Paziņojumu par gatavību sadarbībai ar Ķīnu netrūkst, bet reālus panākumus vēl tikai gaidām
Gan bijušie, gan esošie mūsu valsts politiķi, ierēdņi un valsts kapitāla uzņēmumu vadītāji nekad tā īsti nav kautrējušies izplatīt skaļus paziņojumus par to, cik ļoti mēs vēlētos sadarboties ar Ķīnu, kāpināt savstarpējo tirdzniecības apjomu vai arī investēt viens otra valstī. Tāpat šoreiz saistībā ar premjeres Laimdotas Straujumas vizīti tālajā austrumu zemē valsts pārstāvji nav laiduši šādu iespēju garām.
Par to, ka Latvija ir gatava kļūt par aktīvu Ķīnas Jaunā zīda ceļa iniciatīvas dalībnieku, koordinējot transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1, vizītes laikā atkārtoja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Savukārt ministru prezidente bija pateicīga par to, ka Latvijai uzticēts izveidot loģistikas koordinācijas sekretariātu, ko plānots atklāt 2016. gada pavasarī, kad Rīgā notiks 16+1 formāta par transporta nozari atbildīgo ministru sanāksme. Nevar noliegt, ka vizītes laikā notikušās politiķu, ierēdņu un uzņēmēju tikšanās ar Ķīnas partneriem ir laba lieta. Taču jautājums ir par tā visa efektivitāti tautsaimniecības ieguvuma kategorijās. Proti, pionieru sauklis «vienmēr gatavs» transporta nozarē ir skanējis gan attiecībā uz jaunu vilcienu iepirkumu, gan AirBaltic stratēģiskā investora atrašanu, bet rezultāta kā nav, tā nav.
Latvijas pusei īsti nepatīk, ka jaunu tranzīta kravu piesaistes jautājumā tiek izcelts mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pārākums, un gan politiķi, gan ierēdņi, gan valsts kapitālsabiedrību pārstāvji reizēm pat nicīgi to dēvē par tukšiem mārketinga trikiem. Iespējams, nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, lai pārliecinātos par to, kam taisnība. Piemēram, lietuviešu biznesa delegācija uz Ķīnu varētu būt bijusi trīsreiz plašāka nekā mūsējā. Un, kamēr mēs tikai vēl tiekamies ar China Merchants Group, kas pie Minskas iegulda pusmiljardu dolāru industriālajā parkā, Lietuvas dzelzceļš jau ar šo kompāniju dibinās kopuzņēmumu, lai piegādātu parkam celtniecības materiālus. Līdzīga situācija ir sadarbībā ar Kazahstānu. Latvijas loģistiķi gan uzsver, ka minētā Vidusāzijas valsts ir īstā atslēga mūsu sadarbībai ar Ķīnu, jo salīdzinājumā ar mums Kazahstāna jau šobrīd ir svarīgs spēlētājs Eiropas–Ķīnas kravu plūsmas apkalpošanā. Diemžēl par «vienmēr gatavs» draudzībai ar kazahiem laikam gan nekur tālāk neesam tikuši.
Viens no iemesliem tam, ka netiekam tālāk par skaļiem, bet tukšiem saukļiem, ir dažādu valsts institūciju savstarpējā greizsirdība. Arī šoreiz vairāku organizētāju savtīgo kašķu dēļ Ķīnas vizītē, šķiet, tiks sperts tikai viens solis uz priekšu, lai gan Latvija būtu varējusi paspert divus. Labi vēl, ka šoreiz principam «vienmēr gatavs» ieriebt konkurentiem pat uz valsts interešu rēķina netika dota vaļa pilnā mērā.