Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Starp OECD valstīm Grieķija ir ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru. Otrajā vietā iekļuvusi Itālija ar 21,6%, savukārt Ziemeļeiropas valstīm šie rādītāji ir daudz zemāki.

Tikmēr Grieķijas ekonomika samazinājusies jau 19. ceturksni pēc kārtas. Valsts IKP gada pirmajos trijos mēnešos piedzīvoja kritumu 5,6% apmērā, savukārt iepriekšējā ceturksnī Grieķijas tautsaimniecība samazinājās par 5,7%. Parādu nomāktās valsts IKP samazinājums ir lielāks nekā iepriekš ticis prognozēts. Maijā Grieķijas statistikas birojs lēsa, ka ekonomika samazināsies tikai par 5,3%.

Aizvadītajā gadā Grieķijas IKP samazinājās par 6,2%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) uzskata, ka šogad IKP kritīs vēl par 4,2%, bet nākamajā gadā sāks pieaugt. Tajā pašā laikā OECD prognozē, ka nākamgad Grieķijas ekonomika vēl nepiedzīvos atveseļošanos un valsts IKP samazināsies par 1,2%.