Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.
Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.
Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.
Līdz ar to klasiskajiem tirdzniecības centriem, kas kādreiz bija vairāk orientēti, piemēram, uz modes precēm, nākas adaptēties, pievienot papildus funkcijas – paplašināt izklaides segmentu, akcentēt jaunus servisus, sporta iespējas. Citādi, nesekojot līdzi tendencēm, senāk tapuši objekti zaudē pievilcību, kļūst arvien mazāk apmeklēti.
Šādu vecāku objektu pārvaldniekiem jāspēj atrast risinājumi, kā centrus padarīt atraktīvus pircējiem, apsverot gan izmaiņas nomnieku klāstā, gan citas funkcijas. Tikai tas ļauj kļūt stiprākiem.
Iepriekš nevarējām iedomāties iet pie ārsta uz tirdzniecības centru, bet tagad tā ir ikdiena. Piemēram, “Medicīnas centru apvienība” Ķengaraga iepirkšanās centrā “Dolē” atvēra 1000 kvadrātmetru plašu veselības iestādi un šobrīd plāno paplašināšanos. Šādi pakalpojumi klientiem apkaimēs ir nepieciešami, jo ļauj vienuviet apmeklēt ārstu, pēc tam nopirkt pārtikas produktus, varbūt bērnam – maciņu telefonam. No otras puses, medicīnas iestāde piesaista šim centram papildu apmeklētāju plūsmu.
Savukārt “Galerija Rīga” jau drīzumā tiks atvērts kopstrādes birojs “Workland”. Citviet var manīt, ka tiek paplašināta ēdinātāju pārstāvniecība.
Pavisam svaigs piemērs ir “Elkor Plaza”, kas iepriekš bija izteikti orientēts uz modes preču tirdzniecību. Turpmāk jaunajā tirdzniecības centrā, kas mainīja nosaukumu uz “Teika Plaza” darbosies liels pārtikas mazumtirdzniecības operators, būs pārstāvēti dažādi ikdienas pakalpojumi – aptieka, grāmatnīca, kosmētikas, zoo preču veikals, tiks piesaistīts sporta preču tirgotājs un izveidota sporta zāle.
Atšķirīgs gadījums ir tirdzniecības centrs “Augusts” Pļavniekos – tas ir izveidots kādreizējā lielveikala “Prisma” vietā. Līdz ar īpašnieku maiņu laika gaitā tas ir pārveidots par tirdzniecības centru, kur standarta nomnieka – pārtikas tirdzniecības operatora – vietā ir izveidots tirgus. Šāda koncepcija ir visai neierasta reģionā.
Šī transformācijas tendence ir redzama ne tikai Latvijā, bet arī citur Baltijā. Igaunijā spilgtākais piemērs ir tirdzniecības centrs “T1”. Savulaik tas bija tradicionāls tirdzniecības centrs, bet tagad tas ir būtiski mainījies, piesaistot vairākus “outlet”, medicīnas jomas un sporta segmenta spēlētājus, tur ir izveidota arī paukošanās studija.
Dažkārt ar jaunu nomnieku meklēšanu un koncepcijas maiņu vien nepietiek, tad objektu īpašnieki rod pilnīgi jaunus attīstības scenārijus, pilnībā maina funkciju. Savulaik no tirdzniecības funkcijas nolemts atteikties “Elkor Plaza” Krasta ielā, tā vietā veidot konferenču centru. Savukārt kādreizējā modes veikala “Podium” ēka Brīvības gatvē tiek pārbūvēta par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Kaimiņos, Igaunijā, kādreizējā “Swedbank” biroju ēka turpmāk kalpos kā medicīnas centrs. Arī Latvijā ir līdzīgs “stāsts” – biroju ēku Grēdu ielā iegādājās veselības centrs. Attiecīgi pēc kāda laika tā tiks pārbūvēta un pārtaps medicīnas iestādē. Lietuvā, Viļņā kādreizējā padomju armijas bāze pārveidota par tirdzniecības zonu “Ogmios miestas” ar dažādiem veikaliem, pakalpojumiem, restorāniem, kafejnīcām, birojiem.
Transformācijas piemēri ir dažādos nekustamā īpašuma tirgus segmentā, bet jo īpaši izteikti – tirdzniecībā. Tomēr pašlaik biežāk tiek mainīts saturs, nevis funkcija pilnībā, jo šis segments joprojām ir un turpinās būt aktīvs un atraktīvs, pie tā objektu īpašniekiem ir vērts pieturēties. Tāpēc īpašumu pārvaldnieki vairāk piestrādās pie satura, jau esošo funkciju papildināšanas ar jaunām, nebijušām, veidojot jaukta pielietojuma (“mixed use”) projektus.
Lielākais izaicinājums šajos projektos ir spēt radīt pārliecību nomniekos, ka objekts, kurš gadiem ilgi zaudēja aktualitāti, pēc izmaiņām kļūs patiešām interesants un saistošs cilvēkiem, ka klientu plūsma būs, izvēlēta koncepcija sekmīgi darbosies. Attīstīta infrastruktūra ir viena no lietām, kas ļauj vienkāršāk piesaistīt nomniekus. Tāpat lieti noder kaut kas jauns, unikāls, kas mudina cilvēkus īpaši doties uz konkrēto vietu. Protams, ļoti liela loma arvien ir mārketingam.
