Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" prezentējis potenciālo risinājumu horizontālai un vertikālai divriteņu novietošanai jaunajos elektrovilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV papildina, ka "Škoda Vagonka" prezentējusi iespēju divriteņus novietot gan horizontāli, gan vertikāli.

Tāpat plānots, ka velosipēdu statīvus ierīkos visos 32 jaunajos elektrovilcienos, katrā sastāvā paredzot vietas 12 riteņiem - katrā galvas vagonā pa sešiem.

Lai vienotos par gala variantu, "Škoda Vagonka" pēc velosipēdu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem par āķu formu turētājiem piedāvās pilnveidotu iespējamo velonovietņu priekšlikumu, kas ļautu izvēlēties velosipēda novietošanas veidu.

Savukārt pēc gala risinājuma apstiprināšanas un vienošanās par projekta tehnisko specifikāciju aptuveni divos līdz trīs mēnešos sāksies velosipēdu novietņu ražošana un pēc tam pakāpeniska to uzstādīšana jaunajos vilcienos.

Latvijā ir nogādāti visi 32 Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, pastāstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Raitis Nešpors.

Viņš informēja, ka patlaban notiek 31.vilciena pieņemšanas process, kas tuvākajā laikā tiks pabeigts, savukārt 32.vilciens ir komplektēšanas stadijā.

Komentējot iespējamos līgumsodus Čehijas uzņēmumam par vilcienu piegāžu kavējumiem, Nešpors sacīja, ka līgums un tā izpilde vēl turpinās, jo pēdējais vilciens vēl nav pieņemts. "Tāpat ir jāsaprot kara Ukrainā radītā ietekme, kura turpinās. Līdz ar to mēs nevaram noliegt, ka kavējumi ir bijuši. "Škoda Vagonka" ir iesniegusi savus argumentus kavējumiem, kāpēc tie ir notikuši," teica Nešpors, piebilstot, ka attiecīgie argumenti ir jāizvērtē.

Savukārt jautāts par gatavību gaidāmajai ziemas sezonai, viņš teica, ka uzņēmums no kļūdām mācās, tostarp ir izveidots dispečeru centrs, kura neesamība pērn decembrī un šogad janvārī neļāva operatīvi atrisināt problēmas, kas radās vilcieniem. "Pietrūka koordinēta un operatīva darbība ar visām iesaistītajām pusēm," sacīja Nešpors.

Jautājumā par elektrovilcieniem AS "Pasažieru vilciens" valde ir atbildīga par visu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš atgādināja, ka ir pagājuši apmēram trīs mēneši, kopš "slavenās vilcienu inaugurācijas ceremonijas, kur bija daudz pogu spiedēju", bet tagad šie pogu spiedēji pamukuši, kad jārunā par atbildību saistībā ar elektrovilcienu nedienām.

Rinkēvičs nākamajā nedēļā tiksies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), lai pārrunātu satiksmes nozarē aktuālus jautājumus, tostarp elektrovilcienu problēmu. Satiksmes ministrija līdz šim 9.martu bija iezīmējusi kā laiku, kad vilcieniem būtu "jāsāk ripot, bet tie neripo", akcentēja prezidents.

"Pirmā atbildība, ko gribu redzēt un saprast, ko "Pasažieru vilciena" valde ir darījusi kopš 2017.gada. Viņi ir atbildīgi par visu," norādīja Rinkēvičs, ļaujot noprast, ka uzņēmuma valde varētu būt "pirmās galvas, kam jāripo" saistībā ar problēmām ar elektrovilcieniem.

Autotransporta direkcija (ATD) bateriju elektrovilcienu iegādes iepirkumā turpina vērtēt personu apvienības "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") piedāvājumu, aģentūrai LETA pavēstīja ATD pārstāvji.

Jautāti, cik ilgi šī vērtēšana vēl turpināsies, ATD pārstāvji aģentūrai LETA atbildēja, ka "piedāvājuma vērtēšana tiks pabeigta iespējami ātrāk un bez liekas kavēšanās".

Iepirkumu bateriju elektrovilcienu iegādei ATD izsludināja 2022.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka ATD šī gada aprīlī iepirkumā saņēma divus piedāvājumus, taču no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams bija tikai personu apvienības "Škoda" piedāvājums.

Atbilstoši jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegādes iepirkuma prasībām pretendentiem, kuri konkursa pirmajā kārtā tika atzīti par atbilstošiem nolikumā noteiktajām prasībām, - "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF), "Škoda" un "Stadler Polska" - līdz 25.aprīlim bija jāiesniedz piedāvājumi.

Pēdējā februāra nedēļā ekspluatācijā tika nodoti visi 17 jaunie elektrovilcieni.

Tādējādi Škoda Vagonka sasniedza Latvijai piegādātajiem vilcieniem 100% pieejamību. Visi vilcieni ir pieejami klientam, kas var izlemt vai tos sūtīt ekspluatācijā, nodot dinamiskajām pārbaudēm vai izmantot rezerves vajadzībām, informē Škoda Vagonka.

Pēc defektu novēršanas jaunie elektrovilcieni pakāpeniski atgriežas satiksmē 

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit,...

“Kopš ekspluatācijas sākuma esam izstrādājuši virkni aktivitāšu, lai nodrošinātu vilcienu pieejamības tūlītēju palielināšanos. Uz Rīgu nosūtījām vēl vairāk mūsu speciālistu, un šobrīd uz vietas strādā 31 cilvēks, kas nodrošina diennakts dežūru. Ja rodas kādas ekspluatācijas problēmas, lielāko daļu no tām risinām 24 stundu laikā, savukārt ievērojamu daļu - vēl ātrāk. Ekspluatācijas laikā mūsu speciālisti piedalās kā mašīnistu pavadoņi, lai palīdzētu tiem tieši vilciena kabīnē. Tika uzsāktas arī papildu apmācības un instrukcijas vadītājiem atkarībā no viņu darba pieredzes," komentē Martins Bednarcs, Škoda Vagonka valdes priekšsēdētājs.

No piegādātajiem jaunajiem elektrovilcieniem pašlaik pasažieru pārvadājumos tiek izmantoti desmit, no kuriem astoņi pārvadā pasažierus, bet divi, saskaņā ar uzņēmuma risku mazināšanas plānu, ir rezervē, savukārt pieciem sastāviem tiek veiktas dinamiskās pārbaudes, bet vēl diviem notiek papildu pārbaudes defektu novēršanai, informē "Vivi".

Pakāpeniskā jauno elektrovilcienu atgriešana satiksmē tiek īstenota ar mērķi mazināt ietekmi uz vilcienu kustības precizitāti. "Kad tika konstatēti defekti "Škoda Vagonka" piegādātājos vilcienos, ieviesām risku mazināšanas plānu, kas paredz to, ka jaunie vilcieni iespējami mazāk kursē pa dzelzceļa vienceļa līnijām, kur vilciena apstāšanas var būtiski ietekmēt visu satiksmi un gatavībā tiek turēta vilcienu rezerve gadījumam, ja jāpārved pasažieri," stāsta AS "Pasažieru Vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš arī piebilst, ka vilcienu atgriešana notiek pakāpeniski pēc dinamiskajam pārbaudēm. Tās ir nepieciešamas, lai defektu konstatēšanas gadījumā neradītu ietekmi uz pasažieru pārvadājumu plūsmu. Atkarībā no novērstā defekta specifikas un ietekmes uz vilciena darbību, dinamiskās pārbaudes tiek veiktas vienu vai trīs dienas, attiecīgi nobraucot vismaz 200 vai 600 kilometru, imitējot regulāru braucienu atbilstoši kustības sarakstam.

Lai mazinātu publisko spiedienu AS “Pasažieru vilciens” (PV) komandai, AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis pieņēmis lēmumu atkāpties no amata, informē PV.

Šodien līnijā Rīga-Tukums un saistītajās līnijās tika ietekmēta vilcienu kustība, tā atjaunota plkst. 8.28.

“Šī rīta reisu atcelšanas vai kavēšanās iemesls nav saistīts ar jauno ritekļu uzticamību, bet gan ar problēmām dzelzceļa infrastruktūrā. Proti, tika konstatēti strāvas padeves pārrāvumi," norāda R.Grigulis.

Februārī tika atjaunota vilcienu kustības precizitāte 98,6%, kas ir iepriekšējā gada līmenī, 17 jaunie elektrovilcieni ir pieejami satiksmei un otro mēnesi pēc kārtas mums ir pieaugošs pārvadāto pasažieru skaits.

“Krīze ir pārvarēta. Tomēr šī rīta incidents rāda, ka mēs nevaram mazināt modrību, katram darbiniekam no konduktora līdz valdes loceklim jārīkojas precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību. Transporta nozarē nemainīgi saglabāsies dažāda rakstura incidenti un tikai no saskaņotas darbības ik dienu, stundu, minūti, ir atkarīgs vai atrisinām to labākajā veidā,” skaidro Grigulis.

Notikusi AS “Pasažieru vilciens” padomes sēde, kurā tika nolemts par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju apstiprināt esošo uzņēmuma valdes locekli Raiti Nešporu, informē "Vivi".

Raitis Nešpors AS "Pasažieru vilciens" valdes locekļa amatu ieņem no 2021. gada 15. aprīļa. Kopš 1997. gada Nešpors guvis pieredzi vadošos amatos. 2016. gadā iecelts par VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" padomes locekli. No 2017. gada līdz 2020. gadam Nešpors ir bijis VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs. Raitis Nešpors ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis.

Raitis Nešpors ir absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu, iegūstot profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un iestāžu un organizāciju vadībā. Banku augstskolā iegūts bakalaura grāds finansēs.

“AS “Pasažieru vilciens” prioritāte ir ieviest jaunos elektrovilcienus, saglabājot paredzamus un precīzus pasažieru pārvadājumus. Raitis Nešpors ir pieredzējies satiksmes nozares profesionālis, un pildīs valdes priekšsēdētāja pienākumus, līdz konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Konkurss uz šo amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā”, informē AS “Pasažieru vilciens” padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, norādot, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja izvēlēšanai uzņēmuma valde strādās divu cilvēku sastāvā.

AS "Pasažieru vilciens" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 59,777 miljoni eiro, kas ir par 14,4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) pieauga par 39,8% - līdz 844 579 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

2023.gadā "Pasažieru vilciens" pārvadāja 17,134 miljonus pasažieru, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2022.gadā.

"Pasažieru vilciena" ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem 2023.gadā veidoja 20,7 miljonus eiro, kas ir par diviem miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2022.gadā.

Pērn maksas pasažieru tirgus daļa veidoja 45,4%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt vilcienu piepildījums 2023.gadā sasniedza 49,1%, kas ir par 2,1 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā.

Vilcienu precizitāte jeb rādītājs, kas apliecina, cik reisu ir izpildīti saskaņā ar vilcienu kustības grafiku, 2023.gadā bija 98,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Līdz vasarai, kad Tartu notiks plašākie Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmas pasākumi, pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu nav iespējams nodrošināt, un, kā apgalvo Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", tādu maršrutu var izveidot ne agrāk kā rudenī, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu nodrošināšana drīzumā nav iespējama, lai gan Igaunijas Klimata ministrija šim mērķim piešķīrusi 300 000 eiro.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss norādīja, ka ierasti vilcienu kursēšanas grafiki tiek sagatavoti ilgam laikam uz priekšu. Lai varētu sākt satiksmi starp Tartu un Rīgu, "Elron" izmantotie vilcieni "Stadler Flirt" ir jāsertificē darbībai Latvijā. To veic ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras starpniecību. Latvijā jāveic arī vilcienu izmēģinājuma braucieni.

Otrs jautājums ir par tāda maršruta darbības modeli, piemēram, vai Igaunijas mašīnists var vadīt vilcienu bez Latvijas mašīnista atrašanās blakus. "Elron" maršruta izveidē ir jāsadarbojas ar Latvijas pasažieru vilcienu operatorkompāniju "Pasažieru vilciens", kas strādā ar zīmolu "Vivi", raksta "Tartu Postimees".

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai ar pašreizējo valsts dotāciju 65 miljonu eiro apmērā nepietiek, jo kravu apmēra kritums ir pārāk liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Mēs esam ļoti būtisku ekonomiju panākuši, bet ir skaidrs, ka dotāciju apjomam būs tendence pieaugt. Es nevaru precīzi aplēst, cik būs nepieciešams," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunieceltajam valdes priekšsēdētājam ir uzdevums pārbaudīt visus līdz šim iesniegtos aprēķinus un iesniegt vairākus scenārijus, gan ņemot vērā sankciju ietekmi, gan paredzot scenāriju par visas kravas plūsmas apsīkšanu.

Ministrs atzīmēja, ka katrā scenārija gadījumā dotāciju apmērs proporcionāli pieaug. "Es neesmu no tiem, kas uzskata, ka mums kaut kur būtu jāslēdz dzelzceļš, jo dzelzceļa infrastruktūrai ir stratēģiska nozīme un jāatrod ilgtspējīgs veids, kā šo infrastruktūru uzturēt," piebilda Briškens.

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Turpinot e-komercijas attīstību un, lai nodrošinātu klientiem plašākas maksājumu iespējas, Kesko Senukai grupas interneta veikalos Baltijā tagad ir pieejams bankas Citadele izstrādātais aizdevumu platformas risinājums Klix Pay Later jeb pirkumu iegāde pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Ar Klix Pay Later pircēji var izvēlēties, kādā veidā apmaksāt savu pirkumu – maksāt tūlīt vai sadalīt pirkuma summu, veicot pilnu aizdevuma atmaksu sev ērtā laika periodā.

“Ieviešot Klix Pay later un paplašinot maksājumu iespējas tiešsaistes veikalos, mūsu mērķis ir uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi. Spējam klientiem nodrošināt vēl ērtāku maksājuma veida izvēli un piedāvāt labākus nosacījumus dalītajiem maksājumiem, vienlaikus veicinot pakalpojumu pieejamību, kā arī paātrinot apkalpošanas ātrumu. Turklāt tagad iespēja sadalīt pirkuma summu ir pieejama visos sešos Kesko Senukai Digital piederošajos e-veikalos Baltijas valstīs: Senukai.lt, ksenukai.lv, k-rauta.ee, 1a.lt, 1a.lv, 1a.ee,” norāda Jovita Daškevičiene, Kesko Senukai grupas izpilddirektore Baltijas valstīs.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Šodien 1. martā Rīgas brīvostas valdes sēdē par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Sandis Šteins, bet par valdes priekšsēdētāja vietnieci Liene Priedīte-Kancēviča.

“Uzskatu, ka Rīgas brīvostas sekmīgas nākotnes attīstības pamatakmeņi ir tās starptautiskā konkurētspēja un drošība. Savukārt rezultātu ilgtspēju var nodrošināt tikai kļūstot efektīvākiem, veicinot strauju tehnoloģisko izaugsmi un pilnveidojot Rīgas ostas reputāciju. Kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam mans uzdevums būs stiprināt ostas komerciālo pamatdarbību un drosmīgi attīstīt tirgus maiņām atbilstošu biznesa modeli, kurš paredz palielināt ostas jaudu izmantošanu, Rīgas brīvostas vērtību un ienākumu plūsmu,” uzsver jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Sandim Šteinam ir maģistra grāds ekonomikā, kā arī pieredze lielu uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību vadībā. Pašreiz S.Šteins ir uzņēmuma SIA “Kool Latvia” valdes loceklis, līdz šim ieņēmis amatus uzņēmumu SIA “Rimi Latvija”, SIA “Kurši”, “Statoil” un AAS “Balta” vadībā. S.Šteins ir Rīgas brīvostas valdes loceklis kopš 2024. gada, kur iecelts kā Ekonomikas ministra pārstāvis.

Satiksmes un veselības joma ir valdības izaicinājumu priekšā, tādēļ jo interesantāki ir 2022. gada ministru ieņēmumu TOP pirmo divu vietu ieguvēji.

14. Latvijas Saeima darbu sāka 2022. gada 1. novembrī, un lielākā daļa ieņēmumu datu, kas šobrīd ir pieejami par pašreizējiem ministriem, liecina vien par viņu iepriekšējo praksi līdz vēlēšanām - deklarācijās sniegta informācija par visa 2022. gada ienākumiem.

Līdztekus šī valdības sastāva TOP5 galvgalī ir satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš ne tik tālajā 2022. gadā lielāko ieņēmumu daļu ir guvis uzņēmumos AS RB Rail un AS Pasažieru vilciens.

Abi uzņēmumi šobrīd ir ministra pārziņā, un abos ir pamatīgas problēmas.

Otrs visnotaļ interesantais un pelnošais ministrs ir veselības ministrs Hosams Abu Meri.