Viena no konkurētspējas problēmām Latvijā ir banku uzvedība, tām jābūt atvērtākām, vairāk jāiesaistās kreditēšanā, bet, ja tās nevēlas lielāku iesaisti, tad jāsāk lūkoties, ko varam darīt ar nodokļu regulējumu.
To intervijā Dienas Biznesa galvenajam redaktoram Gatim Madžiņam un žurnālistam Mārim Ķirsonam stāsta jaunievēlētais Valsts prezidents, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka komercbankas Latvijā gūst milzīgu peļņu nevis pašu darbības dēļ, bet gan izmantojot situāciju, tās sekas, kad Eiropas Centrālā banka paaugstina refinansēšanās procentlikmes.
Fragments no intervijas
Tādā eirozonas valstī kā Vācijā (kas ir viens no lielākajiem noieta tirgiem Latvijas ražotājiem) inflācija ir 7,6%, Beļģijā 3,3%, bet eirozonas valstī Latvijā - 15%, tas savukārt prasa darba algu paaugstināšanu, taču daudzu uzņēmēju ieskatā tādējādi zaudējam konkurētspēju. Ko Latvijai vajadzētu vai, tieši pretēji, nevajadzētu darīt?
Pašreiz ļoti daudz tiek runāts par tā dēvēto alkatības inflāciju, kurai nav ekonomiska pamatojuma. Lai arī ziemā siltuma un elektroenerģijas rēķinos bija vieni cipari, bet tagad ir citi — daudz mazāki, tomēr veikalos preču cenās tas īsti neatspoguļojas. Domāju, ka, pildot Valsts prezidenta pienākumus, izveidošu komisiju, kurā būs pārstāvēti eksperti no ekonomikas un izglītības sektora, kas strādātu pie Latvijas konkurētspējas problemātikas — analizētu, kas traucē, kā arī ko un kā Latvija varētu darīt, lai sajūgtu izglītību ar ekonomiku. Man nav gatavu un labu recepšu, ko un kā darīt, jo, ja tādas būtu, tad kolēģi no Latvijas Bankas, Finanšu un Ekonomikas ministrijas ar tādām būtu nākuši klajā.
Viena no konkurētspējas problēmām, ko redzu, ir jautājumi par banku uzvedību, kredītu pieejamību. Komercbankas Latvijā gūst milzīgu peļņu nevis pašu darbības dēļ, bet gan izmantojot situāciju — tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka paaugstina refinansēšanās procentlikmes, tās ir politikas sekas. Protams, komercbankas ir paaugstinājušas depozītu procentlikmes, taču tā nav pilnībā adekvāta atbilde uz situāciju. No Nodokļu sistēmas izvērtēšanas darba grupas sagaidu priekšlikumus, kā veicināsim konkurētspēju. Vai tas būs specifisks solidaritātes nodoklis bankām vai banku attieksmes maiņa pret kreditēšanu (uzņēmējiem), to rādīs laiks.
Un nevajag stāstīt, ka solidaritātes nodokļa ieviešana sagraus bankas vai kreditēšanu. Arī pēc 2018. gadā veiktā finanšu tirgus kapitālā remonta ir bijuši gadījumi, kad uzraugi (Finanšu kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka) un citi, tostarp Ārlietu ministrija, saka bankām: varat darīt (kreditēt, atvērt kontus), bet pretī ir bijis nekas cits kā dzelzs režģis. Skaidrs, ka bankām jābūt atvērtākām, tām vairāk jāiesaistās kreditēšanā, bet, ja tās nevēlas lielāku iesaisti, tad varam lūkoties, kas darāms ar nodokļu regulējumu. Vienlaikus jautājumus, tāpat kā jūs, uzdošu gan Latvijas Bankas, gan Ministru kabineta vadītājiem, gan arī finanšu un ekonomikas ministriem.
Visu interviju lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!