Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.
Fragments no intervijas:
Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?
Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.
Kāpēc esat skeptisks par šo risinājumu grūtībās nonākušu uzņēmumu atdzimšanai?
Laiks un rezultāti atbildēs uz visiem jautājumiem. Arī par to, vai mana skepse par to bija vai nebija pamatota. Saprotu, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma restartam ir vajadzīgi nevis tikai ar juridiskām zināšanām apveltīti maksātnespējas procesa administratori, bet gan profesionāli finansisti, inovatori, mārketinga speciālisti utt., būtībā eksperti, kuri parādnieku varētu «izvest» no parādu purva. Minēto iemeslu dēļ arī parlaments atvēra durvis, un no šā gada 1. jūlija par tiesiskā aizsardzības procesa uzraugu (administratoru) kreditori varēs nozīmēt jebkuru fizisko personu – tā var būt gan praktizējošs maksātnespējas administrators, zvērināts advokāts, ekonomists, finansists, arī visi citi – arī cilvēks, kurš ir bijis maksātnespējas administrators, bet šo savu nodarbi pārtraucis pēc tam, kad šīs personas tika pielīdzinātas valsts amatpersonām. Faktiski – ar vienu roku likumdevēji maksātnespējas administratoriem paaugstināja prasību latiņu, bet ar otru specifiskā sadaļā – maksātspējas atjaunošanā – tika atvērts tirgus, brīvība kreditoriem iecelt savu uzraugu. Neviens – ne Tieslietu ministrija, ne uzņēmēju organizācijas, ne arī likumdevējs – nebija veicis analīzi par šāda administratoru brīvā tirgus riskiem. Likumā ir paredzēta kreditoru prasījumu pirmsšķietamā pārbaude un zvērināta revidenta atzinums par konkrētā prasījuma pamatotību. Par to, kāds šis atzinums izskatīsies – izvērsts un plaši pamatots vai tomēr slēpsies sausā frāzē «kreditora prasījums ir pamatots», to parādīs laiks. Tomēr minētais neizslēdz situācijas, kurās atjautīgi darboņi, uzdodoties par kreditoru, nozīmēs savu TAP uzraugu (administratoru), ar kuru pirms tam būs attiecīgi vienojušies, un šis process virzīsies šim vienam kreditoram vēlamā virzienā, aizskarot mazākuma kreditoru intereses.
Visu interviju «Fēniksu» ģenerēšana var palikt uz papīra lasiet 23. februāra laikrakstā Dienas Bizness.