Rotaļlietu ražotājs "Lego" no 2021. gada sāks plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīra maisiņiem, ziņo "BBC"."Lego" uz šādu soli pamudinājušas bērnu vēstules, kurās lūgts atteikties no vienreizējas lietošanas plastmasas maisiņiem.

Uzņēmums paziņojis, ka trīs gadu laikā ieguldīs līdz 400 miljoniem ASV dolāru, lai uzlabotu savu sniegumu ilgtspējības jomā.

Kā zināms, arī "Lego" klucīši ir ražoti no plastmasas, tāpēc uzņēmums šobrīd pēta alternatīvus materiālus.

"Mēs esam saņēmuši daudzas bērnu vēstules par vides jautājumiem, lūdzot atteikties no vienreiz lietojama plastmasas iepakojuma. Mēs jau kādu laiku esam pētījuši alternatīvas, un bērnu iniciatīva iedvesmoja mūs sākt veikt izmaiņas," sacījis "Lego" grupas vadītājs Nīls Kristiansens.

No nākamā gada rotaļlietu uzņēmums kā iepakojumu sāks ieviest pārstrādājamus papīra maisiņus, kurus sertificējusi Meža uzraudzības padome. Tā ir daļa no "Lego" mērķa padarīt visu iepakojumu ilgtspējīgu līdz 2025. gada beigām.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē izveidota "Lego® Serious Play®" laboratorija, piedāvājot studentiem un mācībspēkiem radošā ceļā rast efektīvus risinājumus dažādiem izaicinājumiem.

Metode tiks arī izmantota, lai daudzveidotu studiju procesu fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūtā.

"Lego® Serious Play®" metode ir domāšanas, komunikācijas un problēmu risināšanas tehnika, kas izstrādāta, lai sekmētu organizāciju, komandu un indivīdu darbību, stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta direktors, sertificēts "Lego® Serious Play®" treneris Deniss Ščeulovs. Tā ļauj risināt gan tagadnes un nākotnes problēmas, gan modelēt retrospektīvu, lai labāk saprastu pagātnes kļūdas un tās labotu.

Metode balstīta plašos uzņēmējdarbības, organizāciju, attīstības, psiholoģijas un pedagoģijas pētījumos, tās pamatā ir zināšanu atklāsme caur darbošanos ar rokām. Proti, caur it kā vienkāršu rotaļāšanos ar "Lego" klucīšiem, būvējot dažādus modeļus, zinoša trenera vadībā ir iespējams apzināties savas idejas, atraisīt iztēli, atbrīvoties komunikācijai, individuāli un mijiedarbībā ar citiem nonākt pie atbildēm un risinājumiem, cieņpilni reflektēt arī uz negatīvu informāciju. Metode palīdz risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā aktīvi iesaistīt pilnīgi visus dalībniekus, kas palīdz nonākt pie negaidītiem un inovatīviem risinājumiem, vienlaikus novērtēt katra indivīda ieguldījumu un līdzatbildību, tādējādi arī mainot organizācijas kultūru, skaidro universitātē.

Mūsdienās no Lego klucīšiem iespējams uzbūvēt ļoti daudz lietu, taču to var izmantot arī citādā veidā – diversificējot portfeli, raksta Bloomberg.

Trīsdesmit gadu laikā Lego atdeve bijusi lielāka nekā lielās kapitalizācijas akcijām, obligācijām un zeltam, liecina Krievijas Ekonomikas augstskolas profesore Viktorija Dobrinskaja.

Viņas izpēte liecina, ka vecāki Lego komplekti internetā tiek pārdoti daudzreiz dārgāk nekā oriģinālā cena. Tā, piemēram, Star Wars Darth Revan komplekts 2014.gadā maksāja 3,99 dolārus, bet pēc gada eBay tika pārdots par 28,46 dolāriem, kas ir 613% atdeve.

Eksperte analizējusi 2300 komplektus, kas pārdoti no 1987.gada līdz 2015.gadam, un secinājusi, ka komplekti, no kuriem būvē pilis un Džedi zvaigžņu karotāju komplekti gadā radījuši 11% ienesīgumu. Mazie komplekti bijuši pelnošāki nekā vidējie.

Lai rastu jaunus mājokļa risinājumus dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, Zviedrijas mēbeļu ražošanas uzņēmums IKEA plāno vairākas sadarbības ar globāliem zīmoliem - LEGO, adidas, H&M un Byredo, paziņojis uzņēmums.

Apvienojot IKEA prasmes mājokļa uzlabošanā un citu nozaru uzņēmumu zināšanas, mērķis ir radīt jaunus un praktiskus risinājumus izaicinājumiem, ar ko ik dienu saskaras cilvēki visur pasaulē: sākot ar nekārtību, ko bērni mājās rada, spēlējoties ar LEGO klucīšiem, līdz pat globālām problēmām, kā atkarība no naftas izcelsmes materiālu izmantošanas audumu ražošanā.

Kopā ar sporta preču zīmolu adidas IKEA vēlas rast jaunus un gudrus risinājumus, kas ļautu cilvēkiem – īpaši domājot par pusaudzēm un māmiņām ar maziem bērniem – piekopt aktīvu dzīvesveidu. Tiek izstrādāti produkti, kas ļaus sportot mazos mājokļos, netraucējot kaimiņus vai citus ģimenes locekļus, un kas padarīs vingrošanu jautru – īpaši iedvesmojot iesaistīt arī bērnus. Gaidāms, ka pirmie šīs sadarbības laikā radītie produkti tiks prezentēti 2021. gadā.

Kanādas sastāvā esošā Kvebekas province, kas cenšas kontrolēt Covid-19 omikrona paveida izplatību, tuvākajās nedēļās ieviesīs jaunu veselības nodokli tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19.

"Mēs strādājam pie ieguldījuma veselībā, kuru dotu visi pieaugušie, kas atsakās vakcinēties," jo viņi rada "finansiālu slogu visiem kvebekiešiem", sacīja Kvebekas premjerministrs Fransuā Lego.

10% pieaugušo kvebekiešu, kas vēl nav saņēmuši nevienu Covid-19 vakcīnas devu, nedrīkst "kaitēt" tiem 90%, kas to ir saņēmuši, sacīja premjers.

"Par to nav jāmaksā visiem kvebekiešiem," Lego teica preses konferencē.

Viņš sacīja, ka Kvebekas provinces valdība grib, lai šis nodoklis būtu "ievērojamā apjomā".

"Es jūtu šo neapmierinātību ar nevakcinēto minoritāti, kura, ņemot visu vērā, noslogo mūsu slimnīcas," teica Lego. Viņš paskaidroja, ka šie 10% nevakcinēto pieaugušo pārstāv 50% no intensīvajā aprūpē esošajiem cilvēkiem, un nosauca šo situāciju par "šokējošu".

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Kaujas mašīnas formā veidotais "DJI RoboMaster S1" piedāvā savdabīgu veidu, kā ieinteresēt bērnus programmēšanā un robotu konstruēšanā

Robotizācijai aptverot aizvien jaunas dzīves sfēras, tālredzīgākās nacionālās valstis steidz gatavot rītdienas speciālistu maiņu. Cilvēkus, kuri pratīs izgatavot, apmācīt un apieties ar robotiem. Dažviet jau bērnudārzā tiek piedāvātas robotikas un pirmo soļu programmēšanā nodarbības, un arī tehnoloģiju kompānijas dod savu artavu kopīgajā lietā.

Ar bezpilota lidaparātiem pasaules mēroga atpazīstamību ieguvusī kompānija "DJI" pērn savu produktu klāstu papildināja ar neparastu konstruktoru "RoboMaster S1". Tas palīdz dažādu vecumu interesentiem apgūt prasmes robotu būvēšanā un vadīšanā ar ieprogrammētām komandām, un delverīgus zēnus piesaista ar spēju doties tanku kaujās.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Tirdzniecības centrā "Spice" tuvākā gada laikā darbību varētu sākt 15 jauni starptautisku zīmolu veikali, intervijā aģentūrai LETA sacīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa minēja, ka par darbības sākšanu tirdzniecības centrā interesējas vairāku starptautisku zīmolu pārstāvji, kā arī ēdināšanas nozares uzņēmi. Pudova norādīja, ka ārkārtējā situācija, it īpaši tās sākums, bija ļoti izaicinošs laiks, jo nācās strauji pārstrukturizēt darbu - mainīt gan lielveikala vidi, pielāgojot to nepieciešamajiem drošības noteikumiem, gan darba formātu. Tāpat nācās pārorientēties uz digitālo vidi un vadīt komunikāciju ar darbiniekiem un pircējiem tiešsaistē.

Ārkārtējā situācijā darbību tirdzniecības centrā pārtrauca arī vairāki nomnieki, tostarp, piemēram, restorāns "Kabu", kā arī bērnu preču veikali "Mini Mode" un "Lego". Vienlaikus vairāki rotaļlietu veikali tika slēgti vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma, jo bērnu ikdienā arvien lielāku lomu ieņem dažādas tehnoloģijas, piemēram, telefoni un planšetdatori, tādējādi samazinoties rotaļlietu tirgotāju apgrozījumam, stāstīja Pudova.

Bērnu interese par programmēšanu, algoritmiem un tehnoloģijām arvien pieaug, tādēļ paplašinās arī robotikas skola «ROBO HUB».

Tās darbības pamatā ir «Lego Education» mācību programma, kas paredz, ka konstruējot un programmējot bērns iemācās loģiski un radoši domāt.

Robotikas skola «ROBO HUB» ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta izglītības iestāde un tās mērķauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 12 gadiem. «ROBO HUB» šobrīd darbojas ne tikai skolās, bērnudārzos un nodrošinot ārpusstundu nodarbības, bet arī divos «ROBO HUB» centros – Brīvības ielā 224 un Ģertrūdes ielā 12. Jaunākais no tiem ir «LMT Brīvības centrs» Ģetrūdes ielā 12, kur nodarbības vasarā notiek darba dienās plkst. 10:00 un plkst. 17:00 un no septembra būs papildus nodarbību laiki. Bērni apmeklē robotikas skolu reizi nedēļā noteiktajā laikā divās vecuma grupās: 5-8 gadi un 9-12 gadi. Klasē maksimums vienlaicīgi darbojas 8 bērni. Vienas nodarbības ilgums ir 60 minūtes un cena - 8,75 eiro. Savukārt otrā robotikas skolā Brīvības ielā 224, notiek bērnu nometnes, kurās ir iespēja gan būvēt robotus, gan sportot smilšu volejbola laukumos pie «Elkor PLAZA».

Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgā korī apvienojuši robotikas skolas «ROBO HUB» dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.

«Dziesmu un Deju svētki latviešu tautai ir liels notikums. Tāpēc «ROBO HUB» robotikas skolā ir sagatavota «Dziesmusvētku robotikas programma». Tajā caur konstruēšanu un programmēšanu bērniem tiek mācīta latviešu tautas kultūra. Savukārt ideja par robotu kori radās mirklī, kad «ROBO HUB» bērnu nometnes laikā kāds no jaunajiem programmētājiem vaicāja, vai Robotu koris arī piedalīsies Dziesmusvētkos. Tad nu mēs, pieaugušie, nodomājām – kāpēc gan ne? Un kopā ar LMT Straumi izveidojām robotu kora priekšnesumu,» saka Felicita Zatlere-Kotāne, «ROBO HUB» dibinātāja.

Kā norāda iniciatīvas autore, bērni «ROBO HUB» nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu «Rīga dimd». Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 «ROBO HUB» vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā «korī».

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Reklāmas aģentūra Bounce kļuvusi par reklāmas un mārketinga neatkarīgo aģentūru tīkla AMIN (Advertising & Marketing Independent Network) biedru.

AMIN apvieno neatkarīgas reklāmas un mārketinga aģentūras no 30 valstīm.

«Pievienošanās AMIN dod mums iespēju sazināties ar šīs starptautiskās alianses biedriem visā pasaulē kā ar kolēģiem, nevis konkurentiem. AMIN biedriem ir plašas iespējas dalīties ar pētījumiem un idejām, profesionāliem darba instrumentiem. Tas ļaus gan paplašināt mūsu aģentūras redzesloku un darbinieku kompetenci, gan būs vērtīgs resurss ikdienas darbā,» norāda Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Dalība aliansē aģentūrai palīdzēs eksportā ieinteresētiem Latvijas uzņēmumiem veidot profesionālu komunikāciju ārvalstu tirgos, piesaistot turienes speciālistus un viņu kompetenci, kā arī profesionāļus no citām tīkla aģentūrām.

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Jau 75 gadus ir palicis nepārspēts IKEA fenomens, šis uzņēmums ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem mēbeļu impērijas piemēriem pasaulē.

Šajā laikā radīta ne viena vien ikoniska mēbele, kas IKEA veikalu plauktos atrodama vēl aizvien. Kompānijas preču veidošana ir smalki izplānota, pie jaunu kolekciju veidošanas darbojas kupla komanda. Iedziļināšanās dizaina niansēs, vēlme radīt cenas ziņā demokrātisku piedāvājumu ir IKEA veiksmes atslēga, kas ļāvusi noturēties mēbeļu biznesā 75 gadu garumā.

«Atbilde, kāpēc dažas mēbeles kļūst par ikonām, slēpjas to spējā nezaudēt aktualitāti arī pēc vairākiem gadu desmitiem. Piemēram, klasiskais Strandmon krēsls, kas bija viens no IKEA dibinātāja Ingvara Kamprada favorītiem, kļuva par vienu no pirmajām izpārdotajām mēbelēm ierobežotā izdevuma IKEA 75 jubilejas kolekcijā. Latviešiem no IKEA 75 kolekcijas patīk metāla režģa krēsls Raane un noapaļota dizaina krēsls Gagnet, sarkanais Bjuran krēsls un spilveni ar spilgtām apdrukām,» stāsta IKEA Latvija Komunikācijas un interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet arī citviet Eiropā.

«Pirmo prototipu iedevām patestēt gan armijai, gan Speciālo uzdevumu vienībai (SUV) un pēc pusgada pārtaisījām gandrīz 80%. Galu galā rezultāts bija labs, to prezentējām gan Vācijas armijai, gan ikdienas sportistiem un guvām atzinību. Mūsuprāt, atpakaļsaite ir patiešām svarīga,» norāda SIA Rols (pārstāv zīmolu Element Fitness) valdes priekšsēdētājs Aleksejs Homutiņins.

Šobrīd uzņēmums izveidojis vairākas trenažieru stacijas Daugavpilī, Rīgas rajonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Liepājā. Starp pasūtītājiem parasti ir lielākie sporta klubi, kā arī skolas un pašvaldības. Tāpat cieša sadarbība izveidojusies ar Latvijas armiju. Militārajām vajadzībām trenažieri netiek krāsoti, bet pārklāti ar cinku, lai tos varētu izmantot dažādos laikapstākļos. Speciāli SUV saražots interesants trenažieru komplekts – nelielā kastē, kuras svars ir aptuveni 400 kilogrami, ir dažādi elementi, no kuriem divu stundu laikā var izveidot treniņnometni sešiem cilvēkiem. Šiem trenažieriem pat nav nepieciešams līdzens segums, un tos var izveidot pat pludmales smiltīs. Tāpat uzņēmums sadarbojas ar armijas sporta klubu Patria. Pēc uzņēmuma pārstāvju novērojumiem, populārākas kļūst šķēršļu joslas un arvien vairāk cilvēku nodarbojas tieši ar šo sportu.

Latvijas uzņēmumu grupa “ZAZA TIMBER” Kopenhāgenas iekšpilsētas Frederiksbergas domes priekšā uzbūvējusi dabai draudzīgu, unikāla dizaina auto ātrās elektrouzlādes staciju no līmētās koksnes (glulam).

Stacijas arhitektūru izstrādāja Dānijas arhitektu birojs “Cobe”. Tā būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas “CLEVER” pasūtījuma.

Kopenhāgenā uzbūvētā īpaši ātrās (ulta-fast) uzlādes stacija ir piecus metrus augsta, 14 metrus gara un septiņus metrus plata. To vienlaikus var izmantot četras automašīnas, un katrai ir pieejama 150-300 kW uzlādes jauda. Ar šādu jaudu pēc 10 minūšu uzlādes auto var nobraukt 150 - 300 km.

Būve tika ražota Latvijā no FSC sertificētas egles koksnes, un tika izgatavota pēc lego konstruktora principa, sadarbojoties trīs ZAZA TIMBER grupas uzņēmumiem Jelgavas novadā - projektētājam, ražotājam un būvniekam. ZAZA TIMBER projektētāji izstrādāja būvkonstrukciju detalizāciju, veica paneļu un to stiprinājumu projektēšanu. Latvijā tika ražotas līmētās koksnes detaļas, izgatavoti jumta moduļi, bet gala montāžu būvnieks veica Dānijā. Šāda pieeja ļāva veikt būvniecību ātri un tikpat kā bez ražošanas atlikumiem. Kopenhāgenā Latvijas būvnieki celtnes montāžu veica sešās dienās.