Lai arī kopš finanšu krīzes zemākā punkta pagājuši apmēram pieci gadi, sekas vēl joprojām jūtamas gan korporatīvā sektora, gan iedzīvotāju makos, līdz ar to neļaujot atgūties tautsaimniecības nozarēm, kuras uz finanšu svārstībām reaģē visjūtīgāk. Šo nozaru vidū ir arī metalurģija, kuras norises globālajā mērogā ietekmējušas arī līdz šim lielāko Latvijas metālapstrādes uzņēmumu Liepājas metalurgs, tagad pazīstamu ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī ar metalurģijas giganta darbības atsākšanu tika saistīts ne mazums cerību gan Liepājā, gan visā Latvijā, pēdējie notikumi saistībā ar kompānijas tēraudkausēšanas cehu liek rūpīgāk paraudzīties, kādas ir vispārējās tirgus tendences un cik dzīvotspējīga šobrīd vispār ir Eiropas, tostarp arī mūsu valsts, tēraudrūpniecība.

Diena jau rakstīja, ka uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs vadība 19. maijā paziņoja par ražošanas sašaurināšanu. Pats uzņēmums KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu skaidroja ar pēkšņām tirgus konjunktūras maiņām. Vienā no lielākajiem metalurģijas tirgiem – Turcijā – pēkšņi maija sākumā pāris nedēļās strauji esot audzis pieprasījums pēc metāllūžņiem par netipiski augstu cenu. Savukārt Ķīnā gatavās produkcijas cenas samazinājās, kā rezultātā arī citiem tirgiem bija jāseko izmaiņām Ķīnas tirgū.

AS KVV Liepājas metalurgs gatava dubultot ražošanas apjomus, bet uzņēmums cer, ka tiks samazināta elektroenerģijas cena. Tās dēļ šogad uzņēmuma zaudējumi sasniegs astoņus miljonus eiro, šodien žurnālistiem sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.

«Šos zaudējumus rada augstā elektroenerģijas cena, jo patlaban jāmaksā 90 eiro par megavatstundu (MWh). Ar šādu elektroenerģijas cenu ražošana nav sevišķi rentabla, tāpēc jādomā par cenas samazināšanu,» sacīja Talanovs.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka līdzīgiem uzņēmumiem ES elektroenerģijas izmaksas veido 11-13% no ražošanas izmaksām, bet KVV Liepājas metalurgam tie ir 38%.

Talanovs informēja, ka Vācijā metalurģijas uzņēmumi par elektroenerģiju maksā 34,8 eiro par MWh, bet Lielbritānijā - 80,7 eiro par MWh. 2015.gada 14.decembrī Eiropas Komisija (EK) atļāva Lielbritānijai subsidēt elektroenerģijas iepirkumu vietējiem tērauda ražotājiem. Valsts atbalsts nozares uzņēmumiem segs 60-70% elektroenerģijas izmaksu, piebilda Talanovs.

Dzenoties pēc globālā tirgus daļām, ķīnieši ir sagrābušies bīstami daudz lieku jaudu; problēmu cer «eksportēt»

Arī Latvijai potenciāli nozīmīgā Pekinas izplānotā Vienas jostas, viena ceļa (VJVC) jeb Jaunā zīda ceļa tranzīta iniciatīva lielā mērā ir domāta Ķīnas ekonomisko pārmērību tvaika nolaišanai, var secināt no ES Tirdzniecības kameras Ķīnā jaunā ziņojuma Pārliekās jaudas Ķīnā – traucēklis partijas reformu dienaskārtībai. Pētījumā secināts, ka VJVC projekti, kas lielā mērā būs Ķīnas vadītās Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas (AIIB) kreditēti, tiks īstenoti uz divpusēju līgumu pamata, un ka tiem ir plānots potenciāls absorbēt trekno gadu lieko optimismu. Tiesa, arī šā topošā globālā drošības ventiļa efektivitāte milzīgo lieko jaudu dēļ (skat. tabulu) tiek apšaubīta.

Sabiedrība tiek barota ar domu – zaudējumi noteikti būs, bet valdībā atbildīgo laikam gan nebūs, jo iegrieza krīze un ukraiņi bija nezinīši

Dažu preses izdevumu šonedēļ rotāja līksmi foto mirkļi no arhīva. KVV Group līdzīpašniekam Kazminam, premjerministrei Straujumai, finanšu ministram Reiram spožas šķēres zibinot un pirkstu galos tverot spožsarkanas goda lentes druskas, pirms gada un trim mēnešiem svinīgi atklāja KVV Liepājas metalurgs ražotni. Bildes otrajā plānā smaidīja arī toreizējā ekonomikas ministre Reizniece-Ozola un Liepājas mērs Sesks, kura ķermeņa valoda liecināja par to, ka nupat Kurzemes hercogi celsies kājās no sarkofāgiem un liks kopā kraukšķīgos locekļus, lai atkal būvētu kuģus un celtu pilis. Taču īsais gaviļu mirklis iekritis vēstures atkritumu tvertnē, Ministru kabineta locekļu iniciāļus ieskaitot, jo valdības zupā jau divkārt uzpeldējušas citas klimpas. Lēmumu pārdot uzņēmumu ukraiņu lūžņu biznesmeņiem pieņēma vēl Dombrovska vienotā valdība. Agra pavasara dzestrumā tvertajās foto ainās, kur pat politikas granddāmas nežēloja krāšņo matu rotu, tām virsū, gadsimta darījuma notikuma mēroga apstulbinātas, no brīva prāta uzmaucot muļķīgas naga cepures ar metalurģijas dinozaura jauno saimnieku abreviatūru, sejas visiem kā pirms hokejmača. Nu tik būs! Pietrūka tikai svilpīšu, milzu karogu un piespraužamu mirguļojošu mikipeles ausu.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Pēc pieciem gadiem industriālās iekārtas varētu tikt piegādātas komplektā ar programmatūru, kurā būs reālās iekārtas virtuālais dvīņubrālis, kas modelēs notiekošo vienu soli uz priekšu

«Ražošanā šobrīd valda ceturtās industriālās revolūcijas koncepcija. Notiekot kārtējai industriālajai revolūcijai, ražošanas līnijās ievietojot sensorus, var iegūt atgriezenisko saiti un uzlabot procesus. Izstrādājot jaunas iekārtas, inženieri izdomā koncepciju, modelē to virtuālā vidē datorā, jo fizikālā prototipēšana mūsdienās maksā diezgan dārgi. Inženieri modelē, kā iekārta vai process uzvedīsies reālajā pasaulē, uztaisa vairākus ciklus, lai atrastu optimālo, sāk ražošanu. Paredzu, ka pēc pieciem gadiem katra industriālā iekārta tiks piegādāta komplektā ar īpašu programmatūru, kura modelēs notiekošo vienu soli uz priekšu. Pēc desmit gadiem tas būs pat mūsu cepeškrāsnij – ieliksim kaut ko krāsnī un tā pati izdomās, kā gatavot,» lēš Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks. Šis uzņēmums izstrādā platformu, kas apvieno vairākus atvērtā koda rīkus. Aiz atvērtā koda stāv lielas kopienas, kas tos strauji attīsta. «Mēs tās apvienojam un no šīm divām salām veidojam vienu kontinentu. Tā kā atvērtais kods ir pieejams ikvienam, tas paver iespējas inženieriem izveidot programmatūru un izstrādāt pielāgotas tehnoloģijas, kas būtu digitālo dvīņu pamatā,» viņš skaidro.

Pēc maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» administratora lēmuma pārdot uzņēmumu pa daļām vairākās izsolēs, var teikt, ka metalurģijas nozare Latvijā un Baltijā pārstāj eksistēt, sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

«Žēl, ka nav paveicies ar investoriem, taču jāņem vērā, ka arī situācija pasaules tirgos nav vienkārša. Metalurģija nav lēts process un Eiropas ražotāji izmaksu ziņā nekad nespēs konkurēt ar Ķīnas, Indijas un Brazīlijas uzņēmumiem. Lielas izmaksas ir ne tikai mums, bet visā Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ),» skaidroja Rantiņš, piebilstot, ka, piemēram, Latvijā viena elektroenerģijas megavatstunda vēl pērn bija par 28% dārgāka nekā Igaunijā.

Rantiņš piebilda, ka «KVV Liepājas metalurga» pārdošana pa daļām nozīmē, ka līdzšinējā ražošana tur vairs netiks atjaunota. «Metalurģijas uzņēmumu nevar saskaldīt pirmreizinātājos,» sacīja Rantiņš. Viņš arī norādīja, ka maz ticams ir pieļāvums, ka kāds investors pa daļām iegādājas visu uzņēmumu un tādējādi atjauno ražošanu.

Veidosies nozīmīgs savienojums Krievija–Mongolija–Ķīna ogļu pārvadāšanai , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mongolijas parlaments akceptējis jaunu Nacionālo dzelzceļa politiku, kas ietver t. s. Ziemeļu dzelzceļa līniju (ZDz) no Erdenetas un Ovotas līdz pat Arts Suuri Krievijas pierobežā, izveidojot tiešu savienojumu ar Ulug-Hemas ogļu baseinu Krievijas dienvidos, vēsta Mongoliaeconomy.com. ZDz attīstība atbilst nesenajiem Mongolijas līgumiem ar Krieviju un Ķīnu, lai īstenotu liela mēroga transporta infrastruktūras projektus, lai palielinātu derīgo izrakteņu pārvadājumus no Krievijas uz Ķīnu pa Transmongolijas dzelzceļu. Minētā baseina metalurģijā izmantojamo ogļu krājumi tiek lēsti 2,5 miljardu tonnu apmērā.

Austrāļi smaida

Mongolijas valdībai tagad dotas pilnvaras, lai vienotos par koncesijas līgumu attiecībā uz 547 kilometru garā dzelzceļa (1520 mm) izbūvi starp Erdenetu un Ovotu, kas būs pirmais Ziemeļu dzelzceļa līnijas posms. Vidējā termiņā Erdenetas–Ovotas dzelzceļš veidos nozīmīgu savienojumu ar stratēģisko dzelzceļa tīklu, savienojot Krievijas ogļu baseinu ar Ķīnu, paziņojusi Austrālijas kompānija Aspire Mining Limited, kas plāno ogļu ieguvi Mongolijas ziemeļos. Ulug-Hemas koksa ogļu baseins kombinācijā ar Aspire pilnībā piederošo Ovotas koksa ogļu projektu veidošot vienu no lielākajiem jaunajiem augstas kvalitātes koksa ogļu ilgtermiņa avotiem. Tiek sagaidīts, ka Krievijas ogļu eksports nodrošinās nozīmīgu tranzīta kravu apjomu gan Erdenetas–Ovotas, gan Transmongolijas dzelzceļam. 144 miljonu ASV dolāru vērtais Ovotas projekts paredz sākotnēji iegūt piecus miljonus tonnu gadā, sākot ar 2018. gadu, vēsta Miningweekly.com.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

A/s KVV Liepājas metalurgs ražošanu atsāks februārī, pirmo gada ceturksni strādājot testa režīmā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar simbolisku tēraudkausēšanas ražotnes atslēgu nodošanu a/s KVV Liepājas metalurgs direktora Igora Kovaļenko rokās oficiāli noslēdzies Baltijas valstīs vienīgās metalurģiskās rūpnīcas pārdošanas darījums un atsākas rūpnīcas saimnieciskā darbība. Paralēli turpinās ar tēraudkausēšanu tieši nesaistītās mantas pārdošana, kam jānoslēdzas šā gada februāra beigās. Kaut gan process bija smags, šāda darījuma noslēgšana gada laikā ir liels panākums, uzsver Liepājas metalurga maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers. Savukārt finanšu konsultanta Prudentia partneris Kārlis Krastiņš apgalvo, ka ar 107 miljonu eiro lielo summu šis ir 2014.gada lielākais uzņēmuma pārņemšanas darījums Latvijā. «Šis bija ļoti sarežģīts darījums, ko apstiprinās ikviens finanšu jomas eksperts,» piebilst I.Kovaļenko.

Salaspils uzņēmums Inos plāno paplašināt savu darbību un būvēt jaunu ražotni Koknesē, kurā no kokapstrādes atkritumiem ražos brikešu kokogles griliem.

Inos ražotajām kokoglēm ir augsts oglekļa sastāvs, zems pelnu saturs (līdz 1,5%), ilgāks degšanas laiks (līdz 5 stundām), augstāka degšanas temperatūra (vairāk par 900 grādiem), reducēts dūmu un specifiska aromāta daudzums, informē uzņēmumā. Jaunais produkts ir vienlaikus energoefektīvs risinājums un ekoloģiski tīrāks produkts, līdz ar to izmantojams arī pārtikas ražošanā un ēdināšanas pakalpojumos izmantošanai grilos. Tāpat produkcija izmantojama metalurģijā kā koksa aizstājējs un ķīmiskajā rūpniecībā kā aktīvā ogle.

Jaunā tehnoloģija ir uzņēmuma un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta zinātnieku vairāku gadu kopdarba rezultāts. Projekta īstenošanai finansējumu 2,2 miljonu eiro apmērā piešķīrusi Attīstības finanšu institūcija Altum, savukārt līdzfinansējums 963 tūkstoši eiro apmērā ir no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras programmas Inovāciju motivācijas programma. Tehnoloģija ļaušot saražot konkurētspējīgu produktu, kuram tirgū pagaidām nav identisku konkurentu.

Lai arī, pateicoties Liepājas metalurgam, ražošanas apjomi Latvijā šogad var strauji pieaugt, rūpniecības ilgtspējai nepieciešams likumdošanas atbalsts

Priecīgā ziņa, kas saistīta ar Liepājas metalurga atkal atvēršanu, ļauj optimistiskāk skatīties ne tikai uz sociālekonomisko situāciju Liepājā, bet arī uz kopējiem rūpniecības datiem, kā arī eksporta un valsts ekonomiskas izaugsmes tempu paātrināšanos. Tomēr ir jāņem vērā, ka šis statistiskais sniegums ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā izdosies atjaunot vienu uzņēmumu, kurš darbojas visai problemātiskā sektorā. Lai arī tiek runāts par pasaules ekonomikas atgūšanos, to nekādā ziņā nevar teikt par tērauda cenām, kuras turpina savu lejupslīdi, atsevišķos segmentos sarūkot vēl vairāk nekā par 10%.

Situācija tērauda tirgū liecina arī par kopējām vēsmām ekonomikā, tostarp ražošanas sektorā, kur pēdējos gados klājies labi tiem, kas tēraudu patērē. Tomēr ir vienkārša likumsakarība, proti, tiklīdz tautsaimniecība pārliecinoši sāk iet uz augšu, arī izejvielu cenām vajadzētu pakāpeniski pieaugt. Attiecībā uz vairumu galveno izejvielām pircēju aktivitātes ir visai maz manāmas, lielā mērā liecinot ne tikai par grūtībām metalurģijā, bet arī par to, ka citas apstrādes rūpniecības nozares atrodas uz stagnācijas robežas. Latvijā situāciju patlaban glābj kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kur šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi ražošanas apjomi ir pieauguši attiecīgi par 9,8% un 12,4%. Lai arī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecībā ir vērojama 2% produkcijas izlaides izaugsme, astoņās no Centrālās statistikas pārvaldes izdalītajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ir vērojams kritums, savukārt tikai piecas var lepoties ar pieaugumu.

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

Lai arī izaugsmes tempu ziņā Latvijas eksports vairs nav tik dinamisks kā pirmajos pēckrīzes gados, kad ražošanai vajadzēja strauji atkal pieaugt līdz pirmskrīzes laika trekno gadu apjomiem, nelielu izaugsmi varam sagaidīt arī šajā gadā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī aptaujātie uzņēmēji.

Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 210 tūkstošu eiro apmērā industriālo ventilatoru ražotājam SIA Ventspils ventilatoru rūpnīca. Līdzekļus uzņēmums investēs divu jaunu iekārtu iegādē.

Ventspils ventilatoru rūpnīcā tiek izgatavoti visa veida un modifikācijas industriālie ventilatori – zema, vidēja un augsta spiediena radiālie ventilatori, dūmu nosūcēji, putekļu, jumtu un ass ventilatori, kā arī dažāda veida metālkonstrukcijas. Uzņēmums nodrošina pilna cikla produkcijas ražošanu: ventilatoru detaļas ar lāzeru tiek izgrieztas no tērauda, alumīnija vai nerūsējošā tērauda loksnēm, tālāk tās apstrādā metināšanas speciālisti, noslēgumā detaļas tiek attīrītas un krāsotas mūsdienīgi aprīkotajā pulverkrāsošanas cehā.

Uzņēmums plāno papildināt ražotnes aprīkojumu ar divām jaunām iekārtām, kas palielinās ražošanas jaudu un nodrošinās kvalitatīvus metāla griešanas un locīšanas pakalpojumus, ļaujot uzņēmumam būtiski palielināt apgrozījumu un paplašināt sadarbību ar esošajiem un potenciālajiem klientiem. Kopējās jauno iekārtu izmaksas ir 259 tūkstoši eiro, no kuriem 210 tūkstošus nodrošina Luminor banka ar Altum garantiju nodrošinājumu, bet atlikušie 49 tūkstoši ir uzņēmuma paša ieguldījums.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Neatkarīgi no ģeogrāfijas, problemātisks ir nevis viens vai otrs tirgus, bet gan brīvā tirgus neesamība ekonomikai dzīvīgi svarīgos posmos

Ķīnas akciju tirgus ir problemātisks, un tāds pats tas ir atsevišķajos segmentos – nekustamajos īpašumos, izejvielās, metalurģijā un kur tik vēl ne. Bet, kā jau sarunvalodā tas nereti gadās, ir jāprecizē, par ko ir runa, tāpēc jautājums ir – ko tu saproti ar «tirgu»?

Vien salīdzinoši īsu brīdi principā brīva tirgus apstākļos padzīvojuši, jau sākam piemirst, kā tas ir – dzīvot viscaur Lielā Brāļa modrās acs uzraudzībā, kas tēvišķi gādā par t.s. kopējo labumu, bet individuālais labums ir tam pakārtots. Tiesa, Ķīnā vairs nav plānveida ekonomikas, tomēr tas ne tuvu nav arī brīvs tirgus, jo praktiski viss notiek ar centrālās valdības akceptu, tās vadībā un tās interesēs. Paradokss gan ir tāds, ka valdības intereses par augošu ekonomiku un tautas labklājību nav labo nodomu un krietno centienu jautājums, bet gan maksimāli brīvas apmaiņas starp indivīdiem darīšana, komerciālo apmaiņu ieskaitot.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.

Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.

Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.

Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.

2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.

Fragments no intervijas

2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?

AS KVV Liepājas metalurgs vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgu tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Nesamaksātā summa esot 550 000 eiro, kas ietver darbiniekiem izmaksātās algas, kā arī maksājumus piegādātājiem pamatražotnes uzturēšanai.

Ar KVV Liepājas metalurga vadību LTV sazināties neesot izdevies.

Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS Valmieras stikla šķiedra ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.

Tā darbosies līdztekus jau divām esošajām E-stikla un vēl vienai augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsnij. 14. jūlijā tika uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un jau augusta sākumā tā varētu nodrošināt augtsvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

“Mēs esam vienīgais Rietumu piegādātājs augstas temperatūras noturības stikla šķiedras produktiem. Mūsu klienti, sekojot līdzi kara izraisītajām sekām uz pasaules politiskās skatuves un saskaroties ar nedrošām produkcijas piegādes alternatīvām no sankcijām pakļautajām teritorijām un valstīm, kuru politiskie un ekonomiskie plāni ir apšaubāmi, meklē ilgtspējīgu piegādes ķēdi Eiropā. Redzot augošo pieprasījumu, mēs šobrīd palielinām savas ražošanas jaudas, lai spētu apkalpot šo tirgus sektoru,” stāsta AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels (Stefan Jugel).

Liepājas tiesā pieteikta AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Elme Messer Metalurgs. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta vakar, 16.decembrī.

Kā ziņots, akciju sabiedrība vērsusies tiesā pret maksātnespējas procesa administratoru Haraldu Velmeru saistībā ar maksājumiem vairāk nekā 500 000 eiro apmērā, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Ar pretprasību pret KVV Liepājas metalurgs tiesā vērsies arī Velmers. Administrators norāda, ka, pēc viņa domām, domstarpībām nevajadzētu būt, jo runa ir par tām saistībām, kuras uzņēmās KVV Liepājas metalurgs. Administrators atgādina, ka KVV Liepājas metalurgs bija apņēmies segt Liepājas metalurga izdevumus no 2014.gada decembra līdz aktīvu nodošanai KVV Liepājas metalurgam, norādot, ka tādējādi uzņēmums patlaban tiesā apstrīd paša parakstīto vienošanos.

Kopš 2020. gada Rīgas ostas teritorijā Bolderājā veiksmīgi strādā un ražošanu attīsta uzņēmums “Baltic Industrial Composites”, ražojot un eksportējot lielgabarīta stiklaplasta konstrukcijas, un tādējādi sniedzot pienesumu arī kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījuma nodrošināšanā.

Saražotās konstrukcijas ar kuģiem tiek eksportētas galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, bet arī uz Eiropas valstīm, ASV, Kolumbiju un Meksiku.

Ostas uzņēmuma izpilddirektors Gints Briedis atzīst, ka uzņēmuma konkurētspējas pamatā ir atrašanās ostas teritorijā, kas dod iespēju lētāk un izdevīgāk transportēt lielizmēra konstrukcijas ar kuģiem, kā arī pašu apmācīti augsti kvalificēti darbinieki, kas ļauj nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti.

“Stratēģisko mērķi, ko bijām izvirzījuši dibinot uzņēmumu - uzsākt lielgabarīta produkcijas ražošanu ostas teritorijā, esam veiksmīgi sasnieguši. Tas arī ir mūsu konkurētspējas pamatā - spēja saražot jebkura izmēra stiklaplasta konstrukcijas un nodrošināt to izdevīgu transportēšanu. Tagad galvenais ir investēt darbiniekos - viņu kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanā. Kvalitātes ziņā mēs kompromisus nedrīkstam pieļaut, un, tā kā tehnoloģiskajā procesā ir daudz roku darba, tad kvalitātes nodrošināšana lielā mērā ir atkarīga no darbinieku kvalifikācijas, prasmēm un attieksmes” uzsver Gints Briedis.

AS KVV Liepājas metalurgs pilnībā noraida visas SIA Elme Messer Metalurgs prasības un tiesā pierādīs savu maksātspēju, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

Pagaidām KVV Liepājas metalurgs vēl nav saņēmis oficiālu dokumentu par maksātnespējas pieteikumu, taču pilnībā noraida apgalvojumus, ka būtu parādā Elme Messer Metalurgs par piegādāto rūpniecisko gāzi.

Iesniegtais maksātnespējas pieteikums nekādā veidā neietekmēs uzņēmuma darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmumā.

LETA jau ziņoja, ka Liepājas tiesā pieteikta KVV Liepājas metalurgs maksātnespēja, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Elme Messer Metalurgs. Uzņēmuma valdes loceklis Silvis Fridrihsons aģentūrai LETA sacīja, ka prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka KVV Liepājas metalurgs ir parādā par Elme Messer Metalurgs piegādāto gāzi. Ne parāda apjomu, ne arī periodu, par kuru nav maksāts, es nevaru atklāt, jo tas ir komercnoslēpums, paziņoja Fridrihsons.