Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Grieķija pasaules vēsturē tiks pieminēta kā valsts, kurā bijusi viena no apjomīgākajām recesijām. Daži eksperti, kā galveno iemeslu valsts ekonomikas nepatikšanām, izceļ vienu notikumu - 2004. gada Olimpiskās spēles Atēnās, raksta ETN.

Atēnu Olimpiāde nebija iedvesmojošs pasākums, kādu to padarīt vēlējās Grieķija. Tas notika tāpēc, ka paredzētās pasākuma izmaksas no reālajām pamatīgi atšķīrās, izraisot ļaunāko scenāriju – izmaksas bija nepietiekami novērtētas, bet ekonomiskie ieguvumi tika vērtēti pārāk augstu.

Medijs atzīmē - Grieķija nevarēja paredzēt, ka šis notikums izraisīs valsts ekonomikas sabrukumu – Atēnas, visticamāk, cerēja, ka Olimpiskās spēles būs grūdiens, kas veicinās nepieciešamās finanšu reformas.

Grieķija bija aprēķinājusi, ka pasākumam iztērēs 4,5 miljardus eiro, taču plānotais mērķis tika pamatīgi pārsniegts. Pati Grieķija Olimpisko spēļu izmaksas lēš 8,6 miljardu eiro apmērā, neskaitot projektus, kuru celtniecība tika paātrināta Olimpiādes dēļ. Tādi projekti bija Attiki ātrgaitas šoseja, jauna starptautiska lidosta, tramvaju un vilcienu līnijas u. c.

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija, atsaucoties uz trim anonīmām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām, vēsta Reuters.

Grieķijā otrdien ieradās Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji, lai analizētu valsts finansiālo situāciju, taču jau pašlaik esot skaidri secinājumi, un atklāsies, ka valsts ir pamatīgi novirzījusies no uzsāktā reformu ceļa, teikušas ES amatpersonas.

Tas nozīmējot, ka Grieķijas valsts sektora kreditoriem – ECB un eirozonas valdībām – vajadzēs uzņemties 200 miljardu eiro lielā parāda kalna pārstrukturizāciju, lai Atēnas varētu nostāties uz savām kājām. Tomēr ne eirozonas valstīm, ne arī ECB nav nekādas vēlēšanās īstenot šādus pasākumus. «Grieķija ir pamatīgi novirzījusies no ceļa,» aģentūrai Reuters sacīja viena no amatpersonām. «Parāda ilgtspējas analīze būs diezgan briesmīga».

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Šo ceturtdien Grieķijas premjerministrs Georgs Papandeau (George Papandreou) Arābu ekonomikas forumā Beirūtā vērsās pie arābu investoriem, lai tie apdomātu ieguldījumu iespējas Grieķijā. Grieķija premjerministrs savas valsts ekonomiku komentēja kā «investēšanai draudzīgu» un ar dinamisku uzņēmējdarbības vidi.

«Grieķija strauji mainās, un mēs ielūdzam jūs visus mums pievienoties - vai tā būtu Grieķija apmeklēšana, vai investēšana, vai sadarbība projektos ar Grieķiju labākas nākotnes nodrošināšanai. Grieķija šodien ir iespēja ne tikai jaunam biznesam, bet arī iespēja stiprināt mūsu vēsturiskās un kulturālās saites. Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, sadarbība ar arābu valstīm ir uzlabojusies. Pagājušajā gadā Grieķijas pārdošanas apjomi ar 18 Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm sasnieguši 5 miljardus eiro, kas ir aptuveni 9% no visa Grieķijas eksporta,» stāsta G. Papandeau arābu investoriem.

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi Eiropā, līdzīgi kā Grieķijā, būs ļoti smagi un ilgs līdz pat 20 gadiem, paziņojis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) galvenais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

AFP norāda, ka Grieķijai ir milzīgas parādsaistības un uzticības līmenis finanšu tirgos, ka Grieķija pati sevi var nodrošināt, ir «sabrucis». Situācija Grieķijā ir ievērojami pavājinājusi eiro vērtību, kā arī iedzinusi eirozonu krīzē.

O. Blanšārs uzsver, ka īstermiņa Eiropas valstīm nāksies samazināt atalgojumu, lai atjaunotu tās konkurētspēju.

«Pielāgošanās pasākumi ir vieglāki valstīm, kas var devalvēt to valūtu. Valstīs, kurās nav šādas iespējas, var apgalvot, ka taupības pasākumi būs ļoti smagi,» uzsvēra O. Blanšārs.

Viņš prognozēja, ka atlabšanai būs nepieciešami no 10 līdz 20 gadiem.

Grieķijas aiziešana no eirozonas būtu kontrolējams, bet ārkārtīgi dārgs process, pavēstījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmussens, uzsverot, ka viņš vēloties, lai parādu nomocītā valsts paliktu eirozonā.

Pirmkārt, es dodu priekšroku Grieķijas palikšanai eirozonā, otrkārt, tikai Grieķijas spēkos ir to nodrošināt, treškārt, Atēnu aiziešana no Eiropas Monetārās savienības būtu kontrolējama,» intervijā Vācijas izdevumam Frankfurter Rundschau daily, sacīja J. Asmussens.

Tomēr Grieķijas izstāšanās no eirozonas nebūtu tik «nesāpīga» kā pieņemts uzskatīt. «Tas izraisītu izaugsmes samazināšanos un bezdarba pieaugumu. Tas būtu visai dārgi, ne vien Grieķijai, bet visai Eiropai un pat Vācijai,» sacīja ECB pārstāvis.

Tikmēr Grieķijas premjers Antonis Samars šonedēļ iecerējis tikties ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Jau iepriekš vēstīts, ka Grieķija varētu lūgt starptautiskās aizdevuma programmas mīkstināšanu un paredzams, ka sarunas ar Vācijas kancleri būs grūtas. Aizvadītās nedēļas nogalē, Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible pavēstīja, ka Berlīne nevēlas «mest naudu bezdibenīgā bedrē», ar to domājot Grieķiju.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija pavēstījusi, ka neveiks jaunus algu vai sociālo pabalstu samazinājumus, lai tādējādi izpildītu starptautisko aizdevēju prasības par papildus budžeta ietaupījumiem.

Grieķija norādījusi, ka papildus taupības pasākumi var padziļināt valsts sociālo krīzi, vēsta Reuters. Vienlaikus šāds Grieķijas solis var sarežģīt attiecības starp Atēnām un to starptautiskajiem kreditoriem, kuru pārstāvji novembrī atgriezīsies šajā valstī, lai veiktu turpmāku ekonomikas izvērtēšanu.

Atēnas uzskata, ka vienīgais veids, kādā panākt parādu sloga samazināšanos un samazināt budžeta deficītu ir ekonomikas izaugsme, savukārt papildus taupības pasākumi nepieciešamo izaugsmi neveicinās. «Grieķija aizstāv pozīciju, ka tā vairs nevar un tai nav nepieciešams uzņemties jaunus fiskālos pasākumus, samazinot algas un pensijas,» teikts parādu krīzes nomocītās valsts valdības paziņojumā.

No situācijas Grieķijā neviens nav ieguvējs, lai gan lielākā zaudētāja ir Grieķija, ciešot no ļoti nopietniem valsts fiskālās stabilitātes satricinājumiem, bet arī Eiropas ekonomikai šī situācija nerada ieguvumus, Dienas Biznesam norāda Nils Melngailis, kurš strādā banku nozarē un šobrīd atrodās Atēnās.

Par to, kāda konkrēti būs šī ietekme, varēs spriest tikai pēc svētdienas referenduma, kur iespējami divi galvenie scenāriji – referendums atbalsta Grieķijas valdības pozīciju jeb nē. «Ja atbalsta, tad svarīgi kā tālāk valdība risinās sarunas ar aizdevējiem, lai atjaunotu valsts fiskālo stabilitāti. Un tikai pēc tam būs redzams, vai Grieķija paliek eiro zonā un spēj izpildīt eiro zonas dalībvalsts saistības. Latviju šī situāciju būtiski neietekmēs, daudz lielāka ietekme Latvijas ekonomikā ir no Krievijas sankcijām, kur nepieciešams pārorientēties uz citiem eksporta tirgiem,» uzsvēra N. Melngailis.

Viņaprāt, Latvija no Grieķijas situācijas var redzēt sekas tam, ja savlaicīgi netiek veiktas nepieciešamās reformas. Kopumā situācija pēc šāda scenārija prasa daudz vairāk laika un naudas, lai pēc tam stabilizētu valsts ekonomiku un atjaunotu sociālo drošību. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzticība starptautiskos finanšu tirgos ir nopietni iedragāta, ko apliecina valsts kredītreitingu kritiskais samazinājums.

Strukturāli pamainot pieeju imigrācijas plūdiem uz Eiropu, pat jau iesīkstējušos dalībvalstu savstarpējos pārmetumus un apvainošanos, piemēram, starp Grieķiju un Vāciju, var pārvērst par sakarīgu sadarbību

Turcijas attiecības ar ES pēdējos gados kļuva aizvien problemātiskākas, līdz pēkšņi tām atvērās otrā elpa. Kādēļ? Tuvo Austrumu bēgļu dēļ, par kuru izmitināšanu nometnēs turpat Turcijā un nekontrolētu nelaišanu tālāk Brisele ir ar mieru piemaksāt trīs miljardus eiro un vēl izrādīt dažādas politiskās laipnības Ankarai. Šī pati paradoksālā situācija, kad velnu izdzen ar Belcebulu, ir nobriedusi īstenošanai arī migrācijas lielceļa nākamajā pieturas punktā – Grieķijā.

Nupat iet spalvas pa gaisu, migrantu mērķa valstīm draudot Grieķijai ar izslēgšanu no Šengenas zonas un grieķiem atbildot, ka pārējie eiropieši melo, ka, piemēram, Atēnas neņemot pretī krasta apsardzes pastiprinājumu. Lai tur vai kā, bet pēc ANO datiem šogad līdz pagājušajai svētdienai, 24. janvārim, Grieķijā ir nonākuši jau 46 240 bēgļi – apmēram 1927 dienā. Ja ņem vērā, ka laivošanai pa jūru šis nav tas labākais gadalaiks un līdz ar siltāku laiku bēgļu daudzums varētu pieaugt, ir visas iespējas, ka šogad caur Grieķiju uz Vāciju u.c. nokļūt gribētāju skaits atkal būs virs miljona. Plašsaziņā jau ierasts kļuvis salīdzinājums, ka šī ir lielākā bēgļu krīze Eiropā kopš 2. pasaules kara, un šai vērtējumā ir vērts ieklausīties nopietni, jo tajā, droši vien sākotnēji pat neapzinoties, ir ietverts problēmas risinājums. Tā Gideons Rahmans Financial Times vērtē, ka Grieķijā vajagot izveidot bēgļu nometnes pēc arī latviešiem zināmā DP nometņu parauga, kas nozīmē iespēju daudzmaz cilvēcīgi izdzīvot tur, kur nu tu esi nokļuvis, lai caur drošībnieku, starptautisko organizāciju un NVO sietu tad jau sijātos tālāk, kur nu esi iecerējis vai kur sanāks.

Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts izdevumu samazināšanu, kas nepieciešams, lai valsts varētu saņemt starptautisko palīdzību, tomēr viss vēl nav izdarīts, secinājuši Atēnu aizdevēju pārstāvji.

Plānots, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķiju apmeklēs arī septembrī, lai sniegtu galīgo atzinumu par Atēnu iespējām saņemt aizdevuma kārtējo maksājumu.

«Sarunas tika aizvadītas labi un valsts ir apņēmības pilna, lai ieviestu vairākus taupības pasākumus un reformas, kurām jāatdzīvina ekonomika un jānovērš bankrota draudi,» sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens (Poul Thomsen).

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersonu komanda ieradusies Grieķijā, lai atbalstītu valdības centienus apspiest Eiropā lielāko budžeta deficītu, vēsta Bloomberg.

Misija palīdzēšot valdībai tikt galā ar «pensiju reformu, nodokļu politiku, nodokļu administrēšanu un budžeta pārvaldību», norādījis fonds.

Vizīte Grieķijā seko valsts premjerministra Georga Papakonstantinu (George Papaconstantinou) centieniem pārliecināt Eiropas Savienību, ka Grieķija var samazināt deficītu no 12.7% 2009.gadā līdz mazāk kā 3% 2012.gadā. Grieķiju tikko apmeklēja arī Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji. Vizītē Grieķijā šodien ierodas arī Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompujs (Herman van Rompuy).

Grieķija pagājušajā nedēļā noraidīja spekulācijas, ka tai būs nepieciešama palīdzība no ārpuses, lai tiktu galā ar iespaidīgo deficītu.

Grieķija saņēmusi «nežēlīgu pērienu» un ir pietiekoši maksājusi par savām kļūdām, tāpēc Eiropai jāsaprot, ka nepieciešams palīdzēt Atēnām, sacījis minētās valsts prezidents Karols Papulijs.

Prezidents arī uzsvēra, ka Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem ir jāmīkstina aizdevuma programma, lai tādējādi atvieglotu valsts stāvokli. Jāatgādina, ka parādu krīzes nomocītā valsts cenšas pārliecināt kreditorus par savu apņemšanos ievērot papildus taupības pasākumus 11,5 miljardu eiro apmērā, kā arī cenšas panākt aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu.

Iepriekš izskanējušas ziņas, ka aizdevējus Grieķijas piedāvātais taupības plāns pilnībā neapmierina. Tāpēc tā sauktā Troika (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vēlas, lai Grieķija apņemas veikt vairākus pasākums tostarp, minimālās algas iesaldēšanu, izmaiņas atlaišanas pabalstu maksāšanas un virsstundu kārtībā.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.