Kad 2019. gada nogalē parādījās informācija par Covid-19 izplatību Ķīnā, bija grūti iedomāties, ka pēc nepilniem četriem mēnešiem šis vīruss ietekmēs mūsu dzīvi.

Tā draudi likās ļoti tāli un nereāli. Nu jau Covid-19 plosās arī mūsu reģionā, parādot, cik trausla patiesībā ir pasaules ekonomika un mūsu ierastā dzīve. Uzņēmumi, kam ir sadarbības partneri Ķīnā, sajutuši šo krīzi ātrāk, bet tagad tā radījusi apvērsumu teju ikviena Latvijas uzņēmuma darbībā un iedzīvotāja ikdienā.

Lai samazinātu krīzes sekas, valsts piedāvā plašu finansiālā atbalsta programmu grūtībās nonākušajiem. Par valsts atbalsta programmām daudz stāstīts medijos. Taču cita informācija, kas pēdējās dienās nākusi no finanšu pakalpojumu uzraugu puses, nav guvusi tik plašu rezonansi, jo ir saprotama un domāta šauram profesionāļu lokam. Vēstījums no Eiropas un Latvijas banku un finanšu iestāžu uzraugiem ir pietiekami skaidrs - bankām ir jāatbalsta ekonomikas līdztekus valsts sniegtajam atbalstam ārkārtējā situācijā. Pateicoties 2008. gada finanšu krīzei, kapitāla pietiekamības un likviditātes novēršanas ziņā bankas šobrīd ir daudz stabilākas, kas ļaus tām kļūt par daļu no Covid-19 risinājuma, sniedzot atbalstu gan krīzes, gan sagaidāmās recesijas laikā.

Eiropas Komisija (EK) atbilstoši EK līguma valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi Latvijai īstenot programmu, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šobrīd valdošo ekonomikas krīzi.

Saskaņā ar šo programmu uzņēmumiem, kas pašreizējo kreditēšanas ierobežojumu dēļ saskaras ar finansējuma problēmām, 2009. un 2010. gadā drīkst piešķirt atbalstu līdz 500 tūkstošiem eiro apmērā katram.

Atbalstu piešķirs valsts garantiju veidā. Programma atbilst Komisijas valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmas nosacījumiem; šī shēma sniedz dalībvalstīm papildu iespējas, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos.

«Šī programma palīdzēs samazināt grūtības, ar kurām saskaras Latvijas uzņēmumi, kurus ietekmē pašreizējā situācija, vienlaikus neradot pārmērīgus konkurences traucējumus,» norāda par konkurenci atbildīgā komisāre Nīlīja Krusa. «Pateicoties teicamajai sadarbībai ar Latvijas iestādēm, Komisija varēja apstiprināt pasākumus ļoti ātri.»

Līdz ar ekonomisko problēmu saasināšanos, kā arī vēlēšanu tuvošanos arvien vairāk tiek spriests par to, kā palīdzēt grūtībās nonākušajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem. Tiesa, līdz šim gan izskatās, ka ar paziņojumiem par nepieciešamību risināt šo problēmu atsevišķi politiķi mēģina spodrināt savu tēlu, nevis iedziļināties tās būtībā.

Vispirms par to visai asi izteicās pašreizējais Saeimas opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), tad plaši izrunājās nu jau bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), bet tagad vērsim pie ragiem ķēries šābrīža tieslietu kūrētājs Mareks Segliņš (TP).

Runājot par pašu problēmu, jāteic, ka risināt to nenoliedzami vajag kaut vai tāpēc, lai Latvijā jau tuvākajā laikā nerastos vienkārši milzīga sociālā spriedze. Turklāt zināmā mērā pie šīs spriedzes rašanās būtu vainojama pati valsts, jo ar daudz dažādiem lēmumiem tā lielai daļai iedzīvotāju ir samazinājusi ienākumus, faktiski atņemot viņu naudu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka šai valstij līdzekļu šim mērķim nav, un diez vai tā saucamie mūsu starptautiskie partneri, kas mums aizdod naudu, it īpašu jau Starptautiskais valūtas fonds, būs ar mieru, ka tā tiek tērēta kredītņēmēju atbalstam. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri nekad nav ņēmuši nevienu kredītu un dzīvo īrētos mājokļos, vai arī tie, kas joprojām cīnās, kārtojot kredītsaistības, varētu iebilst, ka par valsts budžeta naudu tiek balstīti grūtībās nonākušie.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Neraugoties uz komercbanku iebildumiem, valdība nolēma, ka tā varētu sniegt valsts galvojumu par privātā sektora restrukturizētajiem kredītiem.

Šim mērķim pēc Finanšu ministrijas datiem būtu nepieciešami gadā 6.6 milj. Ls līdz 31.2 milj. Ls. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons kritizēja izvēlēto modeli, jo tas ļaus palīdzīgu roku no valsts saņem tikai tiem grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, kuriem aizdevušās bankas iesaistīsies attiecīgajā valsts programmā. Arī Finanšu ministrs Einars Repše atzina, ka programma noteikti nebūs visaptveroša, kā arī tā tiks nodrošināta tikai esošā budžeta ietvaros. «Lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem būs jāsamazina finansējums citām aktivitātēm,» uzsvēra E. Repše.

Kategoriski T. Tverijonas iestājās pret to, ka grūtībās nonākušajam parādniekam banka — aizdevējs norakstītu vēl 10 % no kredīta, kas tādējādi šo palīdzības programmu var pārvērst par biznesa plānu. Proti, tam kredītņēmējam, kurš vec visus maksājumus nekāda kredītu apmēra samazinājuma nebūs, kamēr «problemātiskajiem» valsts pasaka, ka aizdevējam jāsamazina parāda summa, kaut arī kredīti izsniegti uz 20 — 40 gadu termiņu, skaidroja T. Tverijons.

Covid-19 krīzē valstij ir jāpalīdz visiem, arī tiem, kuri pagātnē nav godprātīgi maksājuši nodokļus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Komentējot valsts īstenotos atbalsta pasākumus Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, tiesībsargs pauda, ka šajā situācijā vajadzētu izvairīties no birokrātisma un formālisma, kā arī nevajadzētu šķirot, kurš iepriekš ir vai nav godprātīgi maksājis nodokļus.

"Tos, kas ir bijuši negodīgi, Valsts ieņēmumu dienestam ar saviem instrumentiem ir jāsauc pie atbildības, bet šobrīd ir jāpalīdz pilnīgi visiem, jo atgūties būs daudz smagāk, ja ierobežojumi būs stiprāki un ja atteikumu [atbalsta saņemšanai] būs vairāk," savu redzējumu pauda tiesībsargs.

"Visi, kas ir Latvijā atzītā nodokļu maksātāja režīmā, ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Viņiem vajadzētu saņemt sociālās drošības un sociālā atbalsta pasākumus solidāri un līdzīgi," pauda Jansons.

Grieķijas premjerministrs aicinājis ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vaino valsts parādu nedienu pastiprināšanā, vēsta BBC.

Georgs Papandreu (George Papandreou) norādījis, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacījis G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

Grieķijas premjerministram drīzumā plānota tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama).

Grieķija apsver iespēju sākt tiesvedību pret ASV investīciju bankām, kas varētu būt veicinājušas valsts parādu krīzi, atsaucoties uz Grieķijas premjerministra Georga Papandreu sacīto, vēsta Bloomberg.

Taču premjerministrs pagaidām nav nosaucis konkrētas bankas.

Viņš sacījis, ka lēmums tiks pieņemts pēc tam, kad būs veikta izmeklēšana par krīzes cēloņiem. «Grieķija skatīsies pagātnē un raudzīsies, kā viss notika,» stāstījis G. Papandreu, piebilstot, ka līdzīgas izmeklēšanas notiek citās valstīs, arī ASV.

Kā vēstīts, jau šā gada marta sākumā Grieķijas premjerministrs aicināja ASV palīdzēt vērsties pret finanšu spekulantiem, kurus viņš vainoja valsts parādu nedienu pastiprināšanā. G. Papandreu norādīja, ka ASV vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus hedžfondiem un valūtu tirgotājiem.

«Bezprincipu spekulanti katru dienu nopelna miljardus, spekulējot ar Grieķijas defoltu,» sacīja G. Papandreu, piebilstot: «Tas ir iemesls, kādēļ Eiropai un Amerikai ir jāsaka: «Pietiek!» šiem spekulantiem.» Saskaņā ar premjerministra sacīto šiem spekulantiem sekas, kādas viņu darbības rada ekonomiskajai sistēmai, ir absolūti vienaldzīgas, nemaz nerunājot par cilvēciskajām sekām - zaudētām darbavietām, atņemtām mājām un iznīcinātām pensijām.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Lai palīdzētu visām riska grupām, tostarp tiem, kuri šobrīd atrodas pašizolācijā un karantīnā, vienlaikus pasargājot arī citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid-19, "Rimi" sniedzis atbalstu biedrībai "Paliec mājās" un tās izveidotajam brīvprātīgo palīdzības tīklam paliec-majas.lv.

Ar "Rimi" atbalstu tiks uzturēta ne vien palīdzības sniegšanas platforma internetā, bet arī nodrošināts atbalsts krīzes gadījumos, trūkumā nonākušajiem piegādājot bezmaksas pārtiku un sadzīves preces.

Kustībā #paliecmājās visā Latvijā šobrīd apvienojušies vairāki tūkstoši cilvēku, brīvprātīgo palīdzības tīklā reģistrējušies jau gandrīz 200 brīvprātīgie, kuri bez maksas piedāvā palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, kā arī mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā. Savukārt par preču apmaksu individuāli jāvienojas ar brīvprātīgo, kurš sniedz palīdzību. Šobrīd #paliecmājās brīvprātīgo palīdzību jau izmantojuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Palīdzības mehānismus grūtības nonākušajiem kredītņēmējiem vajadzētu apstiprināt līdz rudenim, raidījumā 900 sekundes sacīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdetāja pienākumu izpildītājs Vents Armands Krauklis.

Krauklis norādīja, ka tieši rudenī, kad sāksies apkures sezona, cilvēki, kuriem saskārušies ar algu samazinājumu, varētu rasties grūtības ar kredītu atmaksu. Deputāts norādīja, ka Saeimā iespējams nepieciešamās izmaiņas likumos apstiprināt divu trīs mēnešu laikā, līdz ar to līdz rudenim to būtu iespējams izdarīt.

Viņš bažījas, ka, ņemot vērā valsts budžeta samazinājumus, ja Finanšu ministrija netiks skubināta priekšlikumu izstrādē, tad tie arī nekur tālāk netiks virzīti.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien tiksies ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem un diskutēs par iespējamajiem risinājumiem kredītņēmēju un kredītiestāžu atbildības apmēra sabalansēšanai.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Augustā darbību sāks jauna interneta platforma, kas nodrošinās godīgu otrreizējo biļešu tirgu, informē platformas bilesutirgus.lv dibinātāji Jānis Ābele un Andrejs Siliņš.

Platformas izveidotāji cer, ka radītā platforma mazinās negatīvo pieredzi, ar kādu daudziem nācies saskarties, mēģinot tikt pie biļetēm otrreizējā tirgū.

Bilesutirgus.lv piedāvās legālu veidu, kā pasākuma biļetes īpašniekam, kurš pats kāda iemesla dēļ nevar apmeklēt pasākumu, ļaus pārdot biļeti uz pasākumu, savukārt pircējam - ar naudas garantiju iegādāties biļeti. Tas pats attiecināms uz dāvanu kartēm vai kuponiem gadījumos, kad to īpašnieks saprot, ka darbības laikā nebūs iespējas to izmantot.

«Nereti dzirdēti gadījumi, kad otrreizējā tirgū iegādāta biļete izrādījusies viltota. Jaunā biļešu tirgus platforma biļešu pircējiem nodrošinās naudas garantiju 100% apmērā, ja tomēr kaut kas nebūs kārtībā. Šāda iespējamība gan ir ļoti niecīga, jo Bilesutirgus.lv biļetes tiks pārbaudītas, kā arī pārdevēja reģistrācija platformā notiks ar Facebook lietotāja profila starpniecību. Platforma paredzēta godīgai biļešu tirdzniecībai nevis spekulantiem, tāpēc Bilesutirgus.lv noteikts biļešu cenas ierobežojums - cena nedrīkst pārsniegt sākotnējo biļetes cenu par vairāk nekā 30%,» skaidro platformas izveidotāji.

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu demisionēt finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma", sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa paustā, ar minēto nozari jāstrādā ekonomikas ministram, nevis demisijas aicinājumā minētajiem.

"Tas nav ne veselības, ne finanšu, tas ir ekonomikas ministrs, viņam ir jāstrādā ar savām nozarēm. Tas izaicinājums, kas mums kā sabiedrībai ir, ka mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, ja uzņēmējdarbība nav īpaši pieprasīta," komentēja valdības vadītājs.

Viņš uzskata, ka notiek pieprasījuma maiņa, sabiedrības uzvedības maiņa, un pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem sabiedrība nedaudz citādi patērē. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka valsts palīdz nozarēm, kas Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu dēļ nevar strādāt.

"Bet nozares, kuras ir atvērtas, kuras drīkst strādāt, viņām arī jāskatās, kā, iespējams, pārveidot savu darbības modeli, jo mēs kā sabiedrība no saviem nodokļiem nevarēsim mūžīgi uzturēt uzņēmējus," aicināja politiķis.

Kopš lielās krīzes, ķibeles jeb ligas sākšanās nerimst diskusijas par to, kādam jābūt valsts atbalstam tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri, nonākot grūtībās, vairs nespēj veikt kredītmaksājumu bankām. Nu Finanšu ministrija ir izstrādājusi stratēģiju, kura ir vērtējama vismaz neviennozīmīgi.

Proti, tiem kredītņēmējiem, kuriem ir tikai viens mājoklis, kura kredītsumma nepārsniedz 100 tūkstošus Ls, ja bankas ir ar mieru iesaldēt 20% no pamatsummas, bet gadījumā, ja viņu piemeklē vēl kādas problēmas, no valsts budžeta tiktu maksāta pārējā daļa, kuru kaut kad vajadzētu gan atdot. Protams, nedrīkst nerespektēt faktu, ka Latvijā arvien vairāk pieaug tādu ģimeņu skaits, kas savulaik ir gana saprātīgi ņēmuši kredītu neliela dzīvokļa iegādei, bet tagad kāds no pieaugušajiem ir zaudējis darbu, un veikt kredītmaksājumus ir faktiski neiespējami. Šādiem cilvēkiem būtu pareizi palīdzēt gan no sociālās atbildības, gan arī sabiedrības drošības aspekta. Nu nebūtu gudri no valsts puses pieļaut, ka pa ielām pēkšņi sāk klaiņot tūkstošiem cilvēku, kuriem vienkārši nav, kur dzīvot.

Pērn par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi vienu, bet šogad – 29 fiziskas personas. Šādu ceļu būtu gatavi iet daudzi grūtībās nonākušie kredītņēmēji, taču, neskatoties uz grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas procesu padarījuši pieejamāku, lielākā daļa no viņiem to joprojām nevar atļauties, raksta nra.lv.

Rīdzinieku Andreju (vārds mainīts) par maksātnespējīgu tiesa pasludinājusi pagājušajā mēnesī. Vīrieša kopējās parādsaistības ir 200 000 latu. Viņš skaidro, ka, plānojot dibināt ģimeni, vēlējies tikt pie labāka dzīvokļa. "Viens dzīvoklis bija paņemts kredītā. Tad paņēmu vēl vienu aizdevumu un nopirku dzīvokli jaunbūvē cerībā pārdot esošo un atbrīvoties no viena kredīta. Taču sekoja cenu kritums nekustamā īpašuma tirgū," stāsta Andrejs. Pēc tam vīrietis štatu samazināšanas rezultātā vienu darba vietu zaudējis, bet otrā viņam samazināts atalgojums. Līdz ar to ienākumi mēnesī no 1500 latiem mēnesī saruka līdz 500 latiem. "Maksātnespējas process man bija vienīgais risinājums. Jebkurā gadījumā es zaudētu abus dzīvokļus. Procesam noslēdzoties, es vismaz palikšu bez parādiem, lai sāktu visu no nulles. Pretējā gadījumā es paliktu bez īpašumiem un parādu jūgā būtu līdz mūža galam," skaidro Andrejs. Vīrietis piebilst, ka arī ikdiena nu kļuvusi mierīgāka – vairs netiek zvanīts no bankas un netraucē arī parādu piedzinēji.

Valsts atbalsta programmā grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem palīdzēs tikai tad, ja alga kopš gada sākuma būs kritusies par 30% un atlikušie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli nepārsniedz iztikas minimumu (pašlaik 168.38 Ls).

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) precizētais informatīvais ziņojums par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju.

Kā Db jau vairākkārt rakstīja grūtībās nonākušos kredītņēmējus plānots atbalstīt, izsniedzot valsts galvojumu restrukturizētajiem kredītiem. FM norāda, ka šī piedāvātā modeļa mērķis ir atslogot aizņēmēju kredītu nastu līdz to maksātspējai atbilstošam līmenim, nosakot kredīta maksājumus tiem pieejamā un ilgtspējīgā līmenī.

Tādēļ valstij ir jārada stimuli bankām, lai tās restrukturizētu maksātnespējīgos hipotekāros kredītus, kā dēļ aizņēmēji varētu veikt zemākus maksājumus nekā pašlaik prasa bankas.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.

Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).