Domāju, ne tikai eksprezidents, bet arī katrs domājošs cilvēks kaut reizi ir uzdevis sev šo dziļi filozofisko jautājumu – kas es esmu? To ir lietderīgi saprast arī organizācijas līmenī.
Tad, kad ir skaidri definēta izpratne par savu sūtību, ir vieglāk komunicēt ar iesaistītajām pusēm. Tālab organizācijas formulē savu misijas paziņojumu, kam jāsniedz atbilde uz galvenajiem jautājumiem par tās būtību.
Arī man, kā Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centra vadītājam, šis pamatjautājums «kas mēs esam?» aizvien ir aktuāls, īpaši tagad, kad uzsākts 2012. gada budžetēšanas process gan valsts, gan organizācijas līmenī. Tas rosināja vēl vairāk iedziļināties mūsu organizācijas misijā un saprast, ka, lai arī tā ir korekti formulēta, mūsdienu komunikācijai ar ieinteresētajām pusēm vajadzētu kaut ko spēcīgāku un lakoniskāku. Iemesls? Latvijas otrās neatkarības periodā sabiedrības izglītošanā un informēšanā par Kvalitātes Infrastruktūras nozīmi ir darīts salīdzinoši maz, tieši tāpēc šodien izpratne par šo jomu ne vienmēr ir korekta. Tādēļ es atļaušos formulēt primitīvi tieši – KVALITĀTES INFRASTRUKTŪRA (TAI SKAITĀ SAMC UN IESAISTĪTĀS PUSES) IR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES BŪTISKA SASTĀVDAĻA.
Pacentīšos pamatot šādu šķietami skaļo apgalvojumu. Kad dzirdam bieži lietoto vārdu salikumu «uzņēmējdarbības vide», neveicot strukturizētu analīzi, katram no mums prātā rodas dažādas asociācijas. Kādam tie būs nodokļi, citiem - attīstīti ceļi, vēl kādam ātrs internets, dažiem - augoša ekonomika. Manuprāt, pašreiz ir zināma «modes» tendence pieņemt Doing Business (DB) projekta faktorus kā izsmeļošu uzņēmējdarbības vides mērauklu, lai gan DB kā norādīts projekta māja lapā doingbusiness.org neaptver visus biznesam būtiskos faktorus. Piemēram, tas neietver makroekonomiskos apstākļus, infrastruktūru, darbaspēka prasmes vai drošību. Tas nevērtē tirgus uzraudzību vai finansu sistēmas.
Jāatzīst, ka, runājot par uzņēmējdarbības vides uztveri Latvijā, Kvalitātes Infrastruktūras faktors, kas sevī ietver standartizāciju, akreditāciju, metroloģiju, produktu testēšanu un sertificēšanu, nav iekļauts fokusā. Ja izskata biznesa ārējās vides faktoru kopumu, tad Kvalitātes Infrastruktūras faktoriem vieta paredzama gan pie politiskajiem, gan tehnoloģiskajiem, gan arī likumdošanas faktoriem.
Industriālās valstīs Kvalitātes Infrastruktūra ir sakārtota. Ja attīstošās valstis vēlas piedalīties globālajā tirdzniecībā, arī tām jānodrošina visi augstāk minētie Kvalitātes Infrastruktūras komponenti. Dr. Clemens Sanetra apgalvo vēl kategoriskāk: «Ja attīstītās valstis vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, tām jāņem vērā, ka infrastruktūra un tai skaitā Kvalitātes Infrastruktūra būs viens no atslēgas faktoriem, ko investori izvērtēs.»
Diez vai kāds atļausies apgalvot, ka Latvijai nav svarīgi piesaistīt investīcijas, savukārt eksports kā prioritārs virziens tiek atbalstīts un gūst panākumus. Tāpēc būtu vērts ņemt vērā attīstīto valstu pieredzi, kurās mērķtiecīgi tiek attīstīts Eksporta Kvalitātes Infrastruktūras koncepts, kas jāsaprot kā likumu, institūciju un procedūru apkopojums. Tas izveidots, lai veicinātu standartu pielietošanu, kā arī nodrošinātu starptautiskajām prasībām atbilstošu atbilstības novērtēšanu. Atsevišķi eksperti (TDI grupa (tdigroup.wordpress.com/)) pat uzskata, ka darbotiesspējīga Kvalitātes Infrastruktūra sniedz lielāku ieguldījumu ekonomikā, nekā tiešs atbalsts eksportam.
Kopsavilkumā es gribētu izteikt cerību, ka - tas laiks, kad kāda no mūsu iesaistītajām pusēm uzskatīja valsts dotācijas Kvalitātes Infrastruktūras institūcijām par apšaubāmu izdevumu posteni, ir pagājis un tās atzīst augstāk minētās institūcijas par pietiekoši nozīmīgām, lai tām sniegtu vismaz tikpat lielu valsts un partneru atbalstu, kādu saņem pārējo Baltijas valstu institūcijas.
Turpmāk mēs nenogursim atgādināt tieši un lakoniski «Mēs esam uzņēmējdarbības vides būtiska sastāvdaļa».