Jaunākais izdevums

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

ZZS frakcijas vadītājs arī norādīja, ka Vienotība cer būt varas partija arī turpmāk, tāpēc viņiem neesot vajadzīgi referendumi kā tādi, jo ir apgrūtinājumi viņu dzīvei.

Savukārt rīkot tautas nobalsošanu par referendumu kārtību nepieciešams, jo tā iedzīvotājiem ir iespēja atbildēt, sacīja A. Brigmanis. «Sabiedrība var nobalsot pret kārtību, kas pašreiz ir apstiprināta Saeimā, kas padara referendumu rīkošanu par praktiski nereālu, jo būsim reālisti, savākt 150 tūkstošus parakstu par savu naudu - neviens ar to nākotnē neņemsies un to nedarīs,» klāstīja ZZS frakcijas vadītājs.

«Mēs nesaprotam, kāpēc Vienotība virza šo jautājumu. Kāpēc Vienotība tā vietā nedod skaidru atbildi, kad mēs ierosinājām - nosakām Satversmē negrozāmos pantus, valoda, pilsonība, valsts nedalāmība. Putins ar Lindermanu tika vienkārši galā - no Krievijas ārā, un cauri! Bet mūsu Vienotības vadītā valsts ņem un noreģistrē Lindermana partiju. Tā vietā, lai tiktu galā ar provokācijām, ierobežo referendumus vispār. Tātad tauta nevarēs nākotnē vairs iebilst, ja kāds privatizēs Latvenergo vai Latvijas valsts mežus,» piebilda A.Brigmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brigmanis: Lembergam tagad nav prasīts, vai viņš gribētu būt premjers

Dienas Bizness,19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, vai Lembergs vēl skaitās premjera kandidāts, pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa atbildējis partijas līderis, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

«Lembergam [Ventspils mērs Aivars Lembergs] pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību,» uzsvēris Brigmanis.

Taujāts par Lemberga ietekmi uz Zemnieku savienību, partijas līderis atbildējis: «Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?

Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Brigmanis prognozē, ka Dombrovskim piedāvās amatu ES finanšu struktūrās

Lelde Petrāne,25.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Par to, ka Valdis Dombrovskis turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

«To galvenokārt noteiks ārējais faktors, par kuru vēl neesam runājuši. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī, kurā stundā kāds amats tiks piedāvāts premjeram Valdim Dombrovskim ES finanšu struktūrās,» atbildot uz laikraksta jautājumu, vai līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir iespējamas kādas izmaiņas politiskajā ainavā, sacījis Brigmanis.

«Par to, ka viņam kaut kāds amats tur tiks piedāvāts, es nešaubos. Dombrovskis ar līdzšinējo darbu to ir pelnījis, un viņš tam tiek gatavots. Dombrovskis ir salīdzinoši jauns, un viņš tā nevar apstāties savā karjeras izaugsmē. Par to, ka viņš turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav. Jautājums vienīgi, vai tas notiks pavisam drīz vai vēlāk. Jāsaprot, ka tādi piedāvājumi netiek rezervēti un tos desmit reizes nepiedāvā. Vai nu tu ej uz šo piedāvāto amatu, vai arī to aizmirsti,» skaidrojis Brigmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koalīcija atbalsta Straujumas kandidatūru premjera amatam; dala atbildības jomas

LETA,07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikronodokļa cīņā nākamais raunds

Zanda Zablovska,13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju virzītā iecere Saeimai saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā šoreiz var gūt vairākuma atbalstu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, tagad uzņēmēji guvuši vairāku Saeimas partiju deputātu atbalstu, turklāt idejai atbalsts ir arī koalīcijas pārstāvju vidū.

No Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) personīgu atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā paudis Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš, bet šodien to plānots pārrunāt partijas frakcijā. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir pārdomās par to, kurai pusei pieslieties. «Ja NA to atbalstītu, tas mainītu situāciju, un Vienotībai var nākties piekāpties,» DB saka ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Iet pret partneriem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Premjers apsolījis ZZS prasītos papildus 7 miljonus eiro autoceļu attīstībai

Dienas Bizness,23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Valdis Dombrovskis nākamā gada budžetā apsolījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) prasītos papildu 7 miljonus eiro pašvaldību autoceļiem. Tāpat pašvaldībām noteikto aizņēmumu limitu palielinās par 10 miljoniem eiro.

Tajā pat laikā Ministru prezidents nav akceptējis opozīcijā esošās ZZS vēlmi no 80% līdz 82% palielināt pašvaldībām pienākošos daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumiem, portālam Diena.lv pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

ZZS iepriekš balsojumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā, taču izteicās - ja nevienu no viņu priekšlikumiem uz galīgo lasījumu neatbalstīs, ZZS nevarēs balsot par valsts budžeta projekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā, tādējādi garantējot budžeta pieņemšanu arī gadījumā, ja par no nenobalsotu kāds no koalīcijas partneriem. Pašlaik Brigmanis pēc sarunas ar premjeru un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) apgalvoja, ka "šis sarunu process ir atvērts, skatīsimies, ko lems valdība", vēl neminot, kā ZZS balsos par budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Deputātu viedokļi par nodokļu izmaiņām pagaidām atšķirīgi

Zanda Zablovska,03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija par plānotajām nodokļu izmaiņām vēl diskutē, opozīcijai šaubas, vai nodokļu samazināšana sasniegs mērķi.

Pagaidām par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļu samazināšanu Saeimas frakcijās nav spriests, jo tiek gaidīti konkrēti lēmumi. Lielākās bažas ir par to, ka, samazinot PVN, samazināsies budžeta ieņēmumi un nebūs iespējams izpildīt iepriekš dotos solījumus – samazināt darbaspēka nodokļus un sākt atgriezt darba algu iepriekšējā līmenī, norāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība).

Jānorāda, ka jautājums par nodokļu samazināšanu valdības dienaskārtībā parādījies, jo šā gada pirmajos mēnešos budžeta ieņēmumi pārsniedz plānoto. Finanšu ministrija (FM) piedāvā jau no šā gada 1. jūlija samazināt PVN likmi no 22% līdz 21%, bet no 2013. gada 1. janvāra tiek piedāvāts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 25% līdz 24%. Neapliekamo minimumu piedāvāts palielināt no 45 līdz 60 latiem. Pagājušajā nedēļā Reformu vadības grupa atbalstīja PVN samazināšanu, bet par IIN, neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamajiem vēl gaidāmas diskusijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Arī Vienotība atbalstoša sociālo iemaksu celšanai un lielākai IIN progresivitātei

LETA,14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā rast trūkstošo finansējumu veselības aprūpei arī Vienotība varētu atbalstīt sociālo iemaksu palielināšanu un lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) progresivitāti.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa pēc politiskā spēka tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja, ka šodien Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāk ar jaunu piedāvājumu par sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu, kas varētu būt risinājums veselības aprūpes finansējuma pieaugumam. Vienotībai bija atbalstošs viedoklis, tomēr šī politiskā spēka pārstāvji uzsver, ka jārod risinājums arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri nemaksā sociālo nodokli, pastāstīja Āboltiņa.

Runājot par pārējo nodokļu reformu kopumā, politiķe akcentēja, ka jaunu piedāvājumu neesot bijis, tomēr ZZS pārstāvji apliecinājuši, ka budžeta deficīts netiks palielināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcija neatbalsta ierosinājumu paaugstināt ministru algas

LETA,20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri neatbalsta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes (V) priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka koalīcija šo ierosinājumu neatbalsta, līdz ar to šis jautājums netiks virzīts tālākai izskatīšanai.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Imants Parādnieks uzsvēra, ka pašlaik nav īstais brīdis runāt par šo priekšlikumu. Proti, ministru algas nepieciešams pārskatīt, tomēr nākamā gada budžeta veidošana būs sarežģīta, līdz ar to nav īstais brīdis, lai par to diskutētu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta šo ierosinājumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja - ja bija vēlme to darīt, tas bija jādara pirms vēlēšanām, citādi tā esot tautas mānīšana. Turklāt jāņem vērā ļoti sarežģītā situācija ar nākamā gada valsts budžetu, piebilda Brigmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ZZS vienojas uzņemties arī EM un VM vadību

LETA,27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien vienojusies uzņemties pārraudzīt arī Ekonomikas un Veselības ministriju, šodien žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Vēl ZZS pārziņā nonāks Aizsardzības, Labklājības un Zemkopības ministrija. Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V) tam esot piekritusi.

ZZS ir piekritusi strādāt Straujumas valdībā un kā aizsardzības ministru politiskais spēks virza Raimondu Vējoni, kā labklājības ministru Uldi Auguli un kā ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Veselības ministra amatam politiskais spēks virza Gunti Belēviču un zemkopības ministra postenim Jāni Dūklavu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatam tiek virzīts Edgars Tavars.

ZZS Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam plāno virzīt Gundaru Daudzi, un šajā jautājumā būs jāuzzina partneru vērtējums, norādīja Brigmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

ZZS fiskālās disciplīnas līgumam sola astoņas balsis

Zanda Zablovska,30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju otrajā lasījumā ceturtdien gatavi atbalstīt astoņi deputāti.

Pret balsos bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kas Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta un četri Latvijas Zaļās partijas deputāti, DB pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Tādējādi, ja Saeimas sēdē piedalās visi 100 deputāti, līguma ratifikācijai nepieciešams 67 deputātu atbalsts, bet koalīcijai ir tikai 56 balsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā pirms vairākiem mēnešiem medijos parādījās ziņas par premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un satiksmes ministru Aivi Roni, kuri tagadējos amatos jūtoties noguruši un varētu kaut ko savā dzīvē mainīt, tā trešdien portāls Pietiek.com ziņoja, ka šī paša iemesla dēļ amatu varētu atstāt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība). Ministrs tieši pašlaik ir atvaļinājumā un atgūst spēkus, bet viņa pārstāvis Aleksis Jarockis laikrakstam Diena sacījis, ka pat negribot tādas baumas komentēt, jo tās neatbilstot patiesībai.

Finanšu ministrs esot noskaņots strādāt līdz šīs valdības pilnvaru beigām.

Jāatgādina, ka V. Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes vakar no rīta informāciju par A. Vilka iespējamo aiziešanu no amata noliedza.

Ministra pārstāvētās Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis arī nav dzirdējis, ka A. Vilks nopietni būtu runājis par posteņa atstāšanu, noskaidrojusi Diena. Viņaprāt, šādas ziņas izplatot tie, kuri gribot nonākt valdībā un «tas ir veltījums no viņiem».

Uz to Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis reaģējis ar vārdiem, ka tādas «muļķības un bērnišķības negribas komentēt - viņi paši savā starpā plēšas un nevar savākties, un tad vaino opozīciju». ZZS neesot nekādas jēgas šūpot valdību, jo, «kad nogurušo Vilku palaidīs uz banku, ieliks vietā Jāni Reiru un strādās tālāk».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vienotība nosauc priekšnosacījumus, lai atbalstītu nodokļu reformu

LETA,03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos 1055 vēlēšanu iecirkņos - gan par sarakstiem, gan deputātu plusiem un svītrojumiem.

Pēc CVK mājaslapā pieejamās informācijas, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) - 15, Nacionālā apvienība (NA) - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" (P) - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

No JV Saeimā ievēlēti Krišjānis Kariņš, Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zane Skujiņa, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Mārtiņš Felss un Mārtiņš Daģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piesakies DB konferencei Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?

Dienas Bizness,26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar nozaru līderiem š.g. 2. februārī plkst. 14.00—17.30 viesnīcā Radisson BLU Hotel Latvija, Rīgā, rīko diskusiju Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu Latvijas ekonomikai smagākajos ekonomikas recesijas gados nodrošināja stabilu izaugsmi, valsts ekonomikā iepludinot būtiskus papildus līdzekļus. Lai gan tiek uzskatīts, ka tā nonāca nekustamo īpašumu celtniecībā strādājošo rīcībā, nozares, kuru izaugsme bija saistīta ar šīs programmas darbību ir daudz vairāk. Ne vien celtniecības materiālu ražotāji un tirgotāji, bet arī arhitekti, nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, mēbeļu ražotāji un tirgotāji, restorāni, veikali un daudzi citi. Līdz ar minimālā sliekšņa paaugstināšanu pērnruden, TUA pozitīvais pienesums ekonomikai praktiski ir apstājies, bet ārpus Rīgas – pilnībā izzudis. TUA programma bija ekonomikas sildītājs, palīdzot ne vien attīstītājiem, bet arī kalpojot kā grūdiens ekonomikai, materializējoties gan darba vietās, gan arī nodokļos valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deputāti pagaidām nelems par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu

LETA,05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māris Skujiņš atsauc savu pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, teikts Skujiņa paziņojumā medijiem.

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši. Nācu ar izsvērtiem piedāvājumiem un skaidru vīziju par VID attīstību. Priecājos, ka tie tika atzinīgi novērtēti gan atlases komisijā, gan sarunā ar ministri, gan sarunās ar nozaru organizāciju pārstāvjiem, gan frakcijās. Šodien informēju Drošības policiju par melu kampaņas indikācijām, kas bija manā rīcībā. Pēdējās dienas ir spilgts apliecinājums politiskās kultūras purvam visnožēlojamākajā veidā. Šī epizode ir zaudēta, bet ilgtermiņā būsim uzvarētāji. Par savu lēmumu informēju ministri un valsts kancelejas direktoru. Atvainojos savai ģimenei par pēdējo dienu elli,» teikts Skujiņa paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA,05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis,28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru