Metāla kausēšana Liepājā var atsākties kuru katru mirkli, tomēr gada garumā tas nav noticis.
2021. gada pavasarī SIA FeLM noslēdza līgumu par bijušā Liepājas Metalurga elektrokausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu uzņēmumam Liepāja Steel, kas pieder Turcijas kompānijai Aslanli Metalürji ve Metal Ürünleri Sanayi ve Ticaret A.S. (Aslanli Metalürji), kas savukārt pieder īpašniekam Hamdi Alaedinam Ejuboglu (Hamdi Alaeddin Eyüboğlu). Pagājis vairāk nekā gads kopš darījuma, un Dienas Bizness uzdeva tiešus jautājumus investoram Hamdi Alaedinam Ejuboglu.
Fragments no intervijas
2021. gada pavasarī no uzņēmuma SIA FeLM jūsu uzņēmums Aslanli Metalurji iegādājās metalurģijas kompleksu Latvijas pilsētā Liepājā. Ko tobrīd sapratāt no pirkuma līguma, vai tikāt informēts par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām uz zemi zem metalurģijas kompleksa? Vai to uztvērāt kā nopietnu šķērsli darba uzsākšanai?
Ja nē, tad jautājums ir – kāpēc? Protams, bijām informēti par Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesībām, tomēr mūs tas neuztrauca, jo līgums paredzēja, ka, ja pirmpirkuma tiesības izmanto, tad automātiski ir spēkā īstermiņa līgums, kurš piemērots kausēšanas krāsns izvešanai. Šajā līgumā arī tika norādīts, ka, ja vēlamies atsākt ražošanu, tad mums tas jāpaziņo LSEZ. Kā šķērsli to galīgi neuztvērām, jo bijām pārliecināti, ka LSEZ ir ieinteresēts investoru piesaistē, jo tas likumā par LSEZ ir noteikts. Turklāt vēl visiem zināms, ka Liepājas pilsēta ir dotējama no valsts un tāpat LSEZ ir lielos parādos valstij, proti, valsts to uztur. Šāda pārliecība mums bija līdz pirmajai LSEZ valdes sēdei, kad jautājuma vietā par ilgtermiņa līguma noslēgšanu mums atsūtīja lēmumu pāratjaunot īstermiņa līgumu, ko, mūsuprāt, nemaz nevajadzēja darīt, un tā sākās darbības imitācija.
Cik ilgu laiku esat gatavi upurēt birokrātisko šķēršļu pārvarēšanai? Latvijā ir daudzi citi Turcijas investori, noteikti, ka jums labi ir zināms tas laiks, kas šajā valstī vajadzīgs parastu birokrātisko procedūru veikšanai. Vai, jūsuprāt, vidējie termiņi jau ir pārsniegti?
Vidējie termiņi sen jau ir pārsniegti vairākas reizes, bet jautājums ir par ko citu. Ja mums jāpieņem lēmums par iekārtu izvešanu, tad gandrīz gads ir vajadzīgs iekārtu izjaukšanai un izvešanai, bet līgums ir spēkā tikai līdz nākamā gada 30. aprīlim, un tuvākajā laikā būtu jābūt skaidrībai. Ņemot vērā minēto, mēs jau trešo reizi ar savu problēmu vērsāmies pie Ministru prezidenta, cerot, ka valdība dos skaidru atbildi uz jautājumu, vai Latvijā ir vajadzīga metalurģija, lemjot par to Ministru kabinetā. Ja valdība nolems, ka vajag, tad darīsim visu iespējamo, lai to ātri atjaunotu, ja nolems, ka nevajag, vai vilcināsies, tad vienkārši sāksim izvešanas procesu.
Visu rakstu lasiet 14.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
