Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis
Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?
Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.
Vai vērojamas atšķirības nozaru griezumā saistībā ar ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu?
Jebkurai nozarei ir kopēja vēlme samazināt izmešus un to ietekmi uz vidi – vienā nozarē to izdarīt ir vieglāk, lētāk, ērtāk, piemēram, tirdzniecībā saistībā ar iepakojumiem, elektroenerģijas patēriņa samazināšanu, taču ir nozares, kur to izdarīt ir grūtāk un nepieciešams lielāks ieguldījums, piemēram, transports un ražošana, tāpēc tas notiek pakāpeniski. Transporta nozarē šis process aktīvāk sācies pēdējo piecu gadu laikā. Neste atjaunojamo degvielu sāka ražot 2008. gadā, un tagad tās apjomi ir nozīmīgi pieauguši. Ik gadu pieaug gan prasības, gan vēlme pārstrādāt atkritumus vai ražošanas pārpalikumus, lai varētu saražot degvielu. Pasaulē parādās jauni uzņēmumi, kas pievēršas atjaunojamās degvielas ražošanai, un pat Latvijā ir veikti pētniecības darbi un skatīts, kā to varētu attīstīt.
Vai uzņēmēji, izvēloties autoparku, ņem vērā ilgtspējas aspektus?
Manuprāt, šis process ir sācies. Varbūt tas nenotiek ātri, taču, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, redzam, ka aizvien vairāk tiek iegādātas elektroautomašīnas vai hibrīdautomašīnas. Vienkāršākais veids šajā jomā, kā uzņēmējiem pārorientēties, ir izmantot degvielu, kas rada mazāk izmešu un patērē mazāk degvielas. Domāju, ka vēl daudzus gadus cilvēki brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, taču to ietekme uz vidi būs ievērojami mazāka. Pirms trim gadiem, kad Neste Latvijā sāka tirgot ProDiesel, cilvēki mums prasīja, kā tas var samazināt izmešus. Mēs skaidrojām, ka šī degviela ir tīrāka, rada mazāk kvēpu un pelnu, līdz ar to izmešu apjoms, kas caur izpūtēju nonāk dabā, un kvēpi, kas paliek filtros, ir mazāki. Pērnā gada nogalē Neste Latvijā sāka tirgot dīzeļdegvielu Neste MY, kas ražota no atjaunojamiem resursiem un atkritumiem – tajā nav ne piles naftas. Ja salīdzina fosilo dīzeļdegvielu ar šo atjaunojamo degvielu, izmešu apjoms, kas nonāk vidē, ir līdz pat 90% mazāks tā dzīves cikla laikā. Pie mums regulāri vēršas uzņēmumi, kurus interesē, kā varētu izmantot šo degvielu, lai samazinātu izmešus. Diemžēl pagaidām Latvijā šāda veida degvielai vēl nav tik liela valsts atbalsta, taču, lai veicinātu tās izmantošanu, likumdošanai būtu jānosaka zemākas akcīzes nodokļa likmes. Salīdzinājumam – Latvijā šī degviela ir par 50–60 centiem dārgāka nekā fosilā degviela, bet Somijā šī starpība ir tikai 15 centi.
Ja raugāmies uz elektroautomašīnām, mēs nevaram runāt tikai par to ikdienas izmantošanu. Jādomā par visu šī transportlīdzekļa ciklu – sākot no ražošanas līdz pat utilizācijai, taču patlaban maz tiek diskutēts, kādu ietekmi atstāj šīs automašīnas akumulatoru ražošana, kādas izejvielas tiek izmantotas, kur tās tiek iegūtas, kādas tehnoloģijas un darbaspēks tiek izmantots. Otrs – ir būtiski, kur šie akumulatori, kas nav videi draudzīgi, tiek utilizēti pēc to darbības beigām, jo šīs automašīnas netiek pārdotas otrreizējā tirgū. Patlaban šis jautājums nav līdz galam atrisināts.
Līdz ar to paredzams, ka iekšdedzes dzinējs, kas izmanto dīzeli un benzīnu, tiesa gan, ar jauninājumiem, būs vēl kādu laiku aktuāls, un degvielas ražotājiem aktīvi jāpiedalās inovāciju ieviešanā.
Visu rakstu lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!