Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Konkurences padomes skatījumā mācību grāmatu tirgū ir iestājusies stagnācija, kas neveicina konkurenci un cenu pazemināšanos.

Konkurences padome (KP) 2007. gadā ir veikusi tirgus uzraudzību mācību grāmatu tirgū ar mērķi sniegt vispārēju priekšstatu par mācību grāmatu tirgu, tajā notiekošiem procesiem konkurences jomā. Tirgus uzraudzības ietvaros tika analizēta situācija tirgū un aptaujāti mācību grāmatu izdevēji, nozares asociācijas, skolu pedagogi, iegūta informācija no Izglītības satura un eksaminācijas centra, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Izvērtējot pastāvošā normatīvā regulējuma ietekmi uz mācību grāmatu tirgu, KP konstatēja, ka jaunu mācību grāmatu satura izstrādes un mācību grāmatu izdošanas tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū kavē pastāvošais mācību grāmatu izdošanas organizatoriskais process.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakroga Jāņsilos ir nodota ekspluatācijā, un tajā sākti drukāšanas darbi testa režīmā, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Līdzšinējā AS Preses nams grāmatu ražošanas objektā Rīgā, Balasta dambī, patlaban saglabājusies tikai grāmatu lokšņu drukāšanas funkcija, visi pārējie procesi – locīšana, sanešana, šūšana, griešana, līmēšana – jau notiek jaunajā ražotnē Jāņsilos.

Līdz ar jaunās grāmatu ražotnes nodošanu ekspluatācijā ir pilnībā atjaunots Preses nams grāmatu ražošanas tehnoloģiskais parks, kļūstot par vienu no 300 lielākajiem grāmatu ražošanas uzņēmumiem visā pasaulē. AS Preses nams ražošanas procesā tiek izmantotas poligrāfijas mašīnbūves globālo līderu Heidelberg, MAN Roland, Müller Martini, Sigloch-Kolbus, Polar, Agfa, Fuji un citu radītās jaunākās tehnoloģijas un iekārtas – lokšņu un rotācijas iespiedmašīnas, locīšanas, šūšanas un griešanas iekārtas, automātiskās cieto un mīksto sējumu grāmatu izgatavošanas līnijas un cita tehnika.

Latvijas start-up uzņēmums Fastr Books pabeidzis darbu pie sava e-grāmatu veikala izstrādes un noslēdzis līgumus ar vairākiem grāmatu izdevējiem, līdz ar to kļūstot par lielāko e-grāmatu tirgotāju Latvijā.

Fastr Books noslēgti sadarbības līgumi ar izdevējiem Zvaigzne ABC, Jumava, Mansards un The White Book. Fastr izveidotājs Eldars Loginovs pauž, ka jaunuzņēmuma mērķis turpmāk ir izvērst darbību Eiropā un ASV. Šobrīd Fastr Books piedāvā vairāk nekā četrus tūkstošu e-grāmatu septiņās valodās. Savukārt «tuvākajā laikā» tiek solīts grāmatu piedāvājumu klāstu papildināt ar grāmatām angļu valodā, lai e-grāmatu piedāvājums veikalā sasniegtu simts tūkstošus e-grāmatu.

«Līdz šim e-grāmatu lasīšana Latvijā lielai daļai mobilo ierīču lietotāju nebija kļuvusi par ikdienā ierastu nodarbi. Šis risinājums potenciāli ir spējīgs piesaistīt gan tehnoloģiju fanu, gan grāmatu lasītāju interesi, tāpēc mums šķita ļoti būtiski iesaistīties šajā projektā,» savu līdzdalību Fastr Books e-gramātu veikala izveidē komentē Zvaigzne ABC e-grāmatu projektu vadītāja Kristīne Pastare-Skutele.

Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.

Fragments no intervijas

Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?

Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.

Biedrības Publicētava ideja veidot e-grāmatu izdevniecību transformējusies SIA Lasītava, kas veido e-grāmatu tirdzniecības platformu las.am.

Šobrīd Publicētava vairāk koncentrējusies uz grāmatu sagatavošanu un lasīšanas veicināšanas pasākumiem, bet grāmatu tirgošana un veikala uzturēšana atdalīta atsevišķā uzņēmumā. «Sapratām – lai e-grāmatas ieviestu Latvijā stabili un uz palikšanu, ir jāpalīdz arī citiem izdevējiem apgūt jaunās tehnoloģijas. Taču izdevēju kā jebkuru parastu uzņēmēju tehnoloģija pati par sevi neinteresē, tā nevar būt pašmērķis. Izdevējam nav nepieciešamas e-grāmatu datnes un/vai e-veikals. Tam vajag pārdotas kopijas un veikals ir tikai instruments. Tā kā Publicētavā nejutām, ka ar esošiem resursiem varam paši radīt to, ko izdevējam vajag, meklējām palīdzību. Izveidojās sadarbība ar uzņēmēju Jāni Bergu, kuram IT lietas droši vien jau ir asinīs un kuram bija iespēja un gribēšana investēt strādājoša e-grāmatu veikala radīšanā. Tapa SIA Lasītava – e-grāmatu tirgotājs,» stāsta Kārlis Žilvinskis, e-grāmatnīcas las.am izveidotājas SIA Lasītava īpašnieks.

Starp tūkstoš zelta meklētājiem Latvijas Klondaikā viņš bija viens no retajiem, kas tiešām uzgāja zelta dzīslu. Helmara Rudzīša komerclietu mākslai piemita īsti amerikānisks tvēriens.

Viņa dzīvē svarīgs bija viss. Kas zina, ja nebūtu Helmars Rudzītis Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Petrogradā iepazinis operu, vai būtu viņš kļuvis par skaņuplašu fabrikas Bellacord Electro īpašnieku? Un tieši paziņa – Nacionālās operas korists Roberts Vizbulis 30. gadu sākumā viņu ieintriģēja ar ideju par jaunas rūpniecības nozares dibināšanu Latvijā.

Kas zina, vai Helmars Rudzītis būtu nodibinājis izdevniecību Grāmatu Draugs, ja nebūtu studējis tieslietas Latvijas Universitātē? Jo, iespējams, secen būtu gājusi iepazīšanās ar laikraksta Jaunatnes dzīve izdevēju Nikolaju Spranci un nojausma par to, kādus kalnus spēj gāzt īstā reklāma īstajā laikā. Ja tā, tad Helmara Rudzīša dzīvē nebija nekā nejauša. Viena tikšanās veda pie otras, otrā – pie trešās, paverot iespēju laukus, kas aicināja rakt.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, no kuriem izriet samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošana arī grāmatām, presei un ziņu portālu abonementu sadaļai.

Šis ir viens no nākamā gada valsts budžetu pavadošajiem likumiem.

Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.

Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Jo zemāka ir grāmatām piemērotā likme, jo grāmatniecība ir stabilāka, aģentūrai LETA pauda Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Pēc viņas sacītā, grāmatniecības nozare mēģina panākt valdības un arī Finanšu ministrijas izpratni - lai nozare turpmāk pastāvētu un varētu sekmīgi gan saglabāt savu darbību, gan arī nodrošināt pilnvērtīgu attīstību, Latvijai būtu jāseko Eiropas lielāko valstu piemēram un jāsamazina pievienotās vērtības likme (PVN) no 12% uz 5%.

Punka norādīja, ka ir divi iemesli, kāpēc PVN likme ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk. Viņa uzsvēra, ka Ministru Kabinets nebija iekļāvis grāmatnīcas to tirdzniecību vietu skaitā, kam bija dotas iespējas strādāt nedēļas nogalēs.

"Tas diezgan būtiski ietekmēja mūsu apgrozījumu grāmatu veikalos. Lai gan internetā ir pieaudzis pārdoto e-grāmatu skaits, tomēr tas nespēj kompensēt naudas plūsmas kavējumus, kādi radās," skaidroja Punka.

No 26. februāra līdz 1. martam Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā pārvērtīsies par grāmatu pilsētu, kurā tiksies rakstnieki, tulkotāji, izdevēji un lasītāji – Ķīpsalā notiks 12. starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde.

“Grāmata bija, ir un būs ļoti nozīmīgs katra cilvēka attīstības un pilnveidošanās avots. Kādam tā ir garīga vērtība, kādam informācijas avots, kādam domubiedrs, bet tās nozīmība mūsu dzīvē ir nenoliedzama. Šodien ir būtiski neaizmirst grāmatu un meklēt ceļu pie tās – vai tā būtu bibliotēka, novārtā atstāts grāmatu plaukts, draugu grāmatu kolekcija vai izstāde, kurā tikties ar iemīļotiem rakstniekiem, būt klāt viņu grāmatu atklāšanas svētkos un izmantot izdevniecību piedāvātās īpašās cenas,” uzskata šī projekta vadītājs Valts Jirgensons.

Izstādes apmeklētāji četrās dienās varēs baudīt autoru priekšlasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar ievērojamiem latviešu un ārvalstu rakstniekiem, aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar izdevniecību jaunumiem, iegādāties grāmatas par īpaši izdevīgām izstādes cenām, kā arī Grāmatu maiņas punktā mainīties ar citu lasītāju grāmatām.

E-grāmatu izdevēji satraukušies par Amazon.com dominējošo stāvokli e-grāmatu tirgū, ziņo Bloomberg.

Lai gan izdevēji nākotni saskata tieši digitālajās grāmatās, tirgū dominē e-grāmatu lasīšanas ierīce Kindle, tādējādi padarot grāmatu izdevējus neaizsargātus pret Kindle ražotāju un grāmatu tirgotāju Amazon.com. «Nozare kopumā ir nedaudz satraukusies par Kindle un iespējamību, ka Amazon «aizslēgs» e-grāmatu tirgu,» stāstījis izdevēju pārstāvis. Tieši Amazon.com rīcība varētu noteikt, kā attīstīsies nozare un kur būs pieejamas e-grāmatas.

«Mēs nevēlamies, lai grāmatu varētu nopirkt tikai vienā vietā,» sacījusi Maja Tomass (Maja Thomas), digitālo mediju vecākā viceprezidente izdevniecībā Hachette Book Group. «Mēs gribam to, ko vēlas katrs izdevējs un autors – klātbūtni vairākos tirgos.»

Šā gada decembrī ar Heidelberg iespiedmašīnas pārvešanu no tipogrāfijas Cēsīs ir pilnībā pabeigta akciju sabiedrības Preses nams jaunās grāmatu ražotnes Jāņsili aprīkošana. Līdz ar tehniskajām iekārtām darbu jaunajā ražotnē uzsākuši arī darbinieki no uzņēmuma līdzšinējiem ražošanas objektiem Rīgā un Cēsīs, palielinot grāmatu ražotnes ražošanas jaudu un uzlabojot uzņēmuma darbības efektivitāti.

„Mēs ne vien pārvedām uz jauno AS Preses nams rūpnīcu Heidelberg iespiedmašīnas, bet arī veicām precīzo ieregulēšanu un nomainījām daudzas rezerves daļas. Pārbaudes druka uzrāda teicamus to darbības rezultātus, un arī attēlu sakritība starp sekcijām ir teicama. Heidelberg pieckrāsu un seškrāsu iespiedmašīnas, kā arī astoņkrāsu abpusējās drukas iespiedmašīnu var droši dēvēt par Jāņsilu mugurkaulu,“ norāda SIA Heidelberg Latvija tehniskais vadītājs Kristians Jansons.

Jaunās tehnoloģijas un iekārtas ļauj ražot grāmatas mazākā minimālajā un lielākā maksimālajā grāmatu formātā un dod iespēju izlaist ļoti plānas grāmatas – pat no 2,5 līdz 3 milimetriem. AS „Preses nams“ piedāvā arī divus jaunus grāmatu ražošanas veidus – ar integrālo vāku un ar cieto vāku grāmatu izgatavošana bez šūšanas. Vēl viens jaunums grāmatu izgatavošanā ir trīs dažādu šķirlenšu pielīmēšanas iespēja.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Konkurences padome par aizliegtu vienošanos uzlikusi SIA Apgāds Zvaigzne ABC 25 000 Ls lielu sodu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Konkurences padome (KP) 9.janvarī pieņēmusi lēmumu uzlikt SIA Apgāds Zvaigzne ABC naudas sodu 25 000 Ls apmērā par konstatēto Konkurences likuma pārkāpumu uzņēmuma darbībās.

Veicot mācību grāmatu tirgus uzraudzību, KP ieguva informāciju, kas liecināja par iespējamām Konkurences likuma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm SIA Apgāds Zvaigzne ABC un SIA Grāmatu nams Valters un Rapa darbībās.

KP secina, ka SIA Apgāds Zvaigzne ABC un SIA Grāmatu nams Valters un Rapa un arī citām grāmatnīcām noslēgtajos līgumos iekļautajiem noteikumiem par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības minimālās tālākpārdošanas cenas robežas fiksēšana bija ar mērķi ierobežot vai deformēt konkurenci. Par to liecināja līgumos iekļautais noteikums par kumulatīvo sodu (līguma reāla izpildīšana un līgumsods). Līgumos tika ietverts noteikums, ja gadījumā pircējs neievēro šo līguma punktu, tas maksā pārdevējam kumulatīvo līgumsodu 50% apmērā no katras pārdotās preces, kas ir pārdota par cenu, kas ir zemāka nekā pārdevēja vairumtirdzniecības cena.

Pasaulē popularitāti gūst dažādu pakalpojumu abonēšanas biznesa modelis, šo ceļu izvēlējušies arī lasīšanas programmas Fastr izstrādātāji

«Mēs vairs neesam tikai ātrlasīšanas programma. Šobrīd Fastr var saukt par e-grāmatu Spotify. Tā ir lielākā mūzikas abonēšanas vietne, kur tiek maksāts nevis par katru dziesmu vai albumu, bet par fiksētu mēneša maksu ir pieeja visam katalogam. Līdzīgi Netflix ASV piedāvā abonēt filmas, taču e-grāmatu abonēšana ir jauns pakalpojums. Mums ir visas iespējas kļūt par pirmajiem vai otrajiem un sākt attīstīt jaunu pakalpojumu,» spriež Eldars Loginovs, lasīšanas rīka Fastr līdzīpašnieks un idejas autors.

Šobrīd visā pasaulē izdevēju galvenais arguments pret e-grāmatu abonēšanas rīkiem ir pieņēmums, ka cilvēki nelasa tikpat daudz grāmatu, cik skatās filmas un klausās mūziku. «Abonēšanas modelis kļūst izdevīgs, ja satura patēriņš ir salīdzinoši liels,» spriež E. Loginovs.

2015. gads grāmatu izdevēju vērtējumā ir līdzīgs iepriekšējam; bažas rada 2017. gads, kad autoriem būs jāveic obligātās sociālās iemaksas no autoratlīdzības, kas, visticamākais, cels grāmatu cenas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nekādu satricinājumu, paldies Dievam, nav bijis, nodokļi nav aiztikti,» par šo gadu izsakās SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. Līdzīgus vārdus, lai vērtētu šo gadu, izvēlas arī Grāmatu izdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.

Lai arī nekādu statistikas datu par šo gadu vēl nav, ir skaidrs, ka tirāžas nepalielinās, arī apgrozījums no grāmatu tirdzniecības nekļūst lielāks. Lai arī iedzīvotāju maksātspēja ir augusi, sarūkot iedzīvotāju skaitam, grūti sagaidīt lielākus pārdošanas apjomus. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» DB iepriekš (01.07.) teica arī SIA Jānis Roze valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja. «Turklāt krīzes gadu valsts nostāja – lasīsiet, kad būs labāki laiki – padarījusi savu melno darbu, grāmatu tirdzniecībā pauze nav beigusies,» piebilst D. Pugača. Grāmatu izdevējiem nav arī lielu līdzekļu mārketingam.

Šā gada pirmajā ceturksnī e-grāmatu pārdošanas ieņēmumi ASV pārspējuši cietos vākos iesietu grāmatu ieņēmumus, liecina Amerikāņu izdevēju asociācijas (AAP) apkopotie dati.

Kopumā asociācija apkopojusi datus par 1,2 tūkstošiem izdevēju, tajos gan nav iekļauti dati par bērnu grāmatām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos ieņēmumi no e-grāmatu pārdošanas bijuši 282,3 miljonu apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 28,4% apmērā.

Savukārt ieņēmumi no cietos vākos iesietu grāmatu pārdošanas bija 229,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 2% apmērā.

E-grāmatu popularitātes pieaugumu ASV eksperti skaidro ar e-grāmtu lasīšanas ierīču daudzveidību – sākot ar populāriem planšetdatoriem un viedtālruņiem, beidzot ar pazīstamiem e-grāmatu lasītājiem.

Starp e-grāmatu popularitātes kāpuma iemesliem analītiķi min Amazone Kindle ierīču popularitāti ASV, kā arī to, ka Apple izdevies piesaistīt lasītājus, kuriem interesē jaunākās tehnoloģiskās iespējas.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Dalkia un tās «mātei» Veolia interesē Latvijas atkritumu bizness; kā iespējamos pirkumus min ar Andri Šķēli saistītās SIA Nelsens un Ekodoktrīna¬ Getliņi.

Par to liecina gan tirgū paklīdušās baumas, gan vairākas tiešas un netiešas pazīmes, arī iesaistīto pušu izteikumi. Lai gan Nelsena īpašnieks Ēriks Zaporožecs noliedz, ka Dalkia vai Veolia būtu izteikušas oficiālu pirkuma piedāvājumu, tomēr viņš nenoliedz, ka par izdevīgu cenu savu biznesu pārdotu. Turklāt «humora» līmenī esot bijuši pirkšanas piedāvājumi no citiem starptautiskiem atkritumu operatoriem. Vienlaikus Dalkia Latvia vadītājs Guntars Kokorevičs atzina, ka pēdējo trīs gadu laikā, kopš Veolia aktīvāk pārstāvēta Latvijā, ir izpētīta virkne projektu, uzņēmums ir interesējies par visiem interesējošo nozaru biznesiem. «Ja pajautās kādam no četrām nozarēm, tad neatradīs nevienu, kas teiks: nē, Veolia nav interesējusies. Veolia par visu interesējas,» tā G. Kokorevičs.