Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Lai noturētos strauji mainīgās nozares priekšgalā, Tele2 grupa ieviesīs jaunu uzņēmuma darbības stratēģiju, piesaistot partnerus un izveidojot jaunas darbības jomas uzņēmuma IT un tīkla sistēmu infrastruktūrā.

Šo izmaiņu ietvaros vairākas Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) funkcijas tiks nodotas partneriem, ļaujot Tele2 fokusēties uz lielāku automatizāciju un digitalizāciju uzņēmumā. Izmaiņas stāsies spēkā pēc pārejas perioda, 2018. gada 1. maijā.

Tele2 SSC vēl aizvien būs svarīga Tele2 grupasIT stratēģijas sastāvdaļa, taču tiks veiktas izmaiņas tā darbībā. Projektu kontrole un stratēģija paliks Tele2 pārvaldībā, taču vairāki ar IT saistīti pienākumi tiks nodoti Tele2 partneriem,lai izmantotu viņu darbības mērogu, pieredzi un ekspertīzi. 285 no esošajiem Tele2 SSC darbiniekiem tiks aicināti turpināt savu karjeru pie Tele2 izvēlētiem stratēģiskajiem partneriem. Būtiski akcentēt, ka šo pārmaiņu dēļ darbinieki netiks atlaisti.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Līdz gada beigām mobilo sakaru operators Tele2 plāno atjaunot 6 klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā, investējot tajos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Pirmais klientu centrs pēc rekonstrukcijas Jelgavā, tirdzniecības centrā VIVO centrs ir atvērts un tajā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

«Līdz šā gada beigām plānojam vēl rekonstruēt mūsu centrus Jēkabpilī, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā, tādējādi atjaunoti būs jau vairāk nekā puse no mūsu klientu apkalpošanas centriem. Arī nākamgad turpināsim modernizācijas darbus, jo katru mēnesi mūsu centrus apmeklē aptuveni 350 000 klientu un mums ir svarīgi, lai viņi pie mums justos ērti un gaidīti,» saka Dace Škrabe, Tele2 mazumtirdzniecības direktore.

Tele2 ir mobilo sakaru uzņēmums Latvijā un uzņēmuma klienti ir gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tele2 nodrošina Latvijā 4G tīkla pārklājumu, kas ir pieejams 99% iedzīvotāju. Kopš Tele2 dibināšanas kapitālieguldījumi sakaru tīkla infrastruktūrā un klientu servisā pārsnieguši 260 miljonus eiro. Tele2 ir daļa no Tele2 AB grupas, kas ir viens no augušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Tele2 AB grupai ir 17 miljoni klientu astoņās valstīs.

Šonedēļ «Tele2» veic pirmos mobilā sakaru tīkla un interneta ātruma testus, izmantojot operatora tīklā jau uzstādīto 5 G Ready Nokia Air Scale aparatūru un decembrī izlaisto oficiālo «Nokia» programmatūru, informē «Tele2».

«Tagad «Tele2» infrastruktūrā ir viss praktiski nepieciešamais, lai uzsāktu 5G mobilo sakaru tehnoloģiju darbu. Mūsu rīcībā ir sākotnēji nepieciešamā radiofrekvenču spektra josla. Oktobrī sākām aprīkot bāzes stacijas ar 5G Ready aparatūru un tagad ieguvām arī pēdējo svarīgo komponenti – īpašo «Nokia» programmatūru, kas palīdzēs 5G Ready aparatūrai parādīt uz ko tā spējīga. Jau pirmie testi uzrāda iepriekš neredzētus ātrumus, taču mēs turpināsim slīpēt tehnoloģijas, lai sasniegtu 1 gigabitu sekundē (Gbps),» stāsta «Tele2» valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

«Tele2» izdodas ar tirgū pieejamajām iekārtām uzrādījis tīklā vēl nebijušu ātrumu – 575 megabitus sekundē (Mbps).

Tele2 AB grupa un Kazakhtelecom paziņo, ka ir panākta vienošanās par šo uzņēmumu mobilo sakaru komercdarbības apvienošanu Kazahstānā. Šis kopuzņēmums stiprinās abu uzņēmumu pozīcijas Kazahstānas tirgū, apvienojot Tele2 uzņēmumu Kazahstānā ar Kazakhtelecom mobilo sakaru operatoru Altel, informē uzņēmumā.

Jaunajam uzņēmumam būs vairāk nekā 5,6 miljonu klientu, un tā tirgus daļa būs aptuveni 22%.

Tele2 un Kazakhtelecom balsstiesības uzņēmumā būs attiecīgi 51 un 49 procenti, bet akciju sadalījums 49 un 51 procents. Tele2 saglabās uzņēmuma vadību. Darījums arī paredz, ka Tele2 izpirks Asianet piederošās 49% akcijas Tele2 Kazakhstan, uzreiz samaksājot 15 miljonus ASV dolāru, un vēlāk veicot maksājumus, kas atbilst 18% no kopuzņēmuma vērtības. Tādējādi, ņemot vērā veicamo maksājumu Asianet, Tele2 pilnībā apmaksātā daļa uzņēmumā būs 31% apmērā.

«Šis darījums dos iespēju mūsu klientiem iegūt piekļuvi Altel 4G tīklam, tādējādi no kopuzņēmuma izveides iegūs gan klienti, gan akcionāri,» norāda Tele2 AB grupas prezidente un vadītāja Elisona Kirkbija.

«Tele2 AB» grupa 2017. gadā kļuvusi par viena no pasaules lielākā operatora «Vodafone» partneri Latvijā, kā arī Lietuvas un Zviedrijas tirgū. Šobrīd «Tele2» ir vienīgais oficiālais «Vodafone» partneris Latvijā un sniedz mobilo sakaru un interneta pakalpojumus globālo kompāniju filiālēm vietējā tirgū, informē «Tele2».

Jaunās partnerības ietvaros «Tele2» nodrošinās saviem starptautiskajiem korporatīvajiem klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā arī pieeju dažādiem «Vodafone Global Enterprise» sniegtajiem pakalpojumiem.

«Plaša starptautiska saziņa mūsdienās ir nozīmīga daudziem sekmīgiem uzņēmumiem. Partnerība ar «Vodafone» ļauj mums sadarboties starptautisko korporatīvo klientu apkalpošanā, nodrošinot «Vodafone» mobilo sakaru un interneta pakalpojumus mūsu tirgos Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā, tajā pašā laikā sniedzot iespēju saviem klientiem arī izmantot »Vodafone« globālos pakalpojumus. Šī ir sadarbība, kuru vēlamies attīstīt un kas dažu mēnešu laikā jau ir nesusi augļus,» stāsta Alisone Kirkbī (Allison Kirkby), «Tele2 AB» grupas vadītāja.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Tele2, kas šobrīd ir viens no Latvijas iedzīvotāju iemīļotākajiem mobilajiem operatoriem, ienāca Latvijas mobilo sakaru tirgū jau 2000. gadā un tūlītēji uzsāka jaunu valsts mobilo sakaru attīstības posmu, padarot šo iepriekš elitāro jomu pieejamu daudz lielākam iedzīvotāju skaitam. Šodien, sekojot līdzi jaunākajām tendencēm, uzņēmuma mērķis ir izmantot digitālās vides priekšrocības un nodrošināt viegli pieejamu informāciju un ātru atbalstu klientiem ērtā veidā, tostarp – savā mobilajā lietotnē Mans Tele2, kas tagad lietotājiem ir pieejama arī Huawei lietotņu veikalā AppGallery.

Mobilā vide kā izaugsmes stūrakmens

Mans Tele2 mobilās lietotnes ieviešanas process noritēja vairākos posmos. Kā stāsta Tele2 digitālās attīstības vadītājs Edgars Fortiņš, pirmais bija testa posms, kura laikā galvenais uzdevums bija pārbaudīt dažādus risinājumus un pakāpeniski audzēt lietotāju skaitu. “Otrais posms faktiski sākās šogad, kad investējām 150 000 EUR lietotnes attīstībā. Mūsu mērķis ir panākt, ka nākotnē aptuveni 20% klientu pašapkalpošanos veiktu aplikācijā,” viņš piebilst.

Tele2 mērķis nav visu klientu apkalpošanu novirzīt uz interneta vidi, jo savas priekšrocības ir arī apkalpošanai klātienē. Taču faktu, ka pēdējā pusgada laikā Mans Tele2 lietotāju skaits palielinājies par aptuveni 500%, nevar neņemt vērā. “Protams, ka lietotāju skaita strauju pieaugumu ietekmēja arī pandēmija un tas, ka gandrīz divus mēnešus mūsu klientu apkalpošanas centri bija slēgti, taču varam novērot, ka arī pēc klientu centru atvēršanas mūsu lietotāji turpina aktīvi izmantot mobilo lietotni un novērtē tās sniegtās iespējas un pieejamos pakalpojumus,” komentē E. Fortiņš.

Pagājušajā nedēļā reģistrēts mobilo sakaru operatoru SIA «Bite Latvija» un SIA «Tele2» kopuzņēmums SIA «Centuria», kura izveides mērķis ir Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt radiotīklus, liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un tās kapitālā «Bite Latvija» un «Tele2» katrai pieder pa 50%.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Ritvars Krievs, savukārt padomē iecelti seši padomes locekļi, tostarp «Bite Latvija» valdes priekšsēdētājs Nikita Sergienko un kompānijas valdes loceklis Arūns Dūda (Arūnas Dūda), «Tele2» valdes loceklis Arnis Priedītis, kā arī Gints Butens (Gintas Butenas), Valērijs Kovzans un Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Komercreģistrā «Centuria» iegrāmatota otrdien, 17.septembrī. Kompānijas juridiskā adrese ir Rūpniecības iela 54, Rīgā.

Zviedrijā bāzētā telekomunikāciju grupa «Tele2 AB Group» 2019.gada 3.jūnijā parakstīja vienošanos ar mobilo sakaru operatoru «Bite», lai veidotu kopuzņēmumu ar mērķi Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt mobilos tīklus. Šī partnerība paredz koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru un 2G, 3G, 4G, kā arī 5G sakaru pārraidi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Pērn turpināja apbēdināt situācija ar valsts un pašvaldību iepirkumiem, sacīja mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, vērtējot 2019.gada notikumus.

Kompānijas vadītāja vērtējumā 2019.gads "Tele2" bijis veiksmīgs, jo tas turpināja izaugsmi, nostiprinot tirgus pozīcijas. Šobrīd vēl pilna gada finanšu rādītāji nav apkopoti, bet Vancovičs prognozēja, ka gads tiks noslēgts, sasniedzot izvirzītos mērķus.

Tāpat viņš norādīja, ka 2019.gads mobilo sakaru nozarei tika aizvadīts 5G zīmē. Neskatoties uz 5G ienākšanu Latvijā, "Tele2" turpina attīstīt 4G tīklu - gan būvējot jaunas bāzes stacijas, gan palielinot jaudu un kapacitāti esošajām stacijām.

"Esam tikpat kā noslēguši divu gadu projektu, kur "Latvenergo" nodrošinātam maģistrālajam optiskajam tīklam pieslēdzām bāzes stacijas Latvijas reģionu lielākajās pilsētās un stratēģiskajos punktus, kā arī esam noslēguši sadarbību ar "Tet" par Rīgas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam," stāstīja Vancovičs.

Mobilo sakaru operators «Tele2» iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Iepirkuma «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde ZM un tās padotības esošajām tiešās pārvaldes iestādēm» prognozētā līgumcena ir 1,419 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka ZM mobilo sakaru iepirkumā ir iekļauti vairāki tehniskie parametri, kas nav mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītāji, bet drīzāk apliecina, ka iestāde iepirkumu rīko «tīri formāli ar mērķi saglabāt esošo operatoru par jebkuru cenu».

«Absurdie kritēriji ļauj izvēlēties uzvarētāju pirms iepirkuma procedūras noslēguma, turklāt paredzamajam uzvarētājam tiek dota iespēja piedāvāt daudz augstākus pakalpojumu tarifus, ņemot vērā, ka konkurence iepirkuma ietvaros faktiski nepastāv - bieži pat piedāvājot visus pakalpojumus bez maksas, citam operatoram nav iespējams uzvarēt,» sacīja Rosts.

“Tele2 AB” grupa ir izraudzījusies “Nokia” kā piegādātāju, kas uzstādīs uzņēmumam 5G radio piekļuves tīklu (RAN) Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

“Tele2” kopīgi ar “Nokia” Baltijas valstīs veidos nākamās paaudzes savienojumu infrastruktūru, kas privātpersonām un uzņēmumiem palielinās mobilā interneta ātrumu un uzlabos pārklājumu, kā arī samazinās latentumu jeb aizturi iekārtām un nodrošinās lielāku uzticamību.

“Tele2” par sadarbību ar “Nokia” 5G pamata tīkla veidošanā informēja jau 2021. gada janvārī. Tagad “Tele2” paplašina savas partnerattiecības ar “Nokia”, noslēdzot vienošanos arī par 5G RAN uzstādīšanu Baltijā, vienlaikus arī uzsākot “Tele2” 5G tīkla izvēršanu katrā valstī līdzko tajās tiks iegūts nepieciešamais frekvenču spektrs.

“Mums ir spēcīgs un uzticams partneris, lai īstenotu 5G tīkla ieviešanu Baltijā un kopīgiem spēkiem nodrošinātu nozīmīgu mobilā interneta attīstību katrā valstī. “Nokia” piedāvā pirmšķirīgus risinājumus un modernu aprīkojumu apvienojumā ar lielisku servisu. “Nokia” mums ir bijis lielisks partneris, ieviešot iepriekšējās mobilo tehnoloģiju paaudzes, un mēs ar prieku gaidām šīs partnerības turpinājumu nākotnē,” saka “Tele2” izpilddirektors Baltijā Petrs Masjulis (Petras Masiulis).

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Gada laikā ievērojami audzis patērētais mobilo datu apjoms Latvijas pilsētās un novados - vidēji Latvijā tas audzis par teju 70%, savukārt Rīgā pieaugums ir zem vidējā rādītāja un ir 56%, liecina mobilo sakaru operatora Tele2 apkopotie dati.

Straujākais mobilā interneta datu pieaugums novērojams Saulkrastos, kur tas palielinājies par 180%.

Tele2 apkopojis aktīvākos Latvijas novadus, kuros mobilā interneta patēriņš gada laikā piedzīvojis straujāko kāpumu. Starp līderiem, kur mobilā interneta lietojums attīstījies īpaši strauji, ir Saulkrastu (180% pieaugums), Krimuldas (+158%) un Kocēnu (+153%) novadi, salīdzinot ar aizvadīto gadu. Reģionu griezumā visstraujākais pieaugums ir Vidzemē – 77%.

«Mobilo datu straujais patēriņa pieaugums skaidrojams ar moderno tehnoloģiju, infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, sabiedrības kopējo digitalizāciju un ar to saistīto pieprasījumu pēc mobilajiem datiem un kvalitatīva interneta. Turklāt mobilais internets daudzās mājsaimniecībās ir kļuvis par galveno mājas internetu. Absolūtos skaitļos Rīga, protams, ir pirmajā vietā pēc kopējā mobilo datu patēriņa, taču iepriecina fakts, ka gada laikā tieši reģionos notikusi straujākā attīstība mobilā interneta lietošanā, kas liecina par iedzīvotāju paradumu maiņu un arvien lielāku interneta pārklājumu visā Latvijas teritorijā,» stāsta «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.