Mazā biznesa gaidas par to, kāds būs jaunā regulējuma saturs, pagaidām nav nedz apmierinātas, nedz pieviltas, jo par to valda pilnīga neziņa
Lai gan lēmums par minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra ieviešanu no šā gada netika pieņemts, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits kūst. Katrs desmitais MUN maksātājs rekordīsā laikā atstājis iepriekš it kā taču labi sildošo īpašā režīma mētelīti. Valsts ieņēmumu dienesta statistika rāda, ka no MUN statusa laikā no 2016. gada 1. novembra apzināti atteikušies vairāki tūkstoši sīkuzņēmēju. Jācer jau, ka tas no labas dzīves, ja vien… Ir aizdomas par citu attīstības plānu, kad juku un to neizdibināmā normatīvā turpinājuma vārdā viņi devuši priekšroku pārejai uz vispārējo nodokļu maksātāju režīmu. Pierādījums, ka mazo uzņēmēju lēmumu ietekmēja tieši neziņas sabiezēšana par turpmāko, ir statistikas fakts, ka līdz pērnajam novembrim vairāku gadu laikā nieka 140 mazo uzņēmēju bija pārgājuši vispārējā režīmā, bet te pēkšņi – tūkstoši.
Šie dati ir kā pavasara cīruļa treļļi politiķiem, kuri taču iepriekš pamatīgi piededzināja tematu, iznesot to sabiedrībā izcili netaktiski. Neskatoties uz politiķu savārīto, MUN darbojošies uzņēmēji ir gājuši valdības vēlmju virzienā – MUN maksātāju rindām kļūstot retākām, proporcionāli sabiezējušas vispārējā nodokļu maksāšanas režīma dalībnieku rindas. Statistika rāda, ka negatīvās polemikas par MUN maksātājiem kā ēnu ekonomikas melnajiem kraukļiem rezultātā tikai pagājušā gada pēdējā mēneša laikā vien no statusa novilka gandrīz sešus tūkstošus uzņēmēju. Laiks – aizvadītā gada nogale – sakrīt ar karstajām un diemžēl arī neauglīgajām diskusijām par to, kādā formātā turpināties vai neturpināties mazā biznesa atbalsta mehānismiem.
Jau aizpērn pieņemtais valdības lēmums par minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra ieviešanu no šā gada arī MUN režīmā strādājošajiem, politiķiem apelējot pie sociālajām garantijām vai, precīzāk izsakoties, pie to neesamības, tika atmests. Saskaroties ar uzņēmēju organizāciju iebildumiem, jaunā valdība bija spiesta ar sāpīgu izteiksmi sejā izēst iepriekšējās valdības nebaudāmo viru, premjeram Mārim Kučinskim tomēr nosveroties par labu tautas balsij, līdz decembra beigās sekoja Saeimas rīcība – lēmums par minimālo socnodokli visiem strādājošajiem tika, tavu brīnumu, tomēr atcelts. Toties mazais bizness ar Saeimas gādību, lai pārlieku neieslīgtu sīrupā, saņēma lielākas mikronodokļa likmes.
Paralēli valdības gaiteņos top jaunais likumprojekts, kuram būtu jāaizvieto nežēlastībā kritušais MUN režīms kā pēckrīzes palīgrīks. Mazā biznesa gaidas par to, kāds būs jaunā regulējuma saturs, pagaidām nav nedz apmierinātas, nedz pieviltas, jo par to gluži vienkārši valda pilnīga neziņa. Acīmredzot nosplēpumu plīvurs kritīs brīdī, kad būs valstiski atrisināta pamatproblēma, lai nodokļu režīms dotu iespēju darboties mazajam biznesam un reizē caur šādu īpašu statusu netiktu rokās ielikts ērts instruments nodokļu optimizētājiem. Nav izklīdusi arī sociālo garantiju ēna, atgādinot par to, ka pensionāru īpatsvars pieaug ar uzviju, kamēr darba tirgū ieplūstošo īpatsvars – ar žēlīgu nopūtu.