Tā intervijā Dienas biznesam atzīst uzņēmuma Livonia Print valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma
Poligrāfijas bizness ir sezonāls. Gada pirmajā pusē ir klusā sezona, kad varam satikties, atskatīties uz paveikto un ieskatīties tuvākās nākotnes plānos. Janīnas Blūmas vadītais uzņēmums Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015.
Runā, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā ir diezgan konservatīvi un tāpēc ir nokavējuši iespēju ieviest modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Vai tiešām Latvija šajā ziņā viņus apsteidz?
Ja pie mums krīze 2008. un 2009. gadā bija reāla, tad kolēģiem Eiropā krīze vairāk bija galvās. Livonia Print 2007. gadā sāka darbību ar pilnīgi jaunām iekārtām. Katru gadu, arī krīzes laikā, esam investējuši iekārtās. Poligrāfijas uzņēmumi ārvalstīs šādas investīcijas nav veikuši. Tāpat Skandināvijas uzņēmumos darba ņēmējiem ir citas prasības pret darba devējiem, piemēram, Zviedrijā poligrāfijas nozares arodbiedrība pieprasīja 35 stundu garu darba nedēļu un 1,5% piemaksu pie darba algas. Līdzīgas prasības ir arī citās Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā.
Pēc jūsu stāstītā var secināt, ka Livonia Print mierīgi un bez īpašām problēmām Skandināvijā var izkonkurēt vietējos poligrāfijas uzņēmumus. Vai tā tiešām ir?
Nekad nevar teikt «mierīgi un bez problēmām». Ja Dānijā ir palicis viens grāmatu ražotājs, tad mēs tur savu tirgus daļu paņemam. Nevienā eksporta tirgū nav piena upes ar ķīseļa krastiem. Tas ir liels darbs. Visos eksporta tirgos mums savas pozīcijas, pirmkārt, ir jāiekaro un, otrkārt, ilgtermiņā jānotur.
Ar kādu valstu poligrāfijas uzņēmumiem Latvija konkurē Skandināvijā?
Lielākoties tās ir Polijas tipogrāfijas, kuras piedāvā tirgus līmenim neatbilstoši zemu cenu. Taču šāda politika nevar tikt īstenota ilgtermiņā. Mūsu mērķis ir ilgtermiņa sadarbība. Tiklīdz cena ir pārāk zema, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā.
Vai Polijas ražotāji spēj nodrošināt augstu kvalitāti?
Es nemēdzu kritizēt konkurentus, katram ir sava izpratne par kvalitāti, jāņem vērā, ka arī prasības ir dažādas. Protams, kvalitātei vienmēr ir liela nozīme, taču poligrāfijas biznesā svarīga ir arī komunikācija un apkalpošanas līmenis.
Kura no Eiropas valstīm ir pasaku zeme Latvijas grāmatu eksportētājiem? Kāpēc?
Bez darba nekur zāle nebūs ne zaļāka, ne pati sevi nopļaus. Nav tādas pasaku zemes. Tie, kuri domā, ka ir kāda eksporta pasaku zeme, ir vai nu naivi vai nezinoši.
Vai ir kāds Latvijas poligrāfijas uzņēmums, kurš Livonia Print rada konkurenci ārvalstu tirgos?
Nē, tāda nav. Katram no mums ir sava niša un savs klientu loks.
Pieļauju, ka patlaban Latvijā gandrīz neviena grāmata netiek drukāta tirāžā, kas lielāka par 1,5 tūkstošiem eksemplāru, proza – labi, ja tūkstotis eksemplāru, dzeja – vēl mazāk. Kādas ir grāmatu tirāžas Skandināvijā?
Apkopojot pagājušā gada rezultātus, vidējā tirāža ir aptuveni 3,2 tūkstoši grāmatu. Tā ir pat nedaudz augstāka nekā gadu iepriekš. Mums ir pieaudzis lielu tirāžu skaits. Piemēram, pērn vairākas reizes atkārtoti drukājām Harija Potera grāmatu vācu valodā ar fantastiskām, krāsainām ilustrācijām. Kopējā tirāža bija aptuveni 50 tūkstoši eksemplāru.
Visu interviju Eksports nav piena upe ar ķīseļa krastiem lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.