Profesionālā skola dod iedrošinājumu doties tālāk.
Lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši iespējām un vajadzībām, īpaši svarīga ir iekļaujoša izglītības sistēma visos līmeņos, norāda Labklājības ministrijā (LM). Iegūtajā specialitātē strādāt gan izvēlas tikai neliela daļa absolventu, stāsta Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa.
Mācās arī četrdesmitgadnieki
Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Cīravā paredzētas divas programmas – pavāra palīgs un kokapstrādes iekārtu operators. Lai iestātos, nepieciešama pamatskolas izglītība. Vecuma ierobežojumu nav, un amplitūda ir ļoti liela – mācās arī četrdesmitgadnieki. «Motivācija ir ļoti dažāda,» novērojusi L. Zeltiņa. «Mēs uzrunājam, piedāvājam, un reizēm skola ir pirmais izaicinājums. Ne vienmēr šie cilvēki zina, kādas iespējas viņus var sagaidīt ārpusē. Baidās.»
Daļa audzēkņu nāk no tuvējām speciālajām skolām Lažas pagastā un Purmsātos, kā arī no valsts sociālās aprūpes centra Kurzeme filiāles Iļģi Grobiņas novadā. «Viņiem grūdiena pēc pamatskolas beigšanas nav bijis, tā arī tur palikuši.» Izglītojamo skaits grupās ir dažāds, atkarībā no atsaucības konkrētajā gadā – var būt tikai seši, var būt arī vairāk nekā desmit.
Profesiju spektrs plašs
Kopumā Latvijā pērn profesionālās izglītības ieguvi personām ar īpašām vajadzībām nodrošināja 21 profesionālās izglītības iestāde, tajā skaitā koledžas. Iespējams apgūt tādas profesijas kā virtuves darbinieks, šuvēja palīgs, apavu labotāja palīgs, būvstrādnieks, mežstrādnieks, montāžas darbu atslēdznieks, koksnes materiālu apstrādātājs, pārtikas produktu ražošanas strādnieks, noliktavas strādnieks, pārdevēja palīgs, apsardzes objekta uzraugs, uzskaita Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina.
Lai arī Cīravā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem pielāgotas divas atsevišķas programmas, nevienam netiek liegts izvēlēties arī citas, ko skola piedāvā, uzsver L. Zeltiņa. «Bēdīgi, ka mums zvana vecāki, ka tehnikumi negrib ņemt jauniešus ar speciālās pamatskolas izglītību. Tas ir kā zīmogs. Es vados pēc uzņemšanas plāna, ko ministrija noteikusi. Arī tam cilvēkam, kurš pabeidzis speciālo skolu, ir pamatskolas izglītība. Problēma sākas brīdī, kad izrādās, ka nav bijuši konkrēti mācību priekšmeti. Bet vai tādēļ jaunietim nevajadzētu ļaut apgūt lauksaimniecību, kas viņam tik ļoti patīk, vai automehāniķa arodu, ja viņam labi sanāk skrūvēt mašīnas?»
Skaidrs, ka šiem jauniešiem būs mazāka interese par matemātiku un citiem vispār- izglītojošajiem priekšmetiem. Tā vietā, lai pēc nodarbībām apmeklētu konsultācijas, viņi labāk aizies paremontēt mašīnu. Tas arī ietekmēs centralizēto eksāmenu rezultātus, ja neizdosies saņemt atbrīvojumu. Taču pieredze rāda, ka kvalifikācijas eksāmenos šiem jauniešiem ir ļoti labs vērtējums.
«Bieži garīgās attīstības traucējumi izpaužas kā uzvedības problēmas. Tāpēc daudz kas atkarīgs no tā, kā ar šiem cilvēkiem strādā, runā, kāda ir vide, kādi ir cilvēki apkārt,» novērojusi L. Zeltiņa.
Visu rakstu lasiet 31. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!