Žēlabu futbola mačā, ko aizsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieces ar sūdzību, ka priekšnieks viņas nepietiekami augstu novērtē, bumba nu jau no premjera ir padota tālāk nākamajam spēlētājam – Valsts kontrolei (VK). Vēl pirms VK ir sākusi ko vētīt (nav gan vēl zināms, vai vispār to darīs), jau skaidrs ir viens – visu šo bumbošanos sedzam mēs, nodokļu maksātāji.
Vai mums, rēķina sedzējiem, VK gūtie dati par KNAB būtu vajadzīgi? Iespējams, bet ne jau tāpēc, lai palīdzētu kārtot attiecības starp šā biroja vadītāju un viņa padotajiem. Mums galīgi nemaz neinteresē, kurš kuram un cik gauži kādā neatkarīgā tiesībsargu iestādē nodarījis. Mums interesē, lai šis birojs darbotos. Viss! Kas mums ir zināms, piemēram, par Satversmes aizsardzības biroju? Savulaik to vadīja Jānis Kažociņš, tagad – Jānis Maizītis. Bet kurš tur kuram ko – kāda mums par to darīšana? Mums par to nav jāzina, mēs to nezinām, un tas ir pareizi. Mēs no šīs institūcijas līdzīgi kā no KNAB sagaidām uzcītīgu ikdienas darbu, kura specifika ir pretēja publicitātei, un acīmredzot arī subordināciju, lai tas viss tiešām darbotos kā pulkstenis un būtu rezultāti.
Bet kas notiek KNAB? Atcerēsimies kratīšanu Liepājas metalurgā! Tiklīdz šī ziņa pa žurnālistu kanāliem sāka izplatīties, kolēģu jautājums bija: kurš veic kratīšanu? Vai KNAB? Aplūkojot fotogrāfijas, secinājums nesagādāja grūtības – nē, tā ir policija. Jo kratītāji nezīmējās. Tā arī atbilde uz jautājumu – kas notiek KNAB?
Šajā sabiedrībai un valstij nozīmīgajā iestādē ir permanents dumpis uz kuģa, un tas ir jābeidz. Labi, neesam jūrā, karogā mums nav sakrustotu stilba kaulu, un «pa dēli» tā vienkārši nevienu aizgājināt nevar un nevajag. Tomēr cauri visām varas dalīšanas diktētajām procedūrām un Zālamana lēmumiem, padodot sūdzībnieku bumbu tālāk, ir jāvalda skaidrai, visiem saprotamai loģikai – tam birojam ir rezultatīvi jāstrādā!
Ja priekšnieks uzskata, ka padotā vērtējums ir neapmierinošs, tas vēl nav iemesls, lai skraidītu pa pasauli, stāstot par mobingu, un rakstītu žēlabainas vēstules premjeram. Tā vietā ir jāpierāda, ka tā nav taisnība, turklāt tas jāizdara ar reālu darbu, nevis ar visādu sviru raustīšanu, kas droši vien bremzē biroja ikdienas darbu un traucē ar sakarīgām lietām nodarboties vēl vienai otrai valsts pārvaldes iestādei.
Ja vēl šī būtu pirmā reize, tad varētu domāt – jā, redz, vai tik kaut kas nelāgs neveidojas tai korumpantu atmaskošanas iestādē? Bet izrādē par mobingu un bosingu jau kuro reizi ir tie paši aktieri! Un tas vairs nav pat aizdomīgi. Nodokļu maksātājiem nav svarīgi, vai katram konkrētajam darbiniekam KNAB ir «d» vai ar kādu citu burtu apzīmējams kvalifikācijas vērtējums un vai viņa vai viņš tur vispār strādā. Mums nevajag tiesībsargus‒popzvaigznes ziņu virsrakstos, mums vajag nopietni apkarotu korupciju. Bet tā vietā diemžēl sociālajos medijos atkal ir ziņa, ka korupcijas dēļ no Latvijas iet prom starptautisks uzņēmums. Nekāda VK tur nelīdzēs.
