Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .
Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.
Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.
Latvijā ir atjaunota Informācijas sabiedrības padome, lai valsts pārvaldē IKT jautājumus celtu augstākā līmenī. Turklāt pavisam drīz publiskajā telpā parādīsies ne pārāk glaimojoša informācija par kādu visai sen apspriestu IT projektu, kas IT nozari saulītē nepacels un raisīs daudz kaislību. Tāpēc valstij, atbildīgajām personām būtu nevis jāizvēlas strausa politika vai jāsāk viena vainīgā meklēšana, kad visi striķi trūkst, bet IT iepirkumu un projektu procesu sakārtošana. 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periods būtu labs sākums. Tikai vēl aizvien nav skaidrības, ko tieši ir paredzēts darīt, lai valsts pusē zinošu projektu vadītāju būtu vairāk. Turklāt, ja valsts nevar atļauties maksāt adekvātas algas, vai ES fondu plānošanas perioda projektos būs paredzēti līdzekļi arī šim mērķim? Skopais parasti maksā divreiz. Tas nav nekas jauns – nemaksājot adekvātu atalgojumu, krītas kvalitāte, un rezultātā miljoni sistēmu izveidei ir ieguldīti, bet sistēmas lietošana izpaliek.