Luminor banka piešķīrusi finansējumu Jelgavas tipogrāfijas attīstībai 5 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa jeb 3 miljoni eiro izmantoti jaunas ražošanas ēkas celtniecībai, bet vēl 2 miljoni eiro sadarbībā ar Altum izsniegtajām garantijām piešķirti ražošanas iekārtu iegādei.

Jelgavas tipogrāfija ir viens modernākajiem Latvijas tipogrāfijas uzņēmumiem, kas specializējies grāmatu, dienasgrāmatu un kalendāru izgatavošanā.

Tipogrāfija eksportē ap 60 % no savas saražotās produkcijas. Uzņēmums savā darbībā ieviesis daudzus energoefektīvus un labas pārvaldības principus, bet 2021. gada sākumā noslēdza darbu pie desmit gadus ilgi lolotās idejas – jaunas 5200 kvadrātmetru lielas ražotnes ar ilgtspējīgu un efektīvu ražošanas procesu. Uzņēmuma ražotnei iegādātas un uzstādītas arī jaunas iekārtas, tostarp krāsu iespiedmašīna un vairākas mazas iekārtas: sanešanas līnija apvienojumā ar šujmašīnu.

“Paldies mūsu sadarbības partneriem šā lielā soļa speršanā. Trāpījām ļoti interesantā laikā, jo ražošanas ēku sākām būvēt dažus mēnešus pirms pandēmijas sākšanās. Un tagad, kad pasaulē pandēmijas dēļ daudzas loģistikas ķēdes ir izjukušas un ir pieaudzis pasūtījumu apjoms no Eiropas, tai skaitā Latvijas, izdevējiem, mums ir plašākas telpas ražošanai, jauna iespiedmašīna, kā arī vēl dažas jaunas iekārtas. Bonuss ir arī papildus platības noliktavām, kur uzkrāt ražošanai nepieciešamo papīru un materiālus,” saka Māris Matrevics, SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs.

«Darbs nav grūts – drīzāk vienveidīgs. Apstākļi ļoti labi, un arī pie trokšņa var pierast,» par pirmo dienu uzņēmumā «Jelgavas tipogrāfija» spriež Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Amanda Šīna un Agate Beināre no Ozolnieku vidusskolas. Meitenes piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Kamēr meitenes «Jelgavas tipogrāfijas» ražotnē darbojas ar kastēm, Daniels Šīns strādā pie iekārtas, kas katru grāmatu ietin plēvē. Viņam šī jau ir trešā vasara, kas aizrit darbā tieši šajā uzņēmumā, kur strādā arī Daniela un Amandas tētis.

«Nākotnē vairāk gribētu strādāt autotransporta jomā. Šī man ir laba iespēja piepelnīties, kā arī iepazīt tipogrāfijas darba specifiku. Ir interesanti redzēt, kā top grāmatas,» atzīst puisis. Viņš piebilst, ka vēl nav izdomājis, ko darīs ar nopelnīto algu. Agate vēlas nopirkt «kaut ko sev, lai nebūtu jāprasa nauda no vecākiem». Savukārt Amanda krās datoram.

Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.

Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

Poligrāfijas nozarē profesionālo izglītību apgūstošo audzēkņu skaits samazinās, uzņēmēji savlaicīgi noskata darbiniekus un slēdz darba līgumus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Rīgas Valsts tehnikumā (RVT), kas ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā var apgūt poligrāfiju. Audzēkņu skaits, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, ir samazinājies par 13%. Šobrīd RVT Poligrāfijas nodaļā mācās 211 jaunieši. RVT pasniedzēji pauž cerību, ka līdz ar jaunā mācību korpusa izveidi, audzēkņu skaits palielināsies.

Visvairāk audzēkņu apgūst iespieddarbu noformēšanas speciālista profesiju, ko jauniešiem ar pamatizglītību tehnikumā māca četrus gadus, stāsta RVT Poligrāfijas nodaļas vadītājs Agris Sondors.

Pieprasījums darba tirgū ir pēc poligrāfijas ražošanas tehniķiem, iespieddarbu digitālā noformējuma un apstrādes speciālistiem, šīs profesijas jaunieši ar vidējo izglītību RVT var apgūt 1,5 gadu laikā. A. Sondors uzsver, ka darba tirgū poligrāfijas speciālisti ir ļoti pieprasīti, gandrīz visi RVT audzēkņi iegūst labi apmaksātu darbu, daudzi pēc tehnikuma beigšanas veido savus uzņēmumus.

Šā gada 8. decembrī klajā tiks laista latviešu autores Zanes Zustas otrā bērnu grāmata par rotaļu pūcīti - «Ucipuci domā ārpus kastes». Stāsta uzdevums ir jaunajai paaudzei iemācīt svarīgu dzīves gudrību - kā mainīt domāšanu, ja nevari mainīt apstākļus.

«Ucipuci domā ārpus kastes» ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Stāsts vēsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas «Ucipuci meklē mājas» sērijas turpinājums. Stāstu vizuāli atdzīvinājusi un ilustrācijas zīmējusi māksliniece Evija Timma – Novika.

Šoreiz Ucipuci piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo pūcīte ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Kad mājinieki no rīta dodas ikdienas gaitās, Ucipuci paliek viena un netīšām iekrīt kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Nonākusi piespiedu slazdā – kļūst pikta un bēdīga, bet drīz vien tas kļūst par aizraujošu notikumu, satiekot savdabīgus mājiniekus, par kuriem Ucipuci pat nebija nojautusi. Kastē piedzīvotais pūcītei māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, uzdrošināties un pārvarēt bailes no nezināmā.

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū “London Book Fair 2022” no 5. līdz 7.aprīlim Latviju pārstāves septiņi ar izdevējdarbību saistīti uzņēmumi.

Turpinot 2018. gadā Londonas grāmatu tirgū veiksmīgi aizsākto kampaņu #iamintrovert, šogad izstādes apmeklētāji tiek aicināti ieskatīties intravertā latviešu rakstnieka dzīvoklī. Īpaši veidotajā stendā savus produktus un pakalpojumus prezentēs SIA “Jelgavas tipogrāfija”, SIA “Veiters Korporācija”, SIA “IBC Print Baltic”, SIA “Jāņa Rozes apgāds”, SIA “Pētergailis”, SIA “Aminori” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

“Literāri darbi, kā arī izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi ir augstas pievienotās vērtības produkts, kurš ir viegli mērogojams. Mūsu radošās industrijas ir sevi labi apliecinājušas eksportā gan grāmatniecības gan kino jomā,” uzskata Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.