Talsu novads atvērts ražotājiem

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Vēlas glābt tiltu

Vēl viena prioritāte Talsu novadā esot Sabiles tilta rekonstrukcija, kas patlaban atrodoties avārijas stāvoklī. Gadījumā, ja šis tilts kļūs neizbraucams, Talsu novada dienvidu daļa nosacīti tiktu izolēta. «Pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana, bet tas ir grūti izdarāms. Ar ceļu fonda naudu, kas nāk no valsts budžeta, nav pietiekami. Mēģinām izteikt prioritātes, bet aizvien parādās vajadzības, kas iepriekš nav bijušas zināmas. Šajā gadījumā runa ir par Sabiles tiltu. Tas pieder pašvaldībai. Tiltam nepieciešams kapitālais remonts. Ja tas kļūs nepārbraucams, tad nāktos izmantot apvedceļus, kas būtu ekonomiski neizdevīgi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Šā projekta izmaksas mērāmas vairākos miljonos eiro,» stāsta A. Lācarus. Savukārt Talsos nākamajā Eiropas fondu apguves periodā tikšot meklētas iespējas piesaistīt līdzekļus vienas centrālās ielas atjaunošanai. Runa ir par Fabrikas ielu, kas ved gar Talsu ezeru. «Šis ceļa posms ir pietiekami noslogots, bet ir nekvalitatīvs. Ceļam ir tendence deformēties un slīdēt ezerā. Šī posma labiekārtošana būtu apmēram divu miljonu eiro vērts projekts,» norāda pašvaldības vadītājs.

Notur vietējos

Talsu novada pašvaldības prioritāte esot radīt iedzīvotājiem sakārtotu vidi, infrastruktūru un nodrošināt iespēju bērniem iegūt izglītību vispārējās izglītības iestādēs un dažādos ārpusskolas pulciņos. Šie faktori esot noteicošie, kas cilvēkus mudina nepamest novadu. «Talsos bērnudārzos rindu nav, nav arī skolās vietas pietiek visiem. Pašvaldības paspārnē ir mūzikas, mākslas un sporta skola. Šīs kvalitātes tiek uzturētas, lai cilvēki, kuri šeit dzīvo un strādā, varētu saņemt visu nepieciešamo,» pārliecināts A. Lācarus.

Bezdarba līmenis Talsu novadā ir 8,7%. Darbaspēka rezerves novadā gan neesot lielas. «Algas apmērs Latvijā ir viens no lielākajiem ieganstiem, kas mudina iedzīvotājus pamest valsti. Izņēmums nav arī Talsu novads, kur iedzīvotāju pēdējos piecos gados ir kļuvis mazāk. Īpaši jūtams tas bija krīzes gados, kad tika slēgti uzņēmumi, cilvēki brauca labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm, bet palikušie veidoja rindas pie Nodarbinātības valsts aģentūras durvīm. Patlaban darba vietu netrūkst, bet reizēm ir grūtības atrast darbiniekus ar atbilstošu izglītību,» skaidro A. Lācarus.

Pašvaldības vadītājs gan norāda, ka novadā nav noteiktas uzņēmējdarbības sfēras, kuras būtu prioritāras un kuras pašvaldība īpaši atbalstītu. «Tas ir sāpīgs aspekts, kas izriet no nodokļu politikas. Pašvaldības budžetā nonāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, līdz ar to visām Latvijas pašvaldībām ir vienalga, kādos uzņēmumos cilvēki strādā un pelna naudu – Latvijas vai ārvalstu. Pašvaldībai no tā, ka tās teritorijā atrodas kāds liels uzņēmums, nav nekāda labuma. Tas īpaši ir redzams Pierīgā, kur koncentrējies valstī lielākais darbaspēka daudzums. Būtu labi, ja mainītos kaut kas nodokļu politikā un pašvaldības iegūtu finansiālu labumu no tās teritorijā strādājošajiem uzņēmumiem,» stāsta A. Lācarus. Talsu novada pašvaldība apzinoties, ka uzņēmējdarbība ir svarīgs faktors, kas piesaista iedzīvotājus, kuri šeit var atrast darbu un pelnīt iztiku. 2012. gadā Talsu novadā reģistrēti 114 jauni uzņēmumi, kas ir par 83,87% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 6,45%, salīdzinot ar 2011. gadu, liecina pašvaldības dati. «Apzināmies, ka mums uzņēmumi ir vajadzīgi un tiem jā-sniedz atbalsts. Jautājums ir tikai par to, cik ilgā laikā investīcijas atmaksāsies. Bieži vien investīcijas, kas tiek ieguldītas, piemēram, teritorijas labiekārtošanai, ir lielas, un pašvaldībai jāsaprot, ka ieguldījumi atmaksāsies tālākā nākotnē,» norāda A. Lācarus.

Apvieno spēkus

Pašvaldības atbalsta forma uzņēmējdarbības veicināšanai novadā esot sadarbība ar Talsu Komersantu klubu, kurā apvienojušies 44 novadā strādājošie uzņēmumi. «Talsu novadā lielākoties darbojas pakalpojuma sniedzēji, mazāk ražotāji un pārstrādes uzņēmumi, līdz ar to uzņēmējdarbības vide ir ļoti mainīga un cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī,» stāsta Talsu Komersantu kluba un SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks. Talsu novada plusi esot labā infrastruktūra (valsts un rajona nozīmes ceļi), kas ved uz ostām, kā arī dzelzceļa satiksmes pieejamība. Liela vērtība esot arī derīgie izrakteņi – grants un kūdra –, kā arī meža resursi. «Uzņēmumiem, kas savā darbībā izmanto šos resursus, Talsu novadā ir īpaši piemērota vide attīstībai. Jāņem vērā vien fakts, ka ražotnēm varētu būt problēmas ar cilvēku resursiem, it īpaši gadījumā, ja nepieciešams ātri piesaistīt vairāk nekā desmit vienas specialitātes darbinieku,» norāda A. Araks. Komersantu klubā apvienojušies biedri, kas pārstāv visas Talsu novadā pārstāvētās nozares. «Pēdējos trīs gados biedru skaits ir stabils. Ar pašvaldību esam noslēguši formālu sadarbības līgumu. Problēmas rodas mainoties politiskajai varai. No vienas puses jaunais deputātu sasaukums mūs nevar nostumt malā, bet no otras puses ar jauno varu ir jāatrod saikne atkal no jauna. Šajā periodā rodas neliels sadarbības pārrāvums, un attiecības ar pašvaldību ir vēsākas,» atklāj A. Araks.

Atbalsta jaunos

Ventspils augsto tehnoloģiju parka filiāle – biznesa inkubators – Talsos darbību uzsāka 2009. gada rudenī, un līdz šim atbalstu saņēmuši 29 uzņēmumi. Talsu inkubators nodrošina atbalsta finansējumu grantu veidā (līdz pat 85% apmērā no izmaksām) dažādām uzņēmumu sākotnējās attīstības vajadzībām. «Visvairāk pārstāvēti kokrūpniecības nozares uzņēmumi (20%), pārējās nozares ir ļoti dažādas: tulkošanas pakalpojumi, tekstilizstrādājumu ražošana, lauksaimniecības tehnikas ražošana u.c.

Kā interesantākos var minēt tekstilizstrādājumu ražotni SIA Baltic Textile Production, SIA Scandihouses, kas nodarbojas ar koka paneļu ēku komplektāciju, kā arī SIA Krāsotava.lv, kas izveidojusi metāla izstrādājumu pulverkrāsošanas cehu, » stāsta Talsu biznesa inkubatora vadītājs Mārtiņš Velde. Uzņēmuma atrašanās Talsos svarīga esot tiem jaunajiem uzņēmējiem, kurus Talsiem piesaista kaut kāda lojalitāte – dzimtā pilsēta, nekustamie īpašumi, ģimene, radniecības saites u.tml. Retāk nozīmīga ir kādu specifisku resursu pieejamība, kas citur ir ierobežota, piemēram, SIA Baltic Textile Production izveidoja ražotni Talsos, jo darbību pilsētā pārtrauca cits šūšanas uzņēmums, kā rezultātā uzreiz bija pieejami vairāki desmiti prasmīgu darba roku. Uzņēmējdarbības pluss Talsu novadā ir šeit pieejamais darbaspēks ar salīdzinoši nelielām izmaksām, kas ir nodarbināms uzņēmumos, kur nav nepieciešamas dziļas specifiskas zināšanas. Mīnuss – Talsiem, tāpat kā citām līdzīga izmēra pilsētām Latvijā, ir izaicinājums noturēt jauniešus un motivēt tos atgriezties, un ir ierobežota jauno speciālistu (inženieru u.c.) pieejamība. Tas savukārt sašaurina noteikta veida vai nozaru uzņēmumu attīstību, turpina M. Velde.

Jauna slimnīca

Pagājušā gada pamanāmākais projekts – Talsu tautas nama rekonstrukcija, kas paredzēja arī mūzikas skolas atjaunošanu un radošās sētas izveidi. Tā ir ēka ar amatniecības darbnīcām, mēģinājumu telpām un citām palīgtelpām. Iekšpagalmā starp tautas namu un mūzikas skolu ir labiekārtota teritorija, kurā notiek dažādi kultūras pasākumi. Vairāk nekā 10 miljonu eiro vērtais projekts tika īstenots, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus (ERAF), kā arī ieguldot pašvaldības līdzfinansējumu. Projekta ietvaros atjaunota arī Talsu brīvdabas estrāde jeb Saules kalns.

Savukārt šīs vasaras beigās durvis vērs SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāle. Jaunās slimnīcas būvniecībai piesaistīts gan Eiropas fondu finansējums vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, gan atbalsts no valsts budžeta. Projektā finansiāli līdzdarbojas arī Talsu, Ventspils un Rojas novada pašvaldība.

Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, reanimācijas nodaļa, kā arī plaša ambulatorās medicīnas nodaļa ar ģimenes ārstu un speciālistu kabinetiem, rehabilitācijas kabinetu un dienas stacionāru ar ķirurģisko, terapeitisko un ginekoloģisko palīdzību.

Slimnīcā būs 40 gultasvietas. DB jau rakstījis iepriekš, ka pirms trim gadiem tika izveidota SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, apvienojot Talsu slimnīcu un Ventspils slimnīcu. Kapitālsabiedrības dibinātāji: Ventspils pilsētas dome, Talsu, Dundagas un Rojas novada dome. Savukārt tuvākās nākotnes plāns esot rast risinājumu Eiropas fondu līdzekļu piesaistei, lai pie jaunām mājām tiktu Talsu galvenā bibliotēka, kas jau vairākus gadus iekārtojusies bērnudārza telpās. Visticamāk, bibliotēkas vajadzībām netiks būvēta jauna ēka, jo tik vērienīgam projektam pašvaldībai naudas neesot.