaitās, kamēr vīrieši aizstāv savu valsti pret Krievijas uzbrukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā,23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgūtas visas dārglietas četru miljonu eiro vērtībā, kas trešdien tika nolaupītas Parīzes slavenajā viesnīcā «Ritz», ceturtdienas vakarā paziņoja šai lietai tuvs ziņu avots.

Daļa no laupījuma tika atgūta trešdien, kad trīs no pieciem laupītājiem tika notverti, viņiem bēgot no nozieguma vietas.

Pārējās nolaupītās dārglietas atradās «somā, kuru vakar konfiscēja policija», sacīja ziņu avots.

Jau ziņots, ka piecu vīriešu banda Vandoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas, bet divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti. Pēc incidenta varasiestādes slēdza vairākus ceļus ap viesnīcu.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Kāds informācijas avots Francijas tieslietu sistēmā dārglietas novērtēja uz «vairāk nekā četriem miljoniem eiro».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Diasporu atbrīvo no jaunā «iebraucēju autonodokļa»

Eiropas Latviešu apvienība,24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 23. novembrī, Saeima pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šo grozījumu mērķis bija novērst situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji savus auto reģistrē kaimiņvalstīs, un izvēlētais risinājums ir jauna «iebraucēju autonodokļa» noteikšana.

Grozījumu sākotnējā redakcija paredzēja šādu autonodokli 10 eiro apmērā par Latvijā pavadītu dienu piemērot visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas iebrauc Latvijā ar ārvalstīs reģistrētu auto (1). Pret šādu risinājumu asi iestājās Eiropas Latviešu apvienība, kas norādīja uz Satversmei neatbilstošu nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, būtisku apgrūtinājumu Latvijas diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un kaitējumu Latvijas spējai efektīvi aizstāvēt savas intereses starptautiskajās organizācijās, uz kurām darbā norīkoti Latvijas pārstāvji (2). Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšlikumus atbalstīja Saeimas Saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA). Tā rezultātā Saeima likumprojektu mainīja, jauno iebraucēju autonodokli piemērojot tikai tām personām, kuru dzīvesvieta reģistrēta Latvijā. Proti, diasporas pārstāvji, kuri pārdeklarējuši savu dzīvesvietu jaunajā mītnes zemē, no šāda nodokļa būs atbrīvoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” vēl uz trim mēnešiem pagarinājis iespēju ukraiņu bēgļiem, kas ieradušies Latvijā, lietot mobilos sakarus bez maksas, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem Ukrainā vai citviet Eiropā.

Līdz ar to patvēruma meklētāji no Ukrainas mobilos sakarus bez maksas kopumā varēs lietot pusgadu.

“24. februārī, Krievijai iebrūkot Ukrainā, mēs pieņēmām lēmumu piešķirt 10 000 īpašas SIM kartes tiem ukraiņiem, kas, bēgot no kara, ieradīsies pie mums Latvijā. Sākotnēji bija plānots, ka bezmaksas mobilos sakarus nodrošināsim trīs mēnešus, bet kara darbība Ukrainā diemžēl nebeidzas, tādēļ turpināsim savu iespēju robežās palīdzēt cilvēkiem, kas šobrīd nevar atgriezties savās mājās,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” dati liecina, ka zvanu ilgums uz Ukrainu ir pieaudzis aptuveni 50 reizes. Ja pirms kara sākuma kopējais zvanu ilgums no Latvijas uz Ukrainu bija aptuveni 1 000 minūtes jeb 16 stundas dienā, tad šobrīd zvanu ilgums ir 50 000 minūtes jeb 833 stundas dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruņots uzbrucējs ceturtdienas vakarā atklāja uguni uz policistiem Parīzē Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus, līdz uzbrucēju nošāva policija, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrija.

Atbildību par uzbrukumu, kas noticis trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, dažu stundu laikā uzņēmās džihādistu grupējums Islāma valsts.

Uzbrucējs novietoja savu automobili iepretim policijas automašīnai, atklāja uguni un mēģināja kājām aizbēgt no notikuma vietas, turpinot šaušanu, telekanālam BFM-TV paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Uzbrukumā tika nopietni ievainoti divi policisti, un ievainojumus guvusi arī viena ārvalstu tūriste, paziņoja pretterorisma prokurors Fransuā Molēns.

Izmeklētāji piektdienas rītā Parīzes austrumu piepilsētā Šelā veica kratīšanu mājoklī, kur dzīvojis 39 gadus vecais uzbrucējs Karims Šeurfi, kuram ir krimināla pagātne.

Komentāri

Pievienot komentāru