Reģionālo attīstības centru apvienība ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, paužot satraukumu par valdībā pieņemtajiem lēmumiem, kuri stāsies spēkā 2017. gadā, jo tas var pamudināt mazos uzņēmumus reģionos pārtraukt savu darbību.
«Uzskatām, ka reģionu asinsriti veido tieši vismazākie uzņēmēji, kuriem bizness nav vis ienākumu avots peļņas gūšanai, bet gan izdzīvošanas jautājums, lai nodrošinātu sev un apkārtējiem kaut vai vismazāko minimālo algu. Šādi uzņēmumi ļoti bieži reģionos pilda tieši sociālās funkcijas, nodrošinot darba vietas. Piemēram, lauku veikaliņš ar pāris apmeklētājiem dienā cīnās par katru eirocentu un tieši paredzamās valdības reformas uzņemējdarbības vides sakārtošanā var novest šādu uzņēmumu līdz tā slēgšanai,» vēstulē raksta biedrības Reģionālo attīstības centru apvienība valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Viņaprāt, jebkura uzņēmuma likvidēšana nozīmē sociālās spriedzes palielināšanu reģionos, vienlaicīgi veicinot līdz šim iesaistīto cilvēku uzņēmējdarbībā imigrāciju.
Vēstulē V.A. Krauklis atgādina, ka valdības pieņemtais lēmums par minimālās algas palielināšanu paredz, ka darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumā uz nepilnu slodzi būs jāmaksā sociālais nodoklis no minimālās algas likmes. Savukārt papildus nodokļu ieviešana mikrouzņēmumiem faktiski apdraud daudzu reģionālo uzņēmumu eksistēšanu.
Paplidus faktori, kuri vēl vairāk pasliktinās biznesa vidi reģionos, ir valdības līdz šim pieņemtie lēmumi par obligātu pāreju uz jaunākās paaudzes kases aparātiem. Neskatoties uz to, cik godprātīgs ir uzņēmējs, viņam būs jāinvestē papildus līdzekļi jaunu kases aparātu iegādei vai esošo uzlabošanai, kā arī obligāti jāslēdz līgums par kases aparātu apkalpošanu. Tādējādi tiks radītas papildus izmaksas, apgrūtinājumus uzņēmējiem uzskaita V.A. Krauklis, atgādinot, ka līdz šim uzņēmēji maksāja tikai par kases aparāta uzstādīšanu.
Veikt uzņēmējdarbību Latvijas reģionos kļūst ar katru gadu grūtāk, jo, neskatoties uz publiskajiem solījumiem atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus arī reģionos, rodas sajūta, ka tiek darīts viss, lai uzņēmējdarbība attīstītos tikai Rīgā. Jebkura veida papildus birokrātiskais slogs, kā arī papildus izmaksas, kuras tiek radītas no valsts puses reģionos, grauj uzņēmējdarbības vidi vai pat to iznīcina, reģionu vadītāju viedokli vēstulē rezumē Krauklis.
Reģionu vadītāji uzskata, ka 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.95 Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība ir vēl viens konkrēts piemērs, kur vienlaicīgi tiek palielināts administratīvais slogs attiecībā uz uzņēmējiem, kā arī palielinātas biznesa vešanas izmaksas.
Biedrība Reģionālo attīstības centru apvienība ir dibināta 2015.gadā ar mērķi apvienot pašvaldības, kas LR Nacionālajā attīstības plānā definēti par reģionālajiem attīstības centriem.
Biedrībā darbojas 21 Latvijas pašvaldība: Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Ogres novads, Preiļu novads, Saldus novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads.