Jaunākais izdevums

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Tad kāda ir mana kā iespējamā pacienta problēma – ka mana psiholoģiskā redze ir palikusi iepakaļ, kamēr miesa ir aizgājusi laikam līdzi uz priekšu?

Cilvēks iestrēgst un skatās uz bildi, kuru ir fiksējis savā apziņā. Mēs skatāmies uz dzīvi no pagātnes paradigmas, bet svarīgi ir uz to paskatīties no šodienas – kādi ir mani šodienas resursi. Katram ir talanti, pozitīvie panākumi, spējas, kontakti, hobiji, atrašanās vieta telpā – tie visi ir resursi, bagātība, ko cilvēks nereti neapzinās.

Futurologi saka, ka ir jādomā nākotnē.

Varbūt, bet jādzīvo ir šodien, jo nākotnes nākamā diena tiek veidota šodien. Ko cilvēks šodien domās par sevi, tas viņam nākotnē arī notiks; šodiena ir sastrādāta pagātne. Seksualitātes jomā tas ir it īpaši svarīgi, jo tā jau nav tikai par to, kas notiek gultā, bet kas notiek cilvēka vērtību sistēmā, dvēselē, kā viņš uztver sevi, savu ķermeni un vispār savu personības būtību – ko viņš dara, nedara, ko viņš atļaujas un neatļaujas. Tā ir pieaugušo izglītība par jaunu modeļu izveidi.

Ja datortehnikā vai automašīnās tas ir salīdzinoši vienkārši, jo tu vari iet un pieprasīt, tad seksualitātē tas ir diezgan grūti, jo speciālistu skaits nav pārāk liels. Viena daļa no seksologiem skatās tikai uz bioloģiskajām lietām, bet ne uz kultūras kontekstu. Ja neskatās, kā to iedzīvināt, tad cilvēks paliek neizglītots, un sabiedrībā pašlaik ir nevis deficīts pēc mantām, cik pēc zināšanām, kā dzīvot labāk pašam.

Man šķiet, ka šis deficīts ir katastrofāls, jo acīmredzami atbildīgi cilvēki no simboliem nesajēdz neko. Mana puikas 6. klases mūzikas grāmatā ir dziesma, ka «māsiņ’ vainag’ izmazgāja» upītē, pakāra niedres galiņā, bet vējš to aizpūta Daugavā. Dziesma nepārprotami ir par izvarošanu un droši vien par to, kā dzīvot tālāk, bet kāpēc 6. klases mūzikas grāmatā?!

Jā, tā ir par izvarošanu. Folkloras, tradicionālās kultūras mantojums netiek filtrēts, ko mums ar to iesākt. Forma ir saglabāta, bet bez būtības. Viņi pieķeras formai – tautas tērpam, rakstam. Bet kāda nozīme ir rakstam? Meitas krekla izšuvumos atgādinājums par fallu bija deviņdesmit vai cik tur to reižu – ka tas pasaulē ir un ka tas ir vajadzīgs.

Kā jūs lietojat šo mantojumu – kā stāstu terapiju?

Es cilvēkiem lieku iet kultūras telpā, piemēram, dejot, iet pārgājienos, lai viņi spētu piedzīvot. Tas varbūt atšķiras no klasiskās psihoterapijas, bet manā gadījumā ir mājas darbi – ja es strādāju, tad pacients arī strādā, un viņa darbs nebeidzas brīdī, kad mēs atsveicināmies, bet tobrīd varbūt tikai sākas – viņa komunikācija ar sevi un citiem, un tas var būt grūtāk nekā tikai ārsta kabinetā. Pārsvarā mēs strādājam ārā, svaigā gaisā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Jo tā mēs pieredzam vides mainīgumu – pēc stundas tu redzi, ka gaisma ir mainījusies, gaiss ir siltāks vai aukstāks, vējš, lietus, un līdz ar to mainās sajūtas. Tas cilvēkā iestrādā sapratni, ka pasaule mainās un tas ir dabiski, cik nu dabiski tas pilsētā vai tās tuvumā var būt. Katrā ziņā tas ir daudz dabiskāk par bezpersonisku kabineta sienu.

Tad klasiskā kušetīte ar savu nemainīgumu gana labi nedarbojas?

Šeit man patīk, ka cilvēks, piemēram, var izvēlēties, kad sarunas gaitā uz mani skatīties un kad ne. Mēs pastaigājamies, un kustība kā tāda palīdz mazināt trauksmi. Arī, iekustinot cilvēku sesijas laikā, viņš iekustas tālākajam un turpinās iet, vērot un domāt jau pats vai pastaigā ar savu sunīti, vai partneri. Kustība ir vajadzīga, lai izietu laukā no depresivitātes.

Mana tiešā interese šai sarunai ir brīvās darbaspēka kustības dēļ šķirtās ģimenes, to sadzīvošana, kas ir viena no jūsu darbības jomām. Cik daudz jums šādu klientu ir?

To daudzums mainās. Ir cilvēki, kas pārbrauc no ārzemēm uz kādu laiku vai pavisam, viņiem ir grūtības tikt galā ar sevi, un viņi meklē palīdzību. Visādi jautājumi ir arī otrajām pusēm, kas ir palikušas šeit. Cilvēki mēģina veidot dažādus modeļus, lai otrs neaizietu prom pavisam, lai būtu kaut kādas attiecības, arī tad, ja tām paralēli ir radušās citas kaut kur ārzemēs. Gadās, ka vīrietis piemeklē sievietei šeit stabilu mīļāko, kamēr viņš pats ir prom, lai viņai nebūtu nepieciešamības aiziet pavisam.

Tas viss sākumā rada apjukumu un konfliktu, un cilvēki paši reizēm ar to netiek galā. Nekas jauns jau nav jāizgudro, dažādi modeļi ir bijuši arī agrākos laikos.

Cik daudzi palikt kopā izvēlas bērnu dēļ?

Bērni kopā palikšanai kā arguments visvairāk darbojas līdz skolas vecumam. Mazos gados abu vecāku klātbūtne ir nozīmīgāka, lai bērnam būtu redzams, ka vismaz emocionāli starp vecākiem ir kopības sajūta. Tas, ka vecāki var šķirties vai dzīvot atsevišķi, senatnē ir bijis tāpat – bija karagājieni, jūrā braukšana un tirdzniecības ceļojumi. Senāk tie vairāk bija vīrieši, bet tagad sievietes ceļo un dzīvo citviet vismaz tikpat daudz.

Nav svarīgi, cik tālu cilvēki ir fiziski, svarīga ir viņu emocionālā tuvība un tas, lai otrs cilvēks saistītos ar kaut ko pozitīvu. Tad, atgriežoties atpakaļ, attiecības ir iespējams kopt, atjaunot un attīstīt tālāk. Tās būs citādas attiecības, bet iespējams tas ir, ja vien neiestrēgst savstarpējos apvainojumos, ka otrs ir aizgājis papusdienot ne savā virtuvē. Ja tam tiek pāri un spēj pieņemt, ka dzīvē var tā būt, tad savienības var saglabāties. Mēs sakām, ka kaut ko gribas «kā ēst», un tā tas ir – tāda pati ir vajadzība arī pēc glāsta un mīļuma, un to var netraktēt kā nodevību un iedzīt strupceļā kā sevi, tā otru cilvēku un bērnus.

Taču – vai ir iespējams nošķirt, atvainojiet, pakaļu no galvas?

Kā nu uz to skatās. Ir pāri, kuriem tas nav gluži katru brīvdienu pasākums, tomēr viņi to uztver vienkārši kā baudu, ka viņiem ir draugi, ar kuriem šad tad tikties, arī nebraucot nekur prom. Jautājums ir par toleranci, spēju uz to paraudzīties praktiski un arī par otra cilvēka mīlēšanu, vēlot viņam labu un to, lai viņš labi justos, arī esot kaut kur tālu vienatnē.

Mūsdienās sajūtas un emocijas ir atzīta vērtība, un cilvēki ir atvērti šādiem variantiem. Arī cilvēkam pašam nākas atzīt savu ēnas pusi – ka viņš tomēr nav monogāms un reizēm viņam vajag citādu sajūtu. To var ieraudzīt, piemēram, dejās, kur ik pa laikam pamaina partnerus. Dejotāju aprindās ir pat teiciens, ka gribas «svaigu gaļu» jeb gribas sajust, kā dejo tā sieviete vai tas vīrietis. Nekā vairāk starp viņiem nav, bet tai pašā ir apmierinātas ķermeniskās, emociju, sajūtu vēlmes – kā ir dejot ar to lietuvieti vai itāli. To var pieņemt arī seksualitātes jomā, saglabājot esošo cilvēku savienību.

Ja to trešo nu nekādi nevar paciest, vai aiziešana uz dejām var būt kompromisa variants, lai panāktu otra cilvēka uzticību?

Tas ir kompromisa variants. Sevišķi par kontakta dejām – salsu, bačatu, Argentīnas tango – var teikt, ka tu tur vari legāli dabūt, tomēr paliek robeža – kaut divu krekliņu biezumā, bet paliek, un lielākoties tā netiek pārkāpta. Cilvēki to apzinās un gūst jūtu apmierinājumu zināmās robežās. Nekā jauna tur nav.

Izņemot globalizāciju...

Ir bijusi Hanzas savienība, un tolaik arī bija dilemmas ar šeit iebraukušajiem «hansiem» – lecīgajiem un salīdzinoši bagātajiem. Eiropas Savienība ir izvērstāka, bet modelis ir tas pats.

Tas liek domāt, ka no tiem laikiem vajadzētu būt kādam piemērotam stāstam, kādai pasakai, kas dod arī Šengenas zonai piemērojamu attiecību modeli. Vai ir šāda pasaciņa, ko problēmu pāriem kopā palasīt? Eža kažociņš ar «paņem vīru priekšautā» ir drusku par kaut ko citu. Jūs terapijas praksē taču lietojat arī mītus?

Jā, lietoju, bet savu stāstu cilvēki veido paši, viņi ir savas dzīves mākslinieki, tā ir viņu privātā mitoloģija. Man ir bažas tagad kaut ko piesaukt no latviešu stāstiem, jo tur ir ļoti daudz ciešanu, bet pozitīvākas ir austrumu pasakas. Tajās ir daudz juteklības, un tajās ir redzama reālā komunikācija: ko sieviete darīja, ko – vīrietis.

Ir, piemēram, austrumnieku pasaka par pavedināšanu, kur vīrietis gribēja «platgurnu skaistuli» – visai tieši, bez kāda simbolisma. Viņš veic visādas provokācijas, lai sievieti sanaidotu ar viņas vīru, un iznākumā sievietei nav citas izejas, kā būt kopā ar intrigantu, kas no bagātā, bet impotentā tirgotāja dabū šo daiļo sievieti sev. Atsevišķos gadījumos tas ir lietojams stāsts.

Vēl es iesaku Raiņa un Aspazijas dzeju. Man reizēm prasa, kur esmu mācījies seksoloģiju. Sākums tam bija vidusskolas obligātā literatūra, ieskaitot mīlas dzeju, un tajā ir izcila juteklība. Vīrieši dažkārt prasa – kā man to pateikt, kā man par to runāt? Cilvēkiem trūkst kultūras izglītības, un, lūk, piemērs ir priekšā – Raiņa dzeja.

Problēmu pāriem tad jāieskatās vidusskolas literatūras grāmatās un monogrāfijās par Raiņa un Aspazijas biogrāfiju?

Jā, un Aspazijas dzīves gājums ir interesants. Viņa mīlēja Raini un bija kopā ar viņu, bet tai pašā laikā var saprast, ka viņai bija draudzene. Padomju laika beigās Literatūra un Māksla publicēja Aspazijas un kādas jaunās sievietes saraksti, un es, tolaik jauns students, sapratu, ka tajā ir kaut kas apslēpts. Man vēl nebija zināšanu seksoloģijā un psiholoģijā, bet tas mani uzrunāja, jo sarakste bija ļoti smalka un jutekliska. Vēlāk, jau mācoties seksoloģiju, es sapratu, ka šīs sievietes ir mīlējušas viena otru. Un tas neizslēdz iespēju, ka Aspazija mīlēja Raini.

Ienāca prātā tautas dziesma par jutekliskuma ētiku – ir arī tāds variants, ja negribi lietot kontracepciju, bet gan attieksmi sevis aizsargāšanai. «Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu.» Tu vari iziet cauri šai skaistajai pieredzei, neko nenolaužot, un viss paliek savās vietās.

Visu interviju Darīt to kā Aspazijai ar Raini lasiet 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs veidojas neliela rinda

LETA,08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tirdzniecībā nonākot Rainim un Aspazijai veltītai sudraba kolekcijas monētai, Latvijas Bankas kasēs vērojama lielāka rosība nekā ikdienā.

No rīta, verot vaļā Latvijas Bankas kases, bija neliela rinda - vairāki desmiti cilvēki, informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš prognozēja, ka dienas gaitā Rainim un Aspazijai veltīto monētu varēs iegādāties gandrīz bez gaidīšanas.

Monētas tirdzniecībā iegādes limiti šoreiz nav noteikti.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās, kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt, bet dot sabiedrībai iespēju iegādāt šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Sudraba kolekcijas monētas Rainis un Aspazija cena Latvijas Bankas kasēs ir 59 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veidos Rainim un Aspazijai veltītu sudraba monētu

Žanete Hāka,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) izsludinājusi iepirkumu par Rainim un Aspazijai veltītas sudraba kolekcijas monētas izgatavošanu un piegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursa uzvarētājam būs jāizgatavo līdz 7000 eksemplāru jauno monētu. Monētas paraugus un tirāžas pirmo daļu (5000 eksemplāru) kaltuvei jāizgatavo un jāpiegādā ne vēlāk kā 16 nedēļu laikā pēc monētas reversa ģipša modeļa un aversa grafiskā un tehniskā zīmējuma saņemšanas, neskaitot paraugu apstiprināšanai nepieciešamo laiku; katru nākamo tirāžas daļu (ne mazāk kā 500 eksemplāru) kaltuvei jāizgatavo un jāpiegādā sešu nedēļu laikā pēc rakstiska pasūtījuma saņemšanas no Latvijas Bankas.

Paredzamā iepirkuma līgumcena nav noteikta.

Piedāvājumus iespējams iesniegt līdz 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ekspluatācijā nodota Aspazijas māja – muzejs, kuras atjaunošana izmaksāja 1,29 milj. eiro

Aspazijas mājas restaurācijas projekta autors ir SIA Belss, būvnieks – SIA Balsts-R.

«Rekonstrukcijas – restaurācijas ietvaros tika atjaunotas divas ēkas: dzīvojamā ēka – Aspazijas memoriālais muzejs, kas atrodas Z. Meierovica prospektā 20, un blakus esošā ēka. Rekonstrukcijas – restaurācijas laikā abas ēkas savienotas, Z.Meierovica prospekta 20. ēkā izvietojot memoriālo muzeju, savukārt 18. ēkā – muzeja biroja telpas,» skaidro Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite. Aspazijas mājā veikti kompleksi atjaunošanas darbi – jumta, griestu un pamatu uzlabošana, apkures un elektroinstalācijas sistēmu sakārtošana, ēkas fasādes elementu un memoriālās ekspozīcijas restaurācija un atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Amerikas latviešu jaunieši ierodas iepazīt savu senču dzimto zemi

Lelde Petrāne,10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11.augustā, Latvijā ieradīsies Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā jauniešu ceļojuma Sveika, Latvija! XXXVI grupas dalībnieki, kuri līdz 24.augustam apceļos savu senču dzimteni un tiksies ar vienaudžiem Balvu novada Tilžas vidusskolā un Aizputes novada Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.

Sveika, Latvija! ir divu nedēļu izglītojoša programma, ko organizē un atbalsta Amerikas latviešu apvienība. Programmas mērķis ir dot iespēju Amerikas latviešu izcelsmes bērniem, kas ir mācījušies par Latviju latviešu papildskolās un beiguši 8. klasi, savām acīm redzēt un iepazīt savu senču dzimto zemi.

«Ceļojums pa visiem četriem Latvijas novadiem ir kā dzīva ģeogrāfijas stunda. Ceļojuma programma ir ļoti intensīva. Maršrutā iekļauti muzeji un memoriālas vietas, kas saistās ar skolā iepazītajiem latviešu rakstniekiem un vēsturiskām personām, piemēram, Blaumani, Brigaderi, Baronu, Raini, Kalpaku u.c..,» skaidro Sveika, Latvija! programmas vadītāja Anita Juberte. Viņa paskaidro, ka jaunieši gidu pavadībā apmeklē gan pilis un baznīcas, gan novadu muzejus, vēro, kā top tautas māksla audēju, dzintara meistaru un keramiķu darbnīcās. Ceļojuma gaitā jauniešiem tiek dota iespēja arī iepazīties ar mūsdienu Latviju, tās sabiedrību un kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiskā izaugsme ir bijusi viena no visstraujākajām Austrumeiropā līdz 2008. gada recesijai, bet pēc tam ekonomikas motoram kaut kā uzrāvienam ir pietrūcis.

Tā dēļ kaimiņvalstis Igaunija un īpaši Lietuva aizsteigušās priekšā. Tam cēloņus vieglāk izteikt, citējot Raini: «Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams.» Tāds ir rezultāts, ja politika ir vien ņemt virs mēra, – beigās nekam vairs nepietiek. Šādu atpalicības ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja LDDK. Šokējoši vai varbūt likumsakarīgi – Latvijā ir otra vājākā izaugsme jauno ES dalībvalstu vidū, kamēr šī čempionāta uzvarētāja ir Malta ar 219,4% lielu pieaugumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Rumānija, Bulgārija, Slovākija, Slovēnija, Kipra, Čehija, Ungārija uzrāda augstāku rezultātu nekā Latvija. Te nepalīdz atziņa, ka Latvijas sniegums 136,7% ir nedaudz augstāks nekā vidēji ES – 124,8%, jo Latvijai kā vienai no «jaunajām» ES dalībvalstīm zemās starta pozīcijas dēļ izaugsmes līmenim jābūt daudz augstākam. Tomēr tas ir teju visvājākais.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar varu uzspiestā dzelzceļa elektrifikācija

Egons Mudulis, DB žurnālists,17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez nozarei saprotama ekonomiskā pamatojuma miljardu projekts var izrādīties tranzīta kapakmens

Būtu muļķīgi iedomāties, ka no kravu trūkuma izbadējies Latvijas tranzītbizness pagaidām atsakās no piedāvātās elektrifikācijas maltītes tikai tāpēc, ka tā ir mežonīgi dārga.

Diezin vai rūkošā apgrozījuma apstākļos komersanti būtu gatavi noraidīt projektu, kas gan prasa no viņiem lielus ieguldījumus ritošajā sastāvā, taču beigās dod konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Kāpēc nozares uzņēmēji ar gavilēm neuzņem Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa neatlaidīgi bīdīto un masīvi reklamēto projektu?

Atbilde ir pavisam vienkārša. Ne ministrijai, ne infrastruktūras pārvaldītājam nav pārliecinošu aprēķinu par to, ka projekta rezultātā pārvadājumi nesadārdzināsies. Ja Ernst&Young aplēses, ka nozare iegūs par vienu eiro uz tonnu zemākus tarifus, būtu ticamas, tad diezin vai tranzītbiznesā iesaistītie sauktu elektrifikāciju par nesaimniecisku pasākumu. Ja pat premjers Māris Kučinskis saka, ka jāveic nopietni aprēķini, tad ir pamats bažām. Iespējams, premjers apjauš, ka elektrifikācijas pabeigšanai nākotnē varētu nākties ņemt naudu no budžeta, pamatīgi apdalot skolotājus, ārstus un pensionārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 25. jūlija apmeklētājiem atvērts atjaunotais Raiņa muzejs Tadenava Jēkabpils novada Dunavas pagastā, informē Memoriālo muzeju apvienība.

Tadenavā Rainis pavadījis savus pirmos 3,5 dzīves gadus.

Muzeja kompleksu veido Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – 19. gs. 60. gados – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gs. 20. gados izveidotās jaunsaimniecības Dāboliņi dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs.

Jaunajā ekspozīcijā, ko veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju H2E, saules motīvam piešķirta vadošā loma.

Pēc muzeja restaurācijas dzīvojamajā mājā apskatāmā ekspozīcija ir spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Intervija ar jauno Infogr.am izpilddirektoru: kas ir kopīgs Infogr.am un Google?

Anda Asere,05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles jauno vadītāju Kasparu Neivaldu

Lelde Petrāne,31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikals Darit.lv piedāvā dažādus rokdarbu materiālus, sagataves, instrumentus un citus izstrādājumus radošām aktivitātēm. Darit.lv klienti var pasūtīt interesējošo preci no bāzes, t.i., par zemāku cenu un mazākā daudzumā. Uzņēmums atzīst, ka tādējādi uzņemas risku saistībā ar pārpalikumiem, bet, pateicoties dažādiem darbības veidiem, materiāli tiek izmantoti, gatavojot dāvanas un organizējot meistarklases interesentiem.

Veikala moto ir „Darīt un dāvināt” – sniegt iespēju iegādāties visu nepieciešamo rokām darinātām precēm.

Darit.lv produkcijas klāstā ir padomāts arī par mācību procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, dažādu dziju kamoli, koka kociņi, sausie augi, spalvas u.tml. Tas viss tiek piedāvāts nelielos daudzumos bērnu rokdarbiem bērnudārzos un mājturības stundām skolās.

Šobrīd uzņēmums uzmanību pievērš jau ilgāku laiku zināmām un populārām gumijām ASV, Kanādā un Rietumeiropā – Rainbow Loom bands. Tās ir nelielas dažādu krāsu un formu gumijas un speciāli rāmji, ar kuru palīdzību var taisīt aproces, piekariņus, mobilo telefonu makus, leļļu kleitas u.tml.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk jāiesaistās kreditēšanā, bet, ja tās nevēlas lielāku iesaisti, tad jāsāk lūkoties, ko varam darīt ar nodokļu regulējumu.

To intervijā Dienas Biznesa galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un žurnālistam Mārim Ķirsonam stāsta jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka komercbankas Latvijā gūst milzīgu peļņu nevis pašu darbības dēļ, bet gan izmantojot situāciju, tās sekas, kad Eiropas Centrālā banka paaugstina refinansēšanās procentlikmes.

Fragments no intervijas

Tādā eirozonas valstī kā Vācijā (kas ir viens no lielākajiem noieta tirgiem Latvijas ražotājiem) inflācija ir 7,6%, Beļģijā 3,3%, bet eirozonas valstī Latvijā - 15%, tas savukārt prasa darba algu paaugstināšanu, taču daudzu uzņēmēju ieskatā tādējādi zaudējam konkurētspēju. Ko Latvijai vajadzētu vai, tieši pretēji, nevajadzētu darīt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB,27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Trūkst iespēju ko darīt? Bet varbūt – politiskās gribas?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt jau esam rakstījuši par energoresursu cenu straujo kāpumu, tā cēloņiem, ietekmi uz ekonomiku, tostarp gan ražošanas izmaksām, gan patērētāju pirktspēju.

Piemēram, pirms pāris nedēļām aktualizējām problēmu, ka elektroenerģijas cenas kaut vai tepat blakus Igaunijā ir krietni zemākas nekā Latvijā, attiecīgi tas vājina mūsu uzņēmumu konkurētspēju, kavē sabiedrības kopējā dzīves līmeņa kāpumu, tātad bremzē patēriņa tirgu utt. Protams, šai problēmai pievērsa uzmanību arī citi mediji.

Un zīmīgi, ka it visur, ja jautāja amatpersonām, kāda ir izeja un ko varam darīt, atbildēs bija jaušama bezspēcība – ko nu mēs..., tā ir pandēmijas ietekme, tas ir brīvais tirgus, kurā nevaram iejaukties, tāda ir ģeopolitiskā situācija utt. Dīvaini, bet šīs atrunas brīžiem izskanēja tik automātiski, tik viegli, it kā tie būtu vien tukši vārdi, kas piesedz kādus citus, sev izdevīgus apsvērumus, teiksim, par to, ka valsts budžetā līdz ar augstajām cenām lielāki sanāk akcīzes nodokļa un/vai PVN ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs,30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valters Zirdziņš: Labs ēdiens un godīga pieeja šeit nevienam nav vajadzīga

Zane Atlāce - Bistere,20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTRK: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

LETA,29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Komentāri

Pievienot komentāru