Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Vienam no trim pagājušajā nedēļā pasažieru pārvadājumos norīkotajiem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas tehnikas nepilnības, tādējādi pasažieru pārvadājumi šobrīd tiek veikti ar diviem jaunajiem elektrovilcienu sastāviem, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka vienam vilciena sastāvam ir konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība, pie kuras novēršanas piegādātāja pārstāvji šobrīd strādā.

Vienlaikus PV pārstāvji arī piebilda, ka vienā jaunajā elektrovilcienā bija traucēta arī durvju darbība, taču šī tehniskā problēma ir novērsta.

Tāpat PV pārstāvji sacīja, ka atbilstoši ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" noslēgto līgumam elektrovilcieniem ir garantijas termiņš līdz 340 000 kilometru nobraukumam, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus. Savukārt papildu vispārīgajam garantijas termiņam atsevišķām sastāvdaļām ir noteikti minimālie garantijas termiņi.

Vienlaikus garantijas laikā konstatētie elektrovilcienu defekti piegādātājam jānovērš iespējami īsā laikā no paziņojuma saņemšanas, tostarp "A" līmeņa defekti ir jānovērš 24 stundu laikā, savukārt "B" līmeņa defekti - 72 stundu laikā.

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" noteiktajā termiņā, kas bija šī gada 31.jūlijs, nav paspējis piegādāt trīs jaunos elektrovilcienus, aģentūrai LETA sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Tādējādi patlaban PV īpašumā ir 29 elektrovilcieni no kopumā paredzētajiem 32 vilcieniem. Tostarp 27 vilcieni tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos, savukārt diviem sastāviem veic pēdējās pārbaudes.

PV skaidroja, ka Eiropā ģeopolitiskā situācija joprojām ir nestabila, kā arī Ukrainā turpinās karadarbība, kas joprojām ietekmē globālās piegāžu ķēdes, un šie faktori radījuši izaicinājumus ar atsevišķu vilciena komponenšu piegādi, tādēļ no ražotāja PV vēl nav saņēmis trīs elektrovilcienus.

Uzņēmumā atzīmēja, ka ražotājs veic visus nepieciešamos pasākumus un ir apņēmies izpildīt līgumu pilnā apjomā iespējami īsākā laikā. Tomēr, ņemot vērā nepārvaramos apstākļus, patlaban neesot iespējams pateikt precīzus atlikušo vilcienu piegādes termiņus.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Jaunie elektrovilcienu vagoni, kas atrodas uz Lietuvas-Polijas robežas, tiek vesti uz Latviju, aģentūrai LETA skaidroja "Škoda Group" pārstāvji, komentējot sociālajos tīklos izplatītās jauno elektrovilcienu vagonu bildes uz Lietuvas-Polijas robežas.

Tādējādi uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka bojātie elektrovilcieni netiek vesti atpakaļ uz Čehiju, kā arī vilcienu pēdējie montāžas darbi un tehniskās apkopes darbi notiks Rīgā "Škoda Group" speciālistu uzraudzībā.

"Škoda Group" pārstāvji arī uzsvēra, ka uzņēmums saskaņā ar līgumu turpina piegādāt jaunos elektrovilcienus uz Latviju, papildinot, ka jauno elektrovilcienu pārvadāšanu nodrošina uzņēmuma ārējais piegādātājs, kurš ievēro Starptautiskās autotransporta organizācijas (IRU) standartus.

Uzņēmums kopā ar AS "Pasažieru vilciens" turpina risināt tehniskās problēmas, lai nodrošinātu jauno vilcienu pieejamību pēc iespējas ātrāk, kā arī nodrošinātu efektīvu apmācību "Pasažieru vilciena" personālam jauno vilcienu apkalpošanai.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Nākamgad vajadzētu tikt pabeigtiem dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbiem, lai varētu sākt pasažieru pārvadājumus uz Bolderāju, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš norādīja, ka sākotnēji šajā maršrutā kursēs dīzeļvilcieni, taču atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) iecerei šo posmu tuvāko gadu laikā paredzēts arī elektrificēt, līdz ar to nākotnē no Zasulauka līdz Bolderājai pasažieru pārvadājumi varētu tikt veikti arī ar elektrovilcieniem.

Nešpors atzīmēja, ka šogad PV reisu plānošanu veica, ņemot vērā Autotransporta direkcijas (ATD) pasūtījumu, valsts finansējuma pieejamību un dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju darbu radītos ierobežojumus.

"Arī nākamajā gadā, strādājot pie pārvadājumu apmēra, būs jāņem vērā minētie aspekti un jo īpaši ierobežotā budžeta iespējas, līdz ar to būs jāpieņem sarežģīti lēmumi attiecībā uz reisu skaitu un biļešu cenām," sacīja Nešpors.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Jaunajos elektrovilcienos biļešu reģistratori varētu sākt darboties janvārī, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka pašlaik tiek veikti dažādu veidu biļešu testi, iestatījumi un uzlabojumi, lai biļešu reģistratorus jaunajos elektrovilcienos pasažieri varētu sākt izmantot janvārī.

Tāpat PV pārstāvji minēja, ka tiek strādāts pie tā, lai pārējos vilcienos izlīmētu kvadrātkodus, ar kuriem pasažieri varētu reģistrēt braucienus.

Vienlaikus PV pārstāvji norādīja, ka pēc biļešu pašreģistrācijas ieviešanas pie biļešu reģistratoriem un ar kvadrātkodiem samazināsies konduktoru kontrolieru loma tieši biļešu reģistrācijā, tomēr viņiem būs jāpilda citi uzdevumi.

Tādējādi PV pārstāvji uzsvēra, ka kompānija pašlaik neplāno samazināt konduktoru skaitu, proti, konduktoru vakances joprojām būs aktuālas, jo jauno elektrovilcienu būs vairāk - 32 sastāvi, kamēr līdz šim pasažieru pārvadāšanā izmantoti 23 elektrovilcienu sastāvi.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" piektdien ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) parakstīja 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu vilcienu iegādei, apstiprināja Lietuvas satiksmes ministrijā.

"ZIB un EIB katra sniegs 100 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu deviņu elektrisko vilcienu un sešu bateriju elektrovilcienu iegādi, nomainot apmēram trešdaļu pasažieru vilcienu," informēja "Lietuvos geležinkeliai".

2023.gada jūnijā "LTG Link" paziņoja, ka no Šveices ritošā sastāva ražotāja "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmuma "Stadler Polska" iegādāsies 15 jaunus elektrovilcienus un bateriju vilcienus par kopējo summu 226,5 miljoni eiro.

Tolaik "Lietuvos geležinkeliai" plānoja, ka pirmie jaunie vilcieni tiks piegādāti Lietuvai 2025.gadā, un pasažieru pārvadājumus ar tiem sāks 2026.gada vidū. Visus 15 iepirktos vilcienus ekspluatācijā plānots nodot 2027.gadā.

Plānots, ka pasažieru vilciena izmēģinājuma brauciens starp Tartu un Rīgu notiks līdz šā gada beigām, paziņojis Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

Iecerēts, ka pasažieru pārvadājumi dzelzceļa maršrutā Rīga-Tartu sāksies nākamgad.

"Elron" tehnoloģiju direktors un valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka ir atrisināti visi sertifikācijas jautājumi un projekts var virzīties uz priekšu.

"Būtībā varam teikt, ka šonedēļ dokumentācija un sagatavošanās darbs ir sasniedzis līmeni, kad Latvijas drošības uzraudzības institūcijai ir iespējams iesniegt pieteikumu izmēģinājuma braucienam," viņš teica.

Ja nenotiks nekas negaidīts, obligāto izmēģinājuma braucienu būs iespējams veikt vēl šogad.

Sākotnēji bija plānots, ka pasažieru vilciens starp Rīgu un Tartu varētu kursēt jau šogad, kad Tartu ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, taču sertifikācijas process izrādījās ilgāks, nekā sākotnēji plānots.

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Dažādas nepilnības šobrīd ir konstatētas pieciem jaunajiem elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

Kompānijā informēja, ka PV no Čehijas uzņēmuma "Škoda Group" ir saņēmis kopumā 17 jaunos elektrovilcienus. No tiem 11 vilcieni ir gatavi izmantošanai dzelzceļa līnijās, taču pasažieru pārvadājumiem šobrīd ir pieejami seši, jo pieciem vilcieniem ir konstatētas dažādas nepilnības, kuras "Škoda Group" pārstāvjiem ir jānovērš.

"Līdzīgas nepilnības tiek konstatētas arī citu ražotāju vilcieniem, sākot ar tiem pasažieru pārvadājumus. Pie nepilnību novēršanas sākotnēji intensīvi strādāja arī gan Lietuvā, gan Igaunijā," atzīmēja PV pārstāvji.

Tāpat PV pārstāvji informēja, ka tuvāko darba dienu laikā plānots veikt pirmo tehnisko apkopi sešiem jaunajiem vilcieniem, lai tos varētu sākt izmantot pasažieru pārvadājumos.

Autotransporta direkcija (ATD) ir noslēgusi līgumu ar "Pasažieru vilcienu", kas pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā veic ar zīmolu "Vivi", par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos līdz 2032.gada 31.decembrim, līgumā paredzot iespēju pagarināt tā izpildi līdz 2034.gada 31.decembrim.

Jaunais līgums nosaka jaunas kvalitātes prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pa dzelzceļu un informācijas sniegšanu klientiem gan ikdienā, gan arī ārkārtas situācijās. Tā, piemēram, ir noteikti skaidri rīcības scenāriji gadījumos, ja vilciena kustība ir traucēta, un kā šādos gadījumos tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Tāpat ir noteiktas prasības, kā un pa kādiem kanāliem "Vivi" ir jānodrošina klientiem informācija gadījumā, ja rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Vienlaikus ir paredzēti arī plašāki līgumsodi par kavējumiem un atceltiem reisiem, ja tas ir noticis pārvadātāja vainas dēļ, vai par citu pakalpojuma kvalitātes prasību neievērošanu. Jauno prasību ieviešana notiks pakāpeniski 2025.gada laikā.

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit, no kuriem astoņi pārvadā pasažierus, bet divi, saskaņā ar uzņēmuma risku mazināšanas plānu, ir rezervē, savukārt pieciem sastāviem tiek veiktas dinamiskās pārbaudes, bet vēl diviem notiek papildu pārbaudes defektu novēršanai, informē "Vivi".

Pakāpeniskā jauno elektrovilcienu atgriešana satiksmē tiek īstenota ar mērķi mazināt ietekmi uz vilcienu kustības precizitāti. "Kad tika konstatēti defekti "Škoda Vagonka" piegādātājos vilcienos, ieviesām risku mazināšanas plānu, kas paredz to, ka jaunie vilcieni iespējami mazāk kursē pa dzelzceļa vienceļa līnijām, kur vilciena apstāšanas var būtiski ietekmēt visu satiksmi un gatavībā tiek turēta vilcienu rezerve gadījumam, ja jāpārved pasažieri," stāsta AS "Pasažieru Vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš arī piebilst, ka vilcienu atgriešana notiek pakāpeniski pēc dinamiskajam pārbaudēm. Tās ir nepieciešamas, lai defektu konstatēšanas gadījumā neradītu ietekmi uz pasažieru pārvadājumu plūsmu. Atkarībā no novērstā defekta specifikas un ietekmes uz vilciena darbību, dinamiskās pārbaudes tiek veiktas vienu vai trīs dienas, attiecīgi nobraucot vismaz 200 vai 600 kilometru, imitējot regulāru braucienu atbilstoši kustības sarakstam.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

AS "Pasažieru vilciens" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 59,777 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pieauga par 39,8% - līdz 844 579 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2023.gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 17,134 miljonus pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gadā.

"Pasažieru vilciena" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem 2023.gadā veidoja 20,7 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn maksas pasažieru tirgus daļa veidoja 45,4%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt vilcienu piepildījums 2023.gadā sasniedza 49,1%, kas ir par 2,1 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā.

Vilcienu precizitāte jeb rādītājs, kas apliecina, cik reisu ir izpildīti saskaņā ar vilcienu kustības grafiku, 2023.gadā bija 98,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Jaunie elektrovilcieni piektdien, 15.decembrī, sāks kursēt uzreiz vairākos maršrutos, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš norādīja, ka Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir gatavs nodot "Pasažieru vilcienam" kopumā 15 jaunos elektrovilcienus, un vēl joprojām notiek šo vilcienu pieņemšanas process.

Vienlaikus Grigulis atzīmēja, ka mērķis ir 15.decembrī jaunos vilcienus ieviest uzreiz vairākos maršrutos.

Tāpat kompānijas vadītājs minēja, ka visus 32 jaunos elektrovilcienus Čehijas uzņēmums paredzējis piegādāt "Pasažieru vilcienam" līdz nākamā gada vidum. "Skatīsimies, lai viņi arī pieturas pie šī plāna," piebilda Grigulis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka līdz ar jauno elektrovilcienu ieviešanu vecie vilcieni vairs netiks izmantoti pasažieru pārvadāšanai. "Vecie jeb esošie vilcieni jau būs ļoti reta parādība," teica Grigulis.