ECB kārtējo reizi samazinātā eiro bāzes procentlikme var izrādīties kā mironim plāksteris – kreditēšanu stimulē reāla ekonomikas izaugsme, bet tā pašlaik eirozonā ir apdraudēta.
Līdz ar Eiropas centrālās bankas (ECB) pieņemto lēmumu par bāzes procentu likmes samazināšanu līdz jaunam rekord- zemam līmenim samazināsies arī komercbanku kredītu procentu likme, tie kļūs lētāki, intervijā Latvijas Televīzijai saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tas jau būtu skaisti, tikai komercbankas veic kreditēšanu uz pavisam citiem principiem. Proti, bankas aizdod naudu, ja ir pārliecinātas, ka kredītņēmējs naudu spēs atdot, nevis tāpēc, ka bāzes procentu likme šobrīd ir īpaši zema. Eirozona pašlaik pārdzīvo grūtus laikus, no vienas puses, to spiež superparādos iegrimušās valstis kā Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle un Kipra, kas vismaz uz brīdi ir paglābušās no finanšu kolapsa, taču cieš no augsta bezdarba un citām krīzes sekām. No otras puses, ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs uzņēmumi aiz bailēm par ģeopolitisko un ekonomikas stabilitāti atturas no investīcijām, līdz ar to kreditēšana ir sarukusi līdz minimumam, ko ECB pašlaik mēģina visiem līdzekļiem stimulēt. Produktīva kreditēšana ir svarīga, jo veicina izaugsmi, nodarbinātību un ieņēmumu pieaugumu, kamēr pretējā tendence liek ECB arvien uz leju koriģēt eirozonas IKP prognozes un vairo apdraudētības sajūtu.
Kas attiecas uz Latviju, tad daudzi uzņēmumi jau labu laiku saskaras ar situāciju, ka, ja vien tu neesi viens no absolūtajiem top uzņēmumiem vai arī nerealizē kādu ES līdzfinansētu projektu, bankas aizdevumu tev neredzēt kā savas ausis. Arī pats Latvijas Bankas prezidents atzīst, ka, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, aizdevumu apjoms piecus gadus pēc kārtas samazinās. Varētu domāt, ka veidojas liela pretruna – mums ir izaugsme un veiksmes stāsts, esam izpildījuši visus Māstrihtas kritērijus, kas pat ne visām vecajām eirozonas dalībvalstīm ir bijis pa spēkam, esam saspiedušies kā pingvīni, konsolidējušies un taupījuši, bet kas no tā visa ir ticis? Protams, viens otrs Latvijas politiķis tādējādi ir nopelnījis labu amatu Briselē, bet Latvijā uzņēmumi ir turpinājuši vērties ciet un cilvēki emigrēt. Īstenībā jau nekādas pretrunas nav. Latvijā mēs runājam par izaugsmi, kuras pamatā bija strikta konsolidācija un kuras rezultāti mērāmi abstraktos ciparos excel tabulās. Taču faktisko izaugsmi veido pozitīvi signāli darba tirgū, kurus papildina sabalansēti nodokļi un līdz minimumam samazināta birokrātija apvienojumā ar apjomīgām investīcijām infrastruktūrā, izglītībā un attīstībā. Tā visa Latvijā pēdējos gados nav bijis, līdz ar to viss veiksmes stāsts arī palicis tādas pasaciņas līmenī, kas daudzos Latvijas iedzīvotājos izraisa tikai rūgtu smīnu.
Taču stāsts par to, ka mums ECB pieņemtā lēmuma dēļ tūlīt sāksies lēto kredītu paradīze, arī ir tikai tāda pasaciņa, jo pietrūkst patieso kreditēšanas stimulu. Der arī paturēt prātā, ka ekonomikā nekas tāpat vien no zila gaisa nerodas. Ja procentu likme aiziet mīnusā, tas nozīmē, ka nauda tiek atņemta tiem, kas to ir krājuši, arī pensiju fondiem, un tiek atdota bankām. Bankas savukārt pērk obligācijas, dividendes nesošas akcijas un izmanto šo naudu dažādām savām finanšu spekulācijām. Rezultātā vairāku lielo Eiropas valstu obligācijas jau uzrāda negatīvu ienesīgumu, vēl dažu valstu obligācijām ienesīgums ir smieklīgi zems, jo bezmaksas naudas tirgū ir pāri pārēm. Tikmēr krājēji ne tikai neko par saviem naudas uzkrājumiem nesaņem, bet, iespējams, būs spiesti par tiem vēl piemaksāt, savukārt pensiju fondi, nespējot nekur citur ieguldīt, iesaistīties salīdzinoši riskantos akciju darījumos. Taču kreditēšanai no tā visa ir ne silts, ne auksts. To nestimulēja arī jau iepriekš veiktā likmju samazināšana. Pie tautai stāstītām pasaciņām vēl jāpiemin, ka arī Latvijas Bankas vadītājs Rimšēvičs ir pamanījies runāt visnotaļ politiķa cienīgā stilā, t.i., kā kurā brīdī izdevīgāk. Pirms dažiem gadiem viņš mūs biedēja, ka lata devalvācija būtu inde. Tagad izrādās, ka ECB spertie soļi kopš šā gada sākuma ir izraisījuši eiro vērtības krišanos pret ASV dolāru par vairāk nekā 5%, kas bijusi pārdomāta ekonomikas stimulēšanas pasākumu sastāvdaļa – tātad zāles.