Paraugoties uz tiem statistikas datiem, kas raksturo eksportu, situācija Latvijas ārējā tirdzniecībā var nešķist sevišķi spoža. Neraugoties uz to, ka pasaules ekonomika turpina uzrādīt atveseļošanās pazīmes, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi Latvijas preču kopējais eksporta apjoms sarucis par 3,7% līdz nepilniem 784,9 miljoniem eiro, otrdien raksta laikraksts Diena.
Swedbank ekonomists Andrejs Semjonovs zina teikt, ka kopējā eksporta kritumu galvenokārt noteica sarukums metāla izstrādājumu (par 19% gada laikā), transportlīdzekļu (36%), kā arī pārtikas produktu (galvenokārt dzērienu un piena produktu – attiecīgi par 34% un 8%) eksportā. Savukārt kopējo eksportu palīdzējis stutēt mašīnu un iekārtu eksporta pieaugums par 8%, kā arī koka izstrādājumu pieaugums par 4%.
Vienlaikus jāpiebilst, ka situāciju nav vērts pārāk dramatizēt, jo gada astoņos mēnešos kopumā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvijas eksports spējis palielināties gandrīz par 2%.
Viens no lielākajiem satraukumiem, ko darījumu pasaule piedzīvoja šā gada sākumā, bija saistīts ar vispārējas deflācijas draudiem, kas ierindas patērētājam nozīmē iespēju kaut ko iegādāties lētāk, taču uzņēmējdarbības vidē var izvērsties par nepatīkamu procesu, kurš var novest pie pieprasījuma samazināšanās un kopējās maksātspējas krituma, līdz ar to izraisot arī ekonomikas vispārēju stagnāciju. Tiesa, pagaidām daļai Latvijas uzņēmumu vispārēja inflācijas piebremzēšanās pasaulē, kas notikusi, pamatā pateicoties izejvielu cenu kritumam, nākusi par labu, jo ļāvusi samazināt gan pašu izmaksas, gan arī potenciālajiem patērētājiem ietaupījusi naudu uz siltumenerģijas un degvielas izmaksu rēķina.
Taču arī Latvijā ir vairāki ražošanas sektori, piemēram, jau medijos daudz minētā metalurģija un kurināmās koksnes ražotāji, kuriem cenu kritums preču biržās par labu nenāk. Tomēr kopumā situācija pagaidām ir labvēlīga. Jautāts, vai pastāv liela iespējamība, ka saistībā ar ražotāju cenu kritumu Latvijas eksports naudas izteiksmē šogad samazināsies, Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts Gints Belēvičs teic, ka šobrīd nav pamata par to domāt, jo eksporta dati faktiskajās cenās kopumā uzrāda pieauguma tendenci.
«Ir atsevišķi mēneši, kad pieaugums ir negatīvs, taču kopumā eksports turpina mērenu izaugsmi,» piebilst Nordea speciālists. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš izsaka viedokli, ka pēc līdzšinējiem datiem tā neizskatās, turklāt lielā graudu raža padara šo varbūtību vēl mazāku. Runājot par atsevišķām eksportējošajām nozarēm, viņš teic, ka apstrādes rūpniecība šogad varētu augt par kādiem 5–6%. Savukārt lauksaimniecībai un mežsaimniecībai gada pirmā puse nebija labvēlīga, taču otrā puse to varētu kompensēt. Vienlaikus sarūk tranzīta apjomi, taču pārējās pakalpojumu nozares eksporta rādītāji esot labi. Pēc Latvijas Bankas informācijas, pakalpojumu eksports gada astoņos mēnešos vainagojies ar 4,4% vērtu kāpumu.
Neraugoties uz to, ka Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārtikas nozares ražojumiem iecirtušas ievērojamu robu, fakts, ka eksporta apjomi šogad kopumā uzrādījuši pieaugumu, pierāda to, ka mūsu austrumu kaimiņvalsts tirgus pamazām tiek aizstāts ar citiem tuvākiem un tālākiem tirgiem. G. Belēvičs stāsta, ka no Latvijas preču noieta galvenajiem tirgiem nozīmīgu pieaugumu šogad uzrāda Lietuva, Čehija, Lielbritānija, Nīderlande un Dānija. «Lai gan ne visās ES valstīs Latvijas preču eksports palielinās, kopumā tendence ir tāda, ka tirdzniecības bilancē samazinās Krievijas un NVS valstu īpatsvars par labu ES tirgum. Šāda tendence skaidrojama gan ar to, ka uzņēmēji pārorientējas uz rietumu tirgiem, gan ar mazliet labāku, nekā gaidīts, ekonomisko izaugsmi Eiropā, it īpaši Lielbritānijā,» konjunktūru raksturo Nordea eksperts. Viņaprāt, lielā mērā pateicoties rekordlielajiem graudu ražas apjomiem, šogad varētu palielināties ārējā tirdzniecība ar Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm, it īpaši Alžīriju, Ēģipti un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Plašāk lasiet rakstā Eksports izaugsmes gaidās otrdienas, 27.oktobra laikrakstā Diena (6.lpp)!
