Iedzīvotāju emigrēšana labākas dzīves meklējumos arvien spēcīgāk sāk atsaukties uz valsts ekonomiskajiem procesiem
Lai gan atsevišķi pozitīvi uzplaiksnījumi iepriekšējos mēnešos vedināja domāt par Latvijas patērētāju aktivitātes palielināšanos, diemžēl to pašu nevar teikt par pēdējiem publicētajiem mazumtirdzniecības datiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju mazumtirdzniecības apjoms šā gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pēdējo vasaras mēnesi ir palielinājies vien par 1,1%. Būtībā var teikt, ka mazumtirdzniecības nozares izaugsmes tendence ir lejupejoša, jo visu gada astoņu mēnešu izaugsmes temps ir aplēsts 2% vērtībā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas norāda uz problēmām tautsaimniecībā, ir sarūkošais pārtikas preču tirdzniecības apgrozījums, turklāt kritumu varētu vērtēt kā visai lielu – tas sasniedzis 2,3%. Šajā gadījumā runa nav par to, ka minētais kritums varētu rasties saistībā ar to, ka samazinājušās pārtikas produktu cenas, jo nozares darbības izmaiņas tiek rēķinātas salīdzināmajās cenās. Visticamāk, šeit vairāk jārunā par demogrāfiju, kā arī par to, ka iedzīvotāju emigrēšana labākas dzīves meklējumos arvien spēcīgāk sāk atsaukties uz valsts ekonomiskajiem procesiem. Visai drīz varam piedzīvot to, ka arī nepārtikas preču tirdzniecības izaugsmes temps drīz būs ar mīnusa zīmi. Turklāt pašreiz fiksētais pieaugums 2,8% apmērā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn nav dižs. Tāpēc ekonomikai nāktu par labi patēriņa palielināšanās, kas diemžēl nenotiek saistībā ar lielāku piesardzību naudas izdošanā un to, ka. ņemot vērā pašreizējo ienākumu līmeni, iedzīvotāji savas vajadzības necenšas būtiski palielināt. Ja sadzīves tehnika vai mēbele vēl kalpo un izskatās labi, tad ar jaunas iegādi steidzas vien retais.
Tomēr atsevišķas pozīcijas mazumtirdzniecības izaugsmes rādītājos liecina par to, ka iedzīvotājiem naudas varētu būt kļuvis vairāk un viņi to labprāt liek arī lietā. Tā, piemēram, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecības apjomi gada laikā ir palielinājušies par iespaidīgiem 23,7%. Tāpat arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā vērojams visai solīds kāpums, gada laikā tirdzniecības apjomam paaugstinoties par 21,1%. Tātad salīdzinoši nelielās izdevumu pozīcijas mājsaimniecības ir gatavas palielināt, atliek jautājums par to, kas būs ar lielajām. Reiz viens no prominentiem Latvijas ekonomistiem izteica viedokli, ka, iespējams, kāda iedzīvotāju daļa krāj naudu arī pirmajām iemaksām mājokļu iegādei. Šo viedokli pamato 71% vērtais hipotekārās kreditēšanas apjoma pieaugums pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Tam galu galā būtu jāseko mājokļu iekārtošanai, kam noteikti vajadzētu pozitīvi ietekmēt arī mājsaimniecības preču tirdzniecību. Tomēr pagaidām tā izaugsmes ziņā ir ar mīnusa zīmi. Pozitīvs pavērsiens tirdzniecībā, tiesa, ne tik daudz no mājsaimniecību, cik korporatīvā aspekta varētu notikt saistībā ar ES fondu naudas pārrāvuma beigām.
