Konstitucionālo tiesību komisija atzinusi, ka atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tādējādi stiprinot valsts konstitucionālos pamatus! Tā ir atzinis šīs komisijas vadītājs, jurists Egils Levits, un, protams, ir labi, ka tā ir nonākusi pie šāda secinājuma, kas ļauj domāt vai vismaz cerēt, ka kaut kad nākotnē tiešām tiks arī pieņemts attiecīgs lēmums.
Jautājums par to, ka Satversmē būtu nepieciešami negrozāmie punkti, aktualizējās, kad atsevišķi nepilsoņi, kuriem ir bijusi saķeršanās ar tiesībsargājošajām iestādēm, pamanījās sarīkot referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Par laimi, referendums izgāzās, taču paradoksālā kārtā to atbalstīja Rīgas mērs, bet Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņoja, ka tautas nobalsošanu Latvijā varot ļaut rīkot kaut vai Jaunzēlandes pilsoņiem, un nekā nosodāma tur neesot. Šāda divu augsta līmeņa amatpersonu attieksme vien liek domāt, ka ir tomēr atsevišķi likumdošanas aspekti, kas būtu jānosaka par negrozāmiem. Piemēram, Satversmes pirmais pants, kurā skaidri pateikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vai arī otrais, kurā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Kā mēdz teikt - drošs paliek nedrošs, lai kādam neienāktu prātā sarīkot referendumu par šiem punktiem un nenotiktu vēl kāds psihopātisks gara lidojums, kā tas bija saistībā ar valsts valodu. Šeit situācijai ir jābūt līdzīgai kā ar pelikāniem, kuri pirmo reizi nonākuši zoodārzā - vispirms viņiem apgriež spārnus un tikai pēc tam izrāda, kāda būs jaunā mājvieta, kur un cikos dabūjams ēdiens utt.
Levita paziņojumā mulsinošs ir kas cits... Referendums par valsts valodu Latvijā norisinājās šā gada 18. februārī, un jau pirms tam bija skaidrs - pats fakts vien, ka šāda tautas nobalsošana vispār var notikt, ir fatāla kļūda. Šodien ir 18. septembris, ir pagājuši tieši septiņi mēneši, bet joprojām ir tikai ekspertu grupas atzinums, kuras secinājumus vienkāršojot varētu raksturot apmēram šādi - jā, būtu gan labi, ja konstitucionālo tiesību kodolu nevarētu grozīt... Tā vietā, lai Tieslietu ministrija sagatavotu juridiski korektu formulējumu labojumiem likumdošanā, attiecīgais jautājums tiek nodots komisijai, kas apspriežas, pārrunā, rīko diskusijas, ilgi un dikti domā... Jāagādina - kamēr gudri vīri vēl apspriežas, grupiņa asprāšu jau cenšas savīkšķīt referendumu, prasot noteikt, ka Latvijas pilsonība piešķirama visiem pēc kārtas.
Ne mazāk zīmīgs ir arī fakts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, iepazīstoties ar Levita brigādes veikumu, ir aicinājis turpmākajā Satversmes izmaiņu procesā ņemt vērā apstākļus, kas šobrīd izveidojušies ES, īpaši pēc Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu uzrunas, kurā tika izteikts viedoklis par virzību uz ciešāku federālismu ES, jo mums noteikti jārēķinās ar to, ka situācija pat pēc pāris gadiem var nopietni mainīties. Cerams, Bērziņš ar to bija domājis, ka šiem labojumiem jābūt tādiem, lai nekādas federācijas neietekmētu pilsoņu pašnoteikšanās tiesības Latvijā, nevis to, ka mūsu konstitūcijai vajadzētu būt pakļautai federālisma idejai.