Dārgi energoresursi un augstas darbaspēka izmaksas – galvenie klupšanas akmeņi pārtikas rūpniecībā.
Latvijas pārtikas nozare salīdzinājumā ar Baltijas rūpniekiem ir mazāk konkurētspējīga, par to liecina Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošās analīzes starpposma rezultāti. Nozarē izvērtēti vairāki faktori – izejvielas un materiāli, enerģijas un pakalpojumu izmaksas, darbaspēks un kapitāla pieejamība, kā arī tehnoloģijas, inovācijas, noslodze un citi.
Nozares salīdzinošā analīze liecina, ka šobrīd labāka konkurētspēja ir Lietuvas pārtikas ražotājiem, kur attiecīgi konkurētspējas indeksi pa nozarēm ir augstāki vairākās nozarēs – piena, graudu malšanas produktu, konditorejas, zivju apstrādes un gaļas nozarē. Latvijā viskonkurētspējīgākās ir zivju apstrādes, dzērienu un piena produktu nozares, bet pārējām vēl ir kur tiekties.
Uzņēmēji lielākoties norāda uz diviem faktoriem – energoresursu un darbaspēka izmaksām, kas ietekmē konkurētspēju. «Piena sektorā energoresursu cenas un darbaspēka izmaksas ir samērā lielas. Gāzes cena ir ļoti augsta un mēs kā uzņēmēji nevaram saprast, kāpēc tā palielinās. Lai arī pirms trim gadiem veicām investīcijas, kas gāzes patēriņu mums ļāva samazināt par 25 %, gāzes cena divu gadu laikā ir pieaugusi 2,5 reizes un tas mazina ražotāju konkurētspēju,» stāsta SIA Rīgas Piensaimnieks valdes loceklis Nēme Jogi. Vēl viens iemesls salīdzinoši mazākai konkurētspējai – piena nozares lielā sadrumstalotība. Proti – nozarē darbojas daudz salīdzinoši mazu un vidēju uzņēmumu, kas ražo līdzīga sortimenta produkciju, taču tas nozīmē augstu pašizmaksu, kas ietekmē visus vietējos ražotājus. «Vajag konsolidēties, taču tas nav vienas dienas jautājums,» klāsta Rīgas Piensaimnieka vadītājs. Arī Hanzas maiznīcu mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners norāda uz salīdzinoši dārgākiem energoresursiem. To, ka energoresursu cenas sit pa konkurētspēju dārzeņu ražotājiem, Db jau rakstījis vairākkārt.
