Austrumu kaimiņu rosīšanās ap pārvades tīkla konfigurācijas uzlabošanu un jaunu termoelektrostaciju (TEC) būvniecība Kaļiņingradā ir satraukusi lietuviešus. Bažas, ka Krievija varētu atslēgt Baltijas valstis no tā saucamā BRELL loka vai pieprasīt par neatslēgšanu lielu samaksu, ir izteikuši gan atsevišķi Lietuvas politiķi, gan enerģētikas nozares pārstāvji. Lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka lielais kaimiņš nerro mazākos, jāpiebilst, ka šoreiz uz Krievijas varžacīm ir uzkāpušas pašas Baltijas valstis.
Kā zināms, Latvija, Lietuva un Igaunija patlaban darbojas vienotā sinhronajā zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, taču līdz 2025. gadam visas trīs valstis no BRELL elektroenerģijas loka iecerējušas atslēgties un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu. Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku, bet par Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību rūpējas, ceļot jaunas TEC. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs ātrāk nekā pašas Baltijas valstis, jo, kā norāda Augstsprieguma tīkls, raugoties uz šā brīža projekta gaitu, nav pazīmju, ka sinhronizācija ar Eiropu varētu notikt agrāk nekā 2025. gadā.
Lielie ieguldījumi infrastruktūrā liek domāt, ka austrumu kaimiņš desinhronizācijai tehniski būs gatavs agrāk nekā pašas Baltijas valstis.
Lai gan līdz šim Krievija nav nākusi klajā ar oficiāliem paziņojumiem par iespējamo Baltijas valstu atslēgšanu no kopējās energosistēmas, atsevišķos medijos brīdinājumi tomēr izskanējuši. Tā, piemēram, vairāku interneta portālu ziņu virsraksti vēsta, ka «Krievija varētu izpildīt Baltijas valstu sapni un atslēgt šo reģionu no BRELL», bet Krievijas Pirmajā kanālā skaidro, ka «laikā, kad Kaļiņingradā sāks darboties visas četras TEC, Krievijai vairs nebūs nepieciešamības atrasties vienā enerģētikas lokā ar Baltiju, un, iespējams, tajā brīdī pasteigties jau vajadzēs pašām Baltijas valstīm». Pasteigties skubina arī lietuvieši – Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns paudis, ka Baltijas valstu nespēja vienoties par sinhronizāciju var padarīt Baltijas valstis par Krievijas ķīlniekiem, jo no Krievijas puses it kā pastāvot šantāžas risks.
Augstsprieguma tīkls Krievijas rīcībā gan draudus nesaskata un lietuviešu vēlmi steigties drīzāk saista ar Lietuvas Seimā pieņemto likumprojektu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas atomelektrostacijas Baltkrievijā, kuru ekspluatācijā paredzēts nodot 2019. gada nogalē. Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators apgalvo, ka šobrīd nav nekādu signālu, ka kāds no kaimiņiem tuvākajā laikā varētu atslēgt Baltijas valstis no BRELL elektroenerģijas loka, un, pat ja tas notiktu, Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori jau esot gatavi sākt darboties izolēti no Krievijas un Baltkrievijas.
Nedrīkst aizmirst arī to, ka līdz šim 25 gadus vienotā enerģētiskajā lokā esam sadzīvojuši diezgan saticīgi, tāpēc, visticamāk, energoapokalipse neiestāsies arī tagad, un jautājums par pārvades tīklu piederību paliks mūsu pašu ziņā. Tajā pašā laikā atbildīgās organizācijas pirms izšķirīga lēmuma pieņemšanas gan jāaicina septiņreiz nomērīt, lai, bēgot no Krievijas vilka, negadītos nonākt Eiropas lāča nagos.
