Pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vidēji par 28 eiro, bet apmēram divām trešdaļām pašvaldību, summa, ko tās uz vienu iedzīvotāju varēs tērēt papildus, nepārsniegs 25 eiro gadā, liecina Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini.

Vismazākais pieaugums pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma būs Aizkraukles novadā – par 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā vairāk nekā paredz 2014. gada sākotnējais plāns. Tālāk seko Jēkabpils ar 8 eiro pieaugumu, Cesvaines novads un Rugāju novads ar 9 eiro pieaugumu, kā arī Daugavpils un Pāvilostas novads, kur pieaugums būs tikai 12 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Savukārt lielākais ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju gadā aprēķināts Garkalnes novadam – 151 eiro, kam seko Babītes novads ar 112 eiro pieaugumu, Mārupes novads ar 85 eiro pieaugumu un Jūrmalas pilsēta, kur pieaugums būs 76 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Gatavojoties domes sēdei, LPS ir veikusi arī pašvaldību ekspresaptauju, par provizoriskajiem aprēķiniem saistībā ar papildus izdevumiem minimālās algas palielināšanai. Tās rezultāti liecina, ka papildu izdevumi 2015. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas palielināšanu būs aptuveni 25 miljoni eiro. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmēram 20% pašvaldību nākošgad plānotais ieņēmumu palielinājums būs mazāks par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem darba samaksas paaugstināšanai.

Pašvaldību sektorā vidējā darba samaksa ir par 40% zemāka nekā valsts sektorā. Finanšu ministrijas sagatavotais “Informatīvais ziņojums par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā 2013. gadā” liecina, ka pašvaldību budžeta iestādēs vidējā darba samaksa 2013. gadā bija 591 eiro, un salīdzinājumā ar 2012. gadu tā palielinājās par 0,9%, savukārt valsts budžeta iestādēs vidējā darba samaksa bija 828 eiro, kas, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,9%.

Latvijas Pašvaldību savienības 2015. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts. Paplašinātajā Ministru kabineta komitejā, kas notika 5. decembrī, jautājumā par resursu apjomu pašvaldībām nākamajā gadā vienošanās netika panākta.

Joprojām nav vienošanās par resursu apjomu pašvaldībām. LPS kompromisa piedāvājums ir pašvaldībām novirzīt 81% IIN ieņēmumu, vienlaikus saglabājot papildu dotācijas četrām republikas pilsētām un novadiem pilnā apmērā. Šāds risinājums ļautu pašvaldību ieņēmumus kopumā palielināt par 14 milj. eiro. Vērtējot atšķirības starp FM piedāvājumu un LPS uzstādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas sadalījumu, svarīgi uzsvērt, ka arī pēdējā variantā tiek saglabātas valsts dotācijas pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā.

Otrdien, 9. decembrī notiks LPS domes sēde, kurā tiks skatīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2015. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts, skaidro LPS.