Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Uz Daugavpils šosejas Jēkabpils apkaimē likumsargi aizvadītajā nedēļā apturēja kravas automašīnu, kuras puspiekabē bija paslēpti apmēram 1000 kilogramu hašiša.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros šobrīd ir aizturētas divas personas, to vidū arī Latvijas valstspiederīgais.

Atsavinātās vielas vērtība nelegālajā tirgū varētu būt no 4,5 miljoniem eiro vairumtirdzniecībā līdz 15 miljoniem eiro mazumtirdzniecībā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šī krava, iespējams, bijusi paredzēta Austrumeiropas tirgum.

2021. gada 12. martā agrāk uzsākta kriminālprocesa ietvaros Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes likumsargi sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem uz autoceļa Rīga – Daugavpils Jēkabpils apkaimē apturēja kravas mašīnu ar puspiekabi, ar Lietuvas valsts numurzīmi.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Vietējā pašapkalpošanās risinājumu izstrādātāja "Tapbox" skatījumā pašapkalpošanās risinājumi pēckrīzes laikā palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju.

"Šobrīd uzņēmējdarbībā ļoti svarīgi neapstādināt biznesu, bet pārorientēties savus klientus apkalpot attālināti, kā arī sagatavoties pēckrīzes periodam. Jau šobrīd skaidrs, ka ārkārtas stāvoklis gan Latvijā, gan ārvalstīs mainīs tirgus situāciju. Būtiski, kurš būs vislabāk sagatavojies laikam pēc ierobežojumu atcelšanas.

Pašapkalpošanās risinājumi ir viens no variantiem, kas palīdzēs uzņēmumiem uzlabot savu konkurētspēju. Pārdošanas procesa digitālās inovācijas palīdzēs piesaistīt jaunus klientus un ātrāk apkalpot esošos," spriež Toms Piliksers, "Tapbox" (SIA "Self Service Terminals") valdes loceklis.

Viņš uzskata, ka pašapkalpošanās risinājumi ļauj uzņēmumiem un valsts iestādēm ieviest modernu un mūsdienīgu apkalpošanas procesu, vienlaicīgi ietaupot resursus.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Latvijas izglītības sistēma ir vai nu pirmajā, vai pēdējā vietā dažādos parametros, kurus pēta OECD, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, un secinājums ir, ka tā ir neefektīva.

Mums ir lielākie kapitālieguldījumi, mazākās klases, zemākais skolotāju atalgojums un lielākais skolotāju skaits uz izglītojamo.

Esam neefektīvi uz citu fona

Tērējam mazāk uz vienu izglītojamo nekā vidēji OECD pētījuma valstīs. Līdzīgi kā lietuvieši, bet mazāk nekā igauņi un krietni mazāk nekā vācieši. Viena no acīmredzamām kļūmēm ir kārtējo vai bāzes izdevumu un kapitālizdevumu attiecība. Proti, Latvijā kapitālizdevumiem izglītībai tērē divas reizes vairāk naudas nekā Vācijā un trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. OECD piedāvā 2019. gada datus salīdzinājumam.

Atbilstoši Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem bruto kapitālieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos izglītības budžeta iestādēs 2021. gadā bija 114 miljoni eiro, kas ir par pieciem miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un divas reizes vairāk nekā 2017. gadā. No 114 miljoniem 85 miljoni ir bruto kapitālieguldījumi esošajās ēkās un konstrukcijās, ēku būvniecībā un pārbūvē. Mēs būvējam un remontējam trīs reizes brašāk nekā lietuvieši, bet lielīties ar labākām skolnieku sekmēm nevaram. OECD sniedz arī izglītības finansējuma kopējo izmaiņu indeksu un Latvijā tas ir sarūkošs, rēķinot pret 2015. gadu, turpretī Igaunija izglītības finansējumu audzē. Toties kapitālieguldījumu apjoms Latvijā aug no gada uz gadu!

2020. gada pēdējie trīs ceturkšņi aizvadīti pandēmijas Covid-19 ierobežojumu ēnā, aicinot biroju darbiniekus strādāt no mājām. Aktivizējusies attālināta tirdzniecība, izmantojot dažādas interneta platformas, tā uzsākta steigā, daudz nezinot par iespējamiem riskiem, ko nes attālinātais darbs no mājām.

"100% drošs nav nekas! Ja šodien konkrētai programmai nav atrasti caurumi, tas nenozīmē, ka tādi neparādīsies rīt. Tāpēc visiem ieteiktu saprast, kas ir tā informācija, ko uzņēmums vēlas komunicēt caur rīkiem, kas paredzēti attālinātajam darbam. Cik sensitīva vai svarīga ir šī informācija, un kas notiktu, ja tā nonāktu ārpus uzņēmuma?" Dienas Biznesam pauž Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs.

Kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības  

Ik dienu sastopamies ar jauniem kiberdrošības risinājumiem, kas ierobežo datu zādzības iespējas,...

Tehniskie riski

A. Konstantinovs riskus iedala divās daļās – tajos, kas skar attālinātā darba tehnisko pusi, un tajos, kas attiecas uz cilvēcisko faktoru. Tehniskie riski ir saistīti ar izmaiņām, kas notiek brīdī, kad darbinieks no biroja, kur viss bijis salīdzinoši droši, pandēmijas apstākļos pārceļas uz mājas biroju. Darbinieka mājās uzņēmumam šādu drošības līmeni piedāvāt ir jau daudz sarežģītāk. Vēl riskantāka situācija ir tad, ja darbinieks strādā no sava privātā datora, kam, iespējams, nav lejupielādēti pēdējie atjauninājumi un no kura, protams, tiek apmeklēti arī ar darbu nesaistīti resursi. Šādi apstākļi uzbrucējiem paver plašākas iespējas, un potenciālos uzbrukuma scenārijus var vien modelēt.

"Piemēram, daudz kas atkarīgs no tā, kurā maršrutētāja interneta portā ir savienojums ar internetu: lietotāja dators var būt pieslēgts iekšējam – drošam – tīklam vai ārējam – nedrošam – tīklam. Ja patiess ir otrais variants, tad uzbrucēji var mēģināt pieslēgties datoram, izmantojot interneta savienojumu, minēt paroles vai meklēt citu drošības ievainojamību," norāda A. Konstantinovs.

Aktualitāte problēmai saglabājas arī tad, ja darbiniekam tiek lietošanā piešķirts uzņēmuma dators, kas sākotnēji ir konfigurēts darbam drošā vidē ar pieslēgumu iekšējam tīklam.

Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Pašlaik jaunus ierobežojumus cīņai pret Covid-19 izplatību nav plānots ieviest, taču ir jāuzlabo esošo ierobežojumu kontrole, šorīt TV3 sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Aizvadītajā nedēļas nogalē sabiedrības uzmanību un nopēlumu izpelnījās notikumi Rīgā, kur Tērbatas gājēju ielas atklāšanas pasākumā sapulcējās liels skaits cilvēku, kuri neievēroja valsts noteiktās distancēšanās prasības. Sabiedrības spiediena rezultātā tika pārskatīta Tērbatas ielas pasākumu programma, taču pēdējā laikā plaši apmeklēti pasākumi notiek arī citviet, piemēram, ir atsākušies pilsētu svētki, populāras sporta sacensības ar skatītājiem u.tml.

Ministre solīja, ka valsts dienesti uz pārkāpumiem šādos pasākumos acis nepievērs, gluži pretēji - tie atverot acis, ka ir jāuzlabo ierobežojumu kontrole. Politiķe atzina, ka šajā jautājumā "skatās virzienā" uz Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, kā arī pašvaldībām un to policijām.

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Šā gada 1.pusgadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1,1%, jūnija beigās sasniedzot 213,7 miljonus eiro, turpretī alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 1.6%, jūnija beigās sasniedzot 138,1 milj. eiro.

2018. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.7% līdz 1.5%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.6% un jūnija beigās sasniedza 175.3 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējās uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -1.2% līdz 2.1%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 14 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.6%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas jūnija beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

2017. gadā ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 1%, gada beigās sasniedzot 216,1 miljonu eiro, savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 4,2%, decembra beigās sasniedzot 137,5 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Obligāciju fondu aktīvi gada laikā samazinājās par 1,3% un decembra beigās sasniedza 178,1 miljonu eiro. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -11,5% līdz 9,3%. Vairumam obligāciju fondu ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, kas gada laikā zaudēja 12,4% attiecībā pret eiro.

Jaukto fondu aktīvi gada beigās sasniedza 13,9 miljonus eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 5,6%. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -5% līdz 7,7%.

FKTK atklāj, ka akciju fondu aktīvi gada laikā samazinājās par 2,6% un decembra beigās sasniedza 24,1 miljonu eiro. Šo fondu gada ienesīgums bija robežās no -5,8% līdz 10,2%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos 12 mēnešu laikā samazinājās no 13,5% līdz 9,9%.

2017. gada deviņos mēnešos ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 3,8%, septembra beigās sasniedzot 210 miljonus eiro, savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 13,8%, trešā ceturkšņa beigās sasniedzot 163.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2017. gada 30. septembrī obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -10,2% līdz 6.6%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4,1% un septembra beigās sasniedza 173 miljonus eiro.

Jaukto fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4,9% līdz 6,1%. Šo fondu aktīvi trešā ceturkšņa beigās sasniedza 13,4 miljonus eiro un kopš gada sākuma tie pieauga par 1.9%.

Akciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.8% līdz 10.1%. Septembra beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.6 miljonus eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 4.6%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos deviņu mēnešu laikā samazinājās no 13.5% līdz 8.7%.

2018. gada 1.ceturksnī gan ieguldījumu fondu, gan alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 2,4%, marta beigās sasniedzot attiecīgi 210,9 miljonus eiro un 132,7 miljonus eiro. Tas skaidrojams ar negatīvām tendencēm finanšu tirgos, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2018. gada 31. martā obligāciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.3% līdz -0.8%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 2.8% un marta beigās sasniedza 173.1 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Bloomberg Barclays augsta riska obligāciju kopējā ienesīguma indekss (Bloomberg Barclays High Yield Index) ceturkšņa laikā samazinājās par 0.36%.

Jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz -2.3%. Šo fondu aktīvi marta beigās sasniedza 13.6 milj. eiro un ceturkšņa laikā tie samazinājās par 1.8%. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 58% un 42% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

«BlueOrange Bank» martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem, pavēstīja «BlueOrange Bank» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite.

«Apzinoties Latvijas finanšu tirgus situācijas nopietnību un reputācijas riskus, mēs jau pirms četrām nedēļām paši, vēl nesagaidot oficiālās izmaiņas likumdošanā, sākām čaulas kompāniju samazināšanu. Aizvadītajā mēnesī mēs esam pārtraukuši sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem,» sacīja Šmite.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas biznesa modeļa maiņa nav vienas dienas vai viena mēneša darbs. Vērojot straujo tehnoloģiju attīstību un paredzamās izmaiņas finanšu tirgū, iekšējās diskusijas par biznesa modeļa maiņu «BlueOrange Bank» sāka 2015.gadā. Savukārt 2016.gadā banka sāka pastiprinātu darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes Eiropas, Baltijas valstu un arī Latvijas tirgum, tos aktīvi sākot piedāvāt 2017.gadā. «Jauno biznesa modeli un darbības stratēģijas maiņu apliecinājām, nomainot arī bankas zīmolu,» piebilda Šmite.

Līdz ar straujām valūtu kursu svārstībām mainījās iepriekšējā ceturkšņa tendence un vairums ieguldījumu fondu 2017. gada 1. pusgadā darbojās ar negatīvu ienesīgumu, ko galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kursa kritums pret eiro pusgada laikā par gandrīz 8%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2017. gada 30. jūnijā obligāciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -7.3% līdz 4.1%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4.2% un jūnija beigās sasniedza 172.8 milj. eiro.

Jaukto fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -3.5% līdz 5.2%. Šo fondu aktīvi jūnija beigās sasniedza 13.2 milj. eiro un pusgada laikā tie pieauga par 0.5%.

Akciju fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no -12.9% līdz 6.6%. Jūnija beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.8 milj. eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 3.7%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos pusgada laikā samazinājās no 13.5% līdz 12.6%.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.