No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Rudenī plānots uzsākt atbalsta sniegšanu uzņēmējiem jaunu produktu ieviešanai ražošanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām, informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

EM izstrādājusi un šā gada 30. aprīlī saskaņošanai nodevusi trīs jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. - 2020. gadam programmas uzņēmējiem, kuru ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā un ārējo tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem šo jauno programmu ietvaros būs pieejams šā gada rudenī.

Atbalsta pasākuma Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā ietvaros uzņēmējiem tiks sniegts atbalsts jaunu ražošanas iekārtu iegādei, lai paaugstinātu komersantu produktivitāti.

Plānots, ka atbalsts tiks sniegts 35 % apmērā no kopējām iekārtu iegādes izmaksām. Maksimālais atbalsts vienam komersantam – 2 miljoni EUR. Projekta kopējās izmaksas nevar būt mazākas par 50 000 EUR. Plānots, ka atbalsts būs pieejams 30 – 70 komersantiem.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 15%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1995.gadā, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējie dati.

Gada pirmajos trīs mēnešos eirozonas ekonomika gada griezumā samazinājās par 3,1%.

ES IKP otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā saruka par 14,4%, kas arī ir visu laiku straujākais kritums. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika samazinājās par 2,5%.

Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem eirozonas IKP otrajā ceturksnī samazinājās par 12,1%, bet ES ekonomika saruka par 11,9%, arī reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 1995.gada.

Pirmajā ceturksnī eirozonas un ES ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā saruka attiecīgi par 3,6% un 3,2%.

Ekonomikas lejupslīdi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājusi koronavīrusa pandēmijas negatīvā ietekme.

Lasi arī:

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis SIA Plus punkts rakstveida apņemšanos pārtraukt piemērot apkalpošanas maksu atsevišķām precēm.

PTAC ir izvērtējis SIA Plus punkts īstenotās komercprakses atbilstību likumam. Komercprakse izpaužas kā ieviesta «apkalpošanas maksa» Ls 0,05 Ls apmērā, iegādājoties preses izdevumus, SIA Bite Latvija priekšapmaksas kartes, Latvijas Loto biļetes/kuponus, Mobilly elektronisko naudu/kodus, kā arī iegādājoties Wallie Card elektronisko naudu/kodus.

PTAC ieskatā SIA Plus punkts īstenojis neatbilstošu un maldinošu komercpraksi, tādējādi pārkāpjot negodīgas komercprakses aizliegumu.

SIA Plus Punkts īstenotā konkrētā komercprakse tika vērtēta arī kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem, proti, speciālo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz īpaši reglamentēto preču/pakalpojumu tirdzniecības jomu, ietverot regulējumu, kas attiecas uz cenu noteikšanu un informācijas par cenām sniegšanu.

Pašlaik, lai uzņēmējs varētu uzlikt izkārtni vai citu publisku informāciju ar tekstu tikai svešvalodā, attiecīgajam tekstam jābūt reģistrētam kā preču zīmei.

Pirmkārt, preču zīmes reģistrācija (skaitot tikai valsts nodevas vien) izmaksā vismaz 125 Ls. Otrkārt reģistrācijas process aizņem vairākus mēnešus (vidēji pusgadu). Tātad uzņēmējam ļoti savlaicīgi jāplāno attiecīgā akcija un jārēķinās ar mazam uzņēmumam pietiekoši būtiskiem izdevumiem. Ja akcija notiek tikai vienu reizi neilgu laika periodu, tad, protams, minētais laika un naudas patēriņš nav samērīgs.

Turklāt, jāpatur prātā, ka ne visu var reģistrēt kā preču zīmi (piem. tekstu, kas tikai un vienīgi apraksta pakalpojumu veidu, nevarēs reģistrēt kā preču zīmi).

Jāpiekrīt, ka Valsts valodas centra ieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir zināmā mērā «divkosīgs». Pirmkārt, Latvijas likums par preču zīmēm viennozīmīgi un skaidri atļauj uzņēmējiem lietot savā darbībā arī nereģistrētas preču zīmes. Tā ir uzņēmēja brīva izvēle, vai ieguldīt laiku un naudu savas preču zīmes aizsardzības nodrošināšanai, vai nē. Reģistrētai preču zīmei ir piešķirts lielāks aizsardzības apjoms, t.i. iespēja vērsties pret attiecīgā zīmola kopētājiem un atdarinātājiem, taču citādi reģistrēta preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam uz kādu plašāku izmantošanas jomu komercdarbībā. Respektīvi, preču zīme (apzīmējums, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem) ir un paliek pēc savas funkcijas preču zīme, vienalga, vai tā ir vai nav reģistrēta.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Arī šogad zemniekiem būs pieejams papildus valsts atbalsts ap 40 miljoniem Ls par ražošanu.

Zemnieki ir gandarīti par šo valdības otrdienas lēmumu, sakot, ka tas būs labs atbalsts ražotājiem laikā, kad ES platībmaksājumi ir vieni no viszemākajiem ES dalībvalstu vidū. Šos maksājumus gan vairs nedēvēs par papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM), kā līdz šim, bet par pārejas posma valsts atbalstu. Papildus valsts tiešais atbalsts līdz šim tika maksāts par saražoto pienu, zīdītājgovīm, aitu mātēm, liellopiem. 2012. gadā pieejamā PVTM summa veidoja 43 miljonus Ls, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informācija.

Līdz šim jaunajām ES dalībvalstīm bija atļauts piešķirt papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) par ražošanu, jo tās pakāpeniski ieviesa ES tiešos maksājumus. Tā kā ar 2013.gadu jaunajās dalībvalstīs, kas ES pievienojās 2004.gadā, ES tiešie maksājumi tiks ieviesti 100% apmērā, tad PVTM vairs nav atļauti. Tomēr jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platības maksājuma shēmu, šim atbalstam bijusi būtiska nozīme, atbalstot lauksaimnieku ienākumus konkrētās nozarēs. Lai izvairītos no tā, ka šogad pēkšņi un ievērojami tiek samazināts atbalsts tām nozarēm, kurās līdz 2012. gadam tika maksāti PVTM, Eiropas Parlaments un Padome paredz iespēju 2013.gadā ar Eiropas Komisijas atļauju lauksaimniekiem piešķirt pārejas posma valsts atbalstu. Lai 2013.gadā nodrošinātu lauksaimniekiem sniegtā atbalsta līmeņa nepārtrauktību, pārejas posma valsts atbalsts būs pieejams tikai tajās nozarēs, kurās jau pagājušajā gadā tika piešķirti PVTM un šis pārejas posma atbalsts jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi šiem maksājumiem tika piemēroti 2012.gadā.

Ministru kabineta 25. oktobra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai, informē EM.

«Ciešākas sadarbības veidošana starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem kopīgu inovācijas projektu īstenošanai ir būtisks virziens, kurā strādā Ekonomikas ministrija. Jaunā struktūrfondu programma ir atbalsts Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai jeb, vienkāršoti izsakoties, pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās, tādejādi, cita starpā, radot iespēju arī paaugstināt zinātnisko institūciju ienākumus no valsts finansētu pētījumu komercializēšanas,» norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde 

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

Ķīnas valdība drīzumā var paziņot par finansiālās palīdzības palielināšanu valsts ekonomikai līdz 7 – 8 triljoniem juaņu (1 –1.2 trilj. USD).

Par to, atsaucoties uz brokerkompānijas Nomura eksperta Miņčuņa Suņa paziņoto, vēstī aģentūra Reuters. Tas var kļūt par papildu pozitīvu faktoru, lai sasniegtu Pekinas nosprausto mērķi — valsts ekonomikas pieaugumu par 8%. Ķīna var divkāršot finansiālo atbalstu ekonomikai Ķīna var divkāršot finansiālo atbalstu ekonomikai

Db jau vairākkārt vēstījis, ka pērn novembrī Ķīnas valdība apstiprināja ekonomikas stimulēšanas plānu četru triljonu juaņu apmērā, kuri tiek novirzīti galvenokārt iekšējā patēriņa palielināsanai un valsts investīcijām infrastruktūras projektos. Pēc eksperta teiktā, šī summa var tikt palielināta sakarā ar to, ka investīciju projektiem ir nepieciešams vairāk naudas un Ķīnai tā ir — pašlaik Ķīnas zelta un valūtas rezerves sasniedz gandrīz divus triljonus ASV dolāru. Oficiāli par šo finansējuma palielināšanu var tikt paziņots martā vai aprīlī.