Melnā zelta cena šī mēneša laikā noplanējusi zem 50 ASV dolāru par barelu līmeņa, un nav izslēgts, ka pasaulē svarīgākā energoresursa vērtība vēl ilgstoši atradīsies zem šīs atzīmes.
Tādējādi arī mūsu valstī tendencēm pasaules preču biržās vajadzētu nozīmēt to, ka degvielas cena ir zemāka vai kaut vai nepieaug.
Kopumā zemajai naftas cenai par labu vismaz sākumā vajadzētu nākt to valstu tautsaimniecībām, kas vairāk šo resursu importē, bet ar mīnusa zīmi šis vienādojums ir tās eksportētājiem. Tomēr arī milzīgas kaimiņu problēmas kādā brīdī sāks atstāt ietekmi uz apkaimes sabiedrības veselību un nosacīti ierasto kārtību.
Tam, ka pašlaik ir zemāka naftas vērtība, jau ilgāku laiku ir pietiekami pamatots fundamentālais iemesls – pasaules naftas ieguvēji milzu apmēros pumpē šo resursu, kas novedis pie milzīgiem melnā zelta uzkrājumiem. Turklāt pēc iepriekšējās OPEC valstu sanāksmes būtībā vēl skaidrāks kļuvis tas, ka pasaules vadošie naftas ieguvēji zaudējuši spēju daudzmaz efektīvi kontrolēt melnā zelta cenu. Tas daļēji noticis tādēļ, ka šajā tirgū iespiedušies ASV slānekļa naftas ieguvēji, kuri šo resursu spēj komerciāli izdevīgi saražot pie arvien zemākām cenām. Rezultātā daudziem tradicionālajiem naftas ieguvējiem uz dažādu visai dziļu savstarpējo domstarpību un nepieciešamības pēc ieņēmumiem fona atlicis cīnīties par tirgus daļu.
Būtībā sanāk – kamēr viens ar cēlo mērķi balansēt tirgu un cenas apņēmās naftu iegūt mazāk, otrs to pumpē vairāk un aizņem pirmā tirgus daļu. Nav izslēgts, ka visa rezultātā naftas tirgus jau kādu laiku ir iegājis «jaunā normālajā» stadijā, kur šis resurss krietni lētāks būs krietni ilgāk. Pilnībā noklusušas agrākās runas, ka pasaulē pārskatāmā periodā fosilie energoresursi varētu būt kaut kas ar deficītu saistīts. Spriedumi ir par to, kā šis tirgus mainījies, turpina mainīties un ietekmē pasauli.
Ja runā par naftu un finanšu tirgiem, tad jau kādu brīdi dzīvojam laikos, kad naftas cena ir zema vai pat sarūk, un šajā pašā laikā pieaug akciju vērtība. Tāpat – ja cena palielinās akcijām, tad ir lielāka iespējamība, ka tā augs arī zeltam vai obligācijām, lai gan vēsturiski bieži ir bijis otrādāk. Piemēram, akciju vērtības turpina atrasties jaunu vēsturisko maksimumu tuvumā, kur melnā zelta tirgus šobrīd ir tā saucamajā lāču stadijā (cena kopš savām iepriekšējām virsotnēm ir sarukusi par 20%). Ciešāka šo aktīvu cenu korelācija, protams, var nākt un var iet. Tomēr gan nafta, gan akcijas ir riska aktīvi un to cenas bieži kustējušās daudzmaz vienā virzienā.
Katrā ziņā, ja neskaita naftu, tad šobrīd, šķiet, finanšu tirgū reizē kāpj viss, kas diemžēl arī palielina iespējamību, ka viss reizē arī gāzīsies. Protams, var strīdēties par to, kurš tirgus kuram patiesībā seko un sekos. Tomēr var spekulēt – ja naftas cena saruks līdz, piemēram, 30, 20 vai 10 ASV dolāriem par barelu (tas nebūt nav neiespējams), tad globālākas problēmas sāks nākt no šīs puses. Ja tas tā būs, tad zināms pesimisms var sākt iezagties arī pārējo vērtspapīru tirgū. Protams, to, kas un kādā veidā patiesībā notiks ar finanšu aktīvu cenām, īsti pateikt nevar neviens.