Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

Tā intervijā Dienas biznesam atzīst uzņēmuma Livonia Print valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma

Poligrāfijas bizness ir sezonāls. Gada pirmajā pusē ir klusā sezona, kad varam satikties, atskatīties uz paveikto un ieskatīties tuvākās nākotnes plānos. Janīnas Blūmas vadītais uzņēmums Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015.

Runā, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā ir diezgan konservatīvi un tāpēc ir nokavējuši iespēju ieviest modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Vai tiešām Latvija šajā ziņā viņus apsteidz?

Ja pie mums krīze 2008. un 2009. gadā bija reāla, tad kolēģiem Eiropā krīze vairāk bija galvās. Livonia Print 2007. gadā sāka darbību ar pilnīgi jaunām iekārtām. Katru gadu, arī krīzes laikā, esam investējuši iekārtās. Poligrāfijas uzņēmumi ārvalstīs šādas investīcijas nav veikuši. Tāpat Skandināvijas uzņēmumos darba ņēmējiem ir citas prasības pret darba devējiem, piemēram, Zviedrijā poligrāfijas nozares arodbiedrība pieprasīja 35 stundu garu darba nedēļu un 1,5% piemaksu pie darba algas. Līdzīgas prasības ir arī citās Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā.

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmums dibināts 2000. gada 6. novembrī, pamatdarbība – poligrāfijas pakalpojumu sniegšana. «Esam salīdzinoši jaunu cilvēku komanda. Inovatīvi, balstīti uz attīstību, katru gadu investējam jaunās tehnoloģijās un cilvēkresursu izglītošanā. Komanda ir tā, kas mūsu uzņēmumam ir lielākais un nozīmīgākais pamatlīdzeklis. Es esmu viņu rokās kā instruments, kas tikai piepalīdz attiecīgās situācijās,» stāsta E. Lasmanis.

Līdz ar Latvijas tipogrāfiju spēju attīstīties un konkurēt ar rietumu kolēģiem, bizness sokas arī poligrāfijas materiālu vairumtirgotājiem

Poligrāfijas materiālu un foto preču vairumtirgotājs SIA Poligrāfijas apgāds (PolAp) šogad cer sasniegt pirmskrīzes līmeni – apgrozījumu 18 miljonus eiro gadā. «Mērenais apgrozījuma kāpināšanas temps bija apzināts solis. Pēckrīzes gados lielāku vērību pievērsu peļņas rādītāju uzlabošanai. Neesam jau sportisti, kas dzenas pēc rekordiem, kaut arī ieguvums jeb peļņa ir pa nullēm,» atzīst SIA Poligrāfijas apgāds PolAp valdes loceklis Juris Lapa. Uzņēmums pērn ierindojies 90. vietā DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā, kurā iekļauti tie uzņēmumi, kuriem pēdējos piecos gados izdevies palielināt apgrozījumu.

Poligrāfijas klientu izaugsmes temps dzen uz priekšu arī biroja un poligrāfijas papīra vairumtirgotāju SIA Papyrus

Tā DB atzīst SIA Papyrus valdes loceklis Ilmārs Lipskis. Pēdējos piecos gados uzņēmumam ir izdevies pakāpeniski kāpināt apgrozījumu – no vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro 2009. gadā līdz 12 miljoniem eiro 2014. gadā, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar digitalizācijas attīstību pasaulē papīra patēriņš samazinās. Baltijas valstis ir vienas no retajām, kurās ir vērojama poligrāfijas tirgus izaugsme. Labvēlīgo situāciju nodrošina pašmāju poligrāfijas uzņēmumi, kas, investējot modernās iekārtās, spējuši palielināt savas jaudas, pārorientēties no vietējā uz eksporta tirgu. «Teorētiski vietējais papīra patēriņš pieaug, bet praktiski viss aizplūst uz ārvalstīm. Dažiem poligrāfijas uzņēmumiem eksporta apjoms sasniedzis 99%,» situāciju tirgū raksturo I. Lipskis. Papyrus klientu lokā 85% ir poligrāfijas uzņēmumi, 15% – biroja preču vairumtirgotāji.

Neskatoties uz ceturtdienas vakarā notikušo ārkārtas situāciju "Poligrāfijas grupas MŪKUSALA" tipogrāfijā, un pateicoties visu nozarē iesaistīto ieinteresētībai un vēlmei rast risinājumu, šodienas laikraksts "Diena" nonāks pie lasītājiem.

Nodrukāšanu operatīvi nodrošināja Rēzeknes tipogrāfija "Latgales druka".

Laikraksts "Diena" saka lielu paldies VAS "Latvijas Pasts", SIA "Preses Serviss", SIA "Poligrāfijas grupa MŪKUSALA", SIA "Latgales druka".

Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notika ārkārtas situācija - izcēlās ugunsgrēks, tāpēc tika pieļauts, ka var kavēties dažu izdevumu nonākšana pie lasītājiem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša informēja, ka ārkārtas situācijas dēļ tika apturēta visa ražotnes darbība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informēja, ka ceturtdien plkst.16.33 tika saņemts izsaukums uz kādu tipogrāfiju Rīgā, Mūkusalas ielā. Jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuēti 60 cilvēki.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

13. novembrī tipogrāfijā Poligrāfijas grupa Mūkusala norisināsies jauno ražošanas iekārtu atklāšanas pasākums.

Viena no Latvijas lielākajām tipogrāfijām SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala realizējusi APV (augstas pievienotās vērtības) projektu un uzstādījusi vairākas jaunas ražošanas iekārtas. Projekts realizēts ar Eiropas fondu atbalstu un tā kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro.

Uzņēmuma mērķis ir dubultot ražošanas jaudu žurnālu drukas segmentā, lai palielinātu eksporta apjomu.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša komentē: «Ir divas iespējas – mēs varam sēdēt un čīkstēt par to, cik viss ir slikti, vai mest slinkumu pie malas un darīt, lai būtu labāk! Domāju, ka Latvija šobrīd atrodas pietiekami izdevīgos apstākļos, lai, gudri izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, ieguldītu ne tikai uzņēmumu attīstībā, bet savas valsts nākotnē. Esmu patiesi gandarīts par nupat ekspluatācijā nodoto ražošanas paplašināšanas un modernizācijas projektu. Tā ietvaros esam radījuši vairākas jaunas darba vietas un tuvāko trīs gadu laikā plānojam vēl palielināt darbinieku skaitu.»

Investējot 200 tūkstošus eiro jaunā ražotnē Daugmalē, Krievijas poligrāfijas materiālu ražošanas uzņēmumu grupa Tanzor ar Latvijā ražotām poligrāfijas lakām un gruntīm cer ieiet Eiropas tirgū

SIA Baltink ietilpst Krievijas uzņēmumu grupā Tanzor, kas jau 22 gadus nodarbojas ar poligrāfijas materiālu tirdzniecību un ražošanu. «Mēs jau sen vēlējāmies ienest savu pieredzi Eiropā, jo te ir viegli atrast darbaspēku, turklāt tas nav pārlieku dārgs, ir saprātīgi nodokļi, viss ir tuvu Eiropai un, protams, krievu valoda. Mūsu mērķis ir Eiropa,» saka Aleksejs Šļamins, SIA Baltink izpilddirektors. Vaicāts par kompānijas biznesu Krievijā, viņš norāda, ka pērn Tanzor grupas apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro, uzņēmumam ir viena laku ražotne un trīs krāsu jaukšanas stacijas. «Krīze liek par sevi manīt, apgrozījuma kritums ir jūtams. Situācija nav vienkārša un nav zināms, kas būs tālāk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izvēlējāmies ienākt jaunā tirgū un investēt tieši Latvijā,» teic A. Šļamins.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Kopš daļa projektu vadības ir nodota Centrālās finanšu un līgumu aģentūras rokās, ir parādījušās uzņēmējus neiepriecinošas nianses, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmas organizēšanu Latvijā nodarbojas vairākas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Kopš lielākā daļa projektu vadības ir nodota CFLA rokās, uzņēmēji norāda, ka ir parādījušās nianses, kas neiepriecina. «Mēs ļoti vēlētos, lai arī CFLA uzskatītu nozaru asociācijas par saviem sadarbības partneriem, vairāk uzticētos tām un palielinātu to lomu birokrātijas mazināšanā, kā to savās vadlīnijās rekomendē Eiropas Komisija,» norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Poligrāfijas uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi - audzē muskuļus eksporta tirgos, investē modernās tehnoloģijās un kļūst videi draudzīgāki, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī 2016. gada darbības rezultāti vēl nav apkopoti, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka gads bijis veiksmīgs, audzis gandrīz visu tās uzņēmumu apgrozījums. Nozares lielākie uzņēmumi uzrādījuši vērā ņemamu izaugsmi: SIA Livonia Print apgrozījums bijis 53 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2015.gadā, SIA PNB Print apgrozījums 2016. gadā bija tāds pats kā gadu iepriekš – 17,6 miljoni eiro, bet SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) tas pieaudzis par aptuveni 25%, sasniedzot 17 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā uzņēmums ir samazinājis atkarību no Austrumeiropas tirgus un vairāk sācis orientēties uz Rietumeiropas klientiem. PNB Print ir pārveidojis pārdošanas daļas struktūru, ir būtiski palielināts darbinieku skaits Eiropas tirgus nodaļā, kā arī ir attīstītas jaunas tehnoloģijas. Kopumā 2016.gads ir vērtējams pozitīvi, un tas noteikti palīdzēs veidot stabilu pamatu turpmākajai attīstībai,» saka SIA PNB Print vadītājs Aleksandrs Smogļukovs. 2017. gadā paredzēts uzņēmuma apgrozījuma pieaugums vismaz par 25%. Šogad uzņēmums plāno palielināt ekskluzīvo produktu eksportu uz Lielbritāniju, apgūt Vācijas tirgu un palielināt ietekmi Baltijas valstīs. SIA PNB Print eksportē 85% saražotās produkcijas. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija un Krievija. 2017.gadā būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā nav paredzētas. A. Smogļukovs atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja poligrāfijas nozares izaugsme, ko lielā mērā veicinājis Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. «Vislielākā izaugsme ir tieši lielajiem uzņēmumiem, kas ir sociāli atbildīgi un var piedalīties Eiropas tenderos, kur viena no galvenajām prasībām ir veiksmīgi izieta Sociālā audita procedūra,» ir novērojis SIA PNB Print vadītājs.

Uzstādot modernas iekārtas, ieviešot jaunu pakalpojumu, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala iesoļo nākamajā līmenī; tos apgūst arī Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi

Uzņēmums Vācijas Tautsaimniecības balvai Latvijā startē apakškategorijā Darba vidē balstītas mācības, kas kopumā Poligrāfijas grupai Mūkusala (PGM) nebūt nav jaunums. Uzņēmums jau vairākus gadus rūpējies kā par esošo, tā jauno darbinieku prasmju paaugstināšanu, un bija viens no pirmajiem poligrāfijas nozarē, kas atsaucās idejai par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. PGM valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša stāsta, ka auglīga sadarbība ar tā saukto poligrāfijas skolu izveidojusies jau sen, līdz ar to mācību un prakses programmas pēc abpusējas vienošanās jau stabili salāgotas, lai studentiem netrūktu nedz vajadzīgās teorijas, nedz «dzīvas» ievirzes dabā. «Iekārtas mums vienmēr bijušas vienas no modernākajām, kādas nozarē vien ir, tādējādi visu, kas attiecas uz speciālo profesionālo apmācību, audzēkņi var iemācīties šeit,» bilst V. Trokša. Viesojoties Vācijā, viņš saskatījis līdzības un guvis pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Pandēmijas laikā loģistikas pārrāvumi un ekonomiskās krīzes cenu svārstības ļāvušas meklēt Latvijā ražotām poligrāfijas lakām jaunus noieta tirgus citviet pasaulē. Šā gada maijā uzņēmums SIA Baltink atklāja jaunuzstādīto ūdens bāzes laku ražošanas reaktoru, kas turpmāk ļaus dubultot uzņēmuma eksporta apjomus.

Eksportējošs uzņēmums jau 8 gadus

SIA Baltink tika atklāja 2015. gada aprīlī, Ķekavas novadā. Tika uzsākta Baltijā unikāla produkta ražošana. Proti, lakas plašam poligrāfijas preču klāstam, tai skaitā iepakojuma ražošanai, etiķešu, reklāmas un žurnālu drukai. “Mēs ražojam divu veidu lakas. Ūdens bāzes lakas, kurām raksturīgs ilgāks žūšanas laiks, ir lētākas un galvenokārt tiek izmantotas krāsas slāņa aizsardzībai un UV gaismā cietējoša laka, kas polimerizējas ar UV stariem, tādejādi nav nepieciešams žūšanas laiks. Tās galvenokārt izmanto kā dekoratīvos pārklājumus un tām ir augstākas izmaksas, salīdzinot ar lakām uz ūdens bāzes. Uzņēmums specializējas laku izgatavošanā kartona iepakojumam un etiķetēm,” atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksejs Šljamins.

2018. gada sākumā Latvijā 99,6 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet tīmekļa vietne bija 63,0 % uzņēmumu, liecina CSP aptauja par IKT lietošanu uzņēmumos. 44,1 % uzņēmumu darbinieku darbā regulāri lietoja datoru ar interneta pieslēgumu. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 1,9 procentpunktiem.

2018. gada sākumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistus nodarbināja 15,5 % uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk,

Uzņēmumu īpatsvars, kas nodarbina IKT specialistus, ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Visbiežāk IKT speciālistus nodarbina lielie uzņēmumi – 79,5 %. Savukārt vidējo un mazo uzņēmumu grupā IKT specialistus nodarbina attiecīgi 34,7 % un 10,2 % uzņēmumu. Lielo uzņēmumu grupā salīdzinājumā ar 2017. gadu rādītājs pieaudzis par 7,8 procentpunktiem, bet vidējos un mazajos uzņēmumos attiecīgi par 4,9 un 1,3 procentpunktiem.

5,2 % uzņēmumu pērn pieņēma vai mēģināja pieņemt darbā IKT speciālistus, bet vairāk nekā pusei no tiem (56,5 %) bija grūtības šo vakanču aizpildīšanā. 5,4 % nodrošināja mācības, lai uzlabotu uzņēmumā nodarbināto IKT speciālistu prasmes.

2015. gadā Latvijas lielākie poligrāfijas uzņēmumi spējuši palielināt apgrozījumu par aptuveni 6%, sasniedzot 371 miljonu eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas aplēses ir Ievai Bečerei, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektorei. Viņas vērtējumā šis gads kopumā nozares uzņēmumiem bijis labs. Gada sākumā vairāki uzņēmumi norādījuši, ka viņiem ir bijušas problēmas ar Baltkrievijas un Krievijas tirgu, kurus ietekmējušas nesenās sankcijas un Krievijas rubļa vērtības kritums, tomēr zaudējumi ir mazai daļai uzņēmumu. Turklāt šis gads ir devis iespēju iestrādāties Rietumeiropas tirgos.

A/s VG Kvadra Pak šis gads ritējis atbilstoši iepriekš plānotajam. «Līdz gada beigām paredzam sasniegt izvirzītos mērķus un pat mazliet pārsniegt tos. Salīdzinot ar 2014. gadu, paredzams apgrozījuma pieaugums 5% apmērā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, esam apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem un panākto izaugsmi. Šajā gadā esam veikuši vēl lielāku pārorientāciju no nestabilajiem austrumu tirgiem uz daudz stabilāko Baltiju un Ziemeļvalstīm,» atklāj Roberts Vasiļevskis, a/s VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Šī akciju sabiedrība ietilpst Van Genechten Packaging grupā, kas 2014. gadā ir iegādājusies vēl vienu rūpnīcu Krievijā, bet 2015. gadā – rūpnīcu Ungārijā.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala atklājusi tipogrāfijas jaunās ražošanas iekārtas. Uzņēmums dubulto ražošanas jaudu žurnālu drukas pakalpojumā un palielina eksporta apjomu.

Lai uzsvērtu tipogrāfijas jaudas palielināšanu, atklāšanas pasākumam tika izvēlēta tēma Kosmoss – dažādas misijas, simulācijas testi, lai pārbaudītu sagatavotību lidojumam, un fotografēšanās virs Mēness.

Jaunās iekārtas atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš tika aicināts pie Mūkusalas raķetes vadības pults: «Nākotnē cilvēcei iespējams noderēs jaunākie atklājumi Visumā, piemēram, ūdens uz Marsa, milzu sasalusī sirds uz Plutona vai šogad atklātā Zemei līdzīgā planēta ārpus Saules sistēmas, taču tuvākajos gados daudz lietderīgākas būs šodien atklātās tipogrāfijas iekārtas, kas sildīs ekonomiku un lasītāju sirdis tepat Latvijā, nevis kaut kur izplatījumā.»

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Luminor banka izsniegusi finansējumu papīra, kartona un dažādu plastmasas izstrādājumu ražotājam SIA “Karlsberg” 1,3 miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei, apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, nekustamā īpašuma iegādei un faktoringa limitu palielināšanai.

SIA Karlsberg ir norvēģu ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, kas savu ražotni pārcēlis uz Latviju, tādējādi sniedzot pienesumu mūsu valsts ekonomikai.

SIA Karlsberg finansējumu plāno ieguldīt ražošanas apjomu palielināšanai, jo uzņēmums noslēdzis apjomīgus sadarbības līgumus ar kosmētikas un kartona iepakojuma ražotājiem par dažādu specifisku dzērienu kārbu izgatavošanu, kuru ražošanai nepieciešamas jaunas iekārtas.

“Jaunais sadarbības līgums uzņēmumam paver jaunas attīstības iespējas. Lielo produkcijas apjomu dēļ manuāli vai daļēji manuāli produkciju saražot būtu pārāk lēni un dārgi, tāpēc plānojam savu darbību automatizēt, lai paātrinātu ražošanas procesu. Kopumā plānojam iepirkt 14 dažādas iekārtas, piemēram, kastīšu izgatavošanas, vāka un kastes ielīmēšanas, presēšanas u.c. iekārtas, ar kurām varēsim automatizēt dažādu kastīšu izgatavošanu,” stāsta SIA “Karlsberg” direktore, Daiva Stone-Kazakeviča.

SIA Drukātava izveidotājs un šefs Valdis Jirgens intervijā laikrakstam Diena.

Ar ko Skandināvijas tirgum ir interesanta grāmatu drukāšana Latvijas tirgū? Ar zemāku cenu?

Nē. Lai cik paradoksāli tas būtu, Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. Mēs Latvijā pareizajā brīdī esam gājuši uz priekšu un modernizējuši nozari. Skandināvijas uzņēmumi mēģina ielekt digitālās drukas risinājumu vilcienā, bet pilnībā tas vēl nav paveikts. Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā vispār ir diezgan konservatīvi un tāpēc nokavējuši iespēju izmantot modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Interesanti, ka Skandināvijas tirgū mēs nekonkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, bet gan ar igauņu, poļu un vācu uzņēmumiem. Vietējo - skandināvu - uzņēmumu segmentā mums ir tikai viens nopietns konkurents Dānijā.

Ar mērķi uzsākt Latvijā galda spēļu, pužļu un kāršu spēļu ražošanu, SIA “Brain Games” ir kļuvis par līdzīpašnieku pašmāju uzņēmumam SIA “Folded”, kas līdz šim nodarbojās ar augstvērtīga, individuāli veidota kartona iepakojuma ražošanu, galvenokārt, eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem.

“Pēdējo gadu laikā pasaulē novērojama vērienīga galda spēļu kultūras attīstība, kas pastiprināti saistīta ar iedzīvotāju ilgstošu uzturēšanos mājās un nepieciešamību atrast aizvien jaunus laika pavadīšanas veidus. Līdz ar šiem apstākļiem spēļu izdevējiem radušies milzīgi ražošanas termiņu un piegādes riski, ņemot vērā pasūtījumu īpatsvaru, kas līdz šim tika izpildīts Ķīnā. Mēs redzam potenciālu ar Latvijā ražotām spēlēm apgādāt spēļu izdevējus Eiropā un ASV” norāda SIA “Brain Games” vadītājs Egils Grasmanis.

Lai uzsāktu galda spēļu, pužļu un kāršu spēļu ražošanu Latvijā, tā dalībnieki uzņēmumam SIA “Folded” plāno piesaistīt finansējumu vairāk nekā viena miljona EUR vērtībā, kas atbalstītu nepieciešamo ražošanas iekārtu līniju iegādi.

Investējot iekārtās, poligrāfijas nozares uzņēmumi plāno vēl vairāk stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos, izvērst darbību jaunās nišās, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Paredzēts, ka septembrī Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) sāks izmantot jaunu žurnālu drukas iekārtu, kas ļaus dubultot ražošanas jaudu un būtiski palielināt uzņēmuma darbību eksporta tirgos, DB stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Oskars Brenčs. Šobrīd notiek būvdarbi un darbinieku apmācība.

Jaunā drukas iekārtas iegāde uzņēmumam ir būtisks notikums, jau pirms vairākiem gadiem kompānijas vadība norādīja, ka tāda nepieciešama turpmākās attīstības nodrošināšanai. Kopējās investīcijas ir 5 milj. eiro, no kuriem daļu sedz ES, proti, projekts tiek īstenots Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 4,8 milj. eiro, attiecināmais struktūrfondu finansējums – vairāk nekā viens milj. eiro, attiecināmais valsts budžeta finansējums – 0,26 milj. eiro, liecina LIAA informācija. Kopumā uzņēmuma pastāvēšanas laikā investēti 17 milj. eiro, jaunās investīcijas ir liels izaicinājums, saka O. Brenčs.

Laika faktors un iespēja nodrošināt neliela apjoma tirāžu ir mazo un vidējo poligrāfijas uzņēmumu trumpis

Tā uzskata DB aptaujātie poligrāfijas uzņēmumu pārstāvji. «Iespējams, mūsu nelielā izmēra dēļ varam būt glābējspēks lielajām tipogrāfijām, kad tām nepieciešama atsevišķu procesu izpilde. Šogad noslēgtie līgumi ļauj prognozēt, ka 2015. gadā mūsu apgrozījuma pieaugums būs ap 45%,» saka SIA Valmieras tipogrāfija Lapa īpašnieks Jānis Caune. SIA Valmieras tipogrāfija Lapa ir dibināts 1993. gadā, sākotnēji tajā drukāja vietējās avīzes, pildīja citus sīkos iespieddarbus. Palēnām uzņēmums attīstīja arī citus darbības virzienus – grāmatu ražošanu, reklāmas drukāšanu. «No 2000. gada līdz 2008. gadam uzņēmums specializējās pamatā uz grāmatu ražošanu, bet pirms dažiem gadiem atgriezāmies arī pie specifisku pakalpojumu nodrošināšanas. Apzināmies, ka grāmatu tirgus visā pasaulē samazinās, un tas nozīmē, ka sarūk arī mūsu nozares kopējais apgrozījums. Līdz ar to es neticu lielo tipogrāfiju nākotnei. Prognozēju, ka tuvāko piecu gadu griezumā visdrīzāk nekas nemainīsies, savukārt investīcijas iekārtās un procesos mēdz pārsniegt piecu gadu robežu, kas nozīmē, ka nepārdomātas investīcijas šajā nozarē nav īpaši gudras,» uzskata J. Caune. Valmieras tipogrāfijā Lapa grāmatu ražošana un pēcapstrāde veido 70% no apgrozījuma. Uzņēmums joprojām izgatavo dažas avīzes un nodrošina tuvāk un tālāk esošiem uzņēmumiem to iepakojuma un reklāmas produkcijas druku, veidlapas, veic citus pakalpojumus.