Tā intervijā Dienas biznesam atzīst uzņēmuma Livonia Print valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma

Poligrāfijas bizness ir sezonāls. Gada pirmajā pusē ir klusā sezona, kad varam satikties, atskatīties uz paveikto un ieskatīties tuvākās nākotnes plānos. Janīnas Blūmas vadītais uzņēmums Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015.

Runā, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā ir diezgan konservatīvi un tāpēc ir nokavējuši iespēju ieviest modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Vai tiešām Latvija šajā ziņā viņus apsteidz?

Ja pie mums krīze 2008. un 2009. gadā bija reāla, tad kolēģiem Eiropā krīze vairāk bija galvās. Livonia Print 2007. gadā sāka darbību ar pilnīgi jaunām iekārtām. Katru gadu, arī krīzes laikā, esam investējuši iekārtās. Poligrāfijas uzņēmumi ārvalstīs šādas investīcijas nav veikuši. Tāpat Skandināvijas uzņēmumos darba ņēmējiem ir citas prasības pret darba devējiem, piemēram, Zviedrijā poligrāfijas nozares arodbiedrība pieprasīja 35 stundu garu darba nedēļu un 1,5% piemaksu pie darba algas. Līdzīgas prasības ir arī citās Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā.

Poligrāfijas uzņēmuma SIA Livonia Print līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kjells Gunnars Hoffs atstājis amatu, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Kjells Gunnars Hoffs par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2016.gada 4.martā, bet otrdien, 25.septembrī reģistrēta viņa atbrīvošana no šī amata.

Jaunu valdes priekšsēdētāju uzņēmums nav iecēlis, un šobrīd SIA Livonia Print valdē darbojas divi valdes locekļi - uzņēmuma lielākais īpašnieks Tronds Eriks Isaksens un Andreas Ingvars Johanssons.

Katram no valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Tronds Eriks Isaksens, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

Poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print pārjaunojis komercķīlu, palielinot nodrošinātā prasījuma maksimālo summu par 3,504 miljoniem eiro līdz 8,590 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS Swedbank ieķīlājis krājumus, nemateriālos ieguldījumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus prasījuma tiesības un uzņēmumu kā lietu kopību. Komercķīla nodrošina vairākus starp banku un uzņēmumu noslēgtos aizdevuma līgumus.

Līdz ar jaunās komercķīlas reģistrāciju 10.janvārī, dzēsta 2016.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 5,086 miljoni eiro.

Tipogrāfija SIA Livonia Print dibināta 2006.gadā. Tās pamatkapitāls ir 1 500 000 eiro. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Norvēģijas pilsonis Trond Erik Isaksen, kuram pieder 96,5% akciju, bet atlikušie 3,5% pieder Zanei Blūmai-Johansonei.

2017.gadā SIA Livonia Print konsolidētais apgrozījums pieauga līdz 55,975 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma konsolidētā peļņa pēc nodokļiem pieauga līdz 3,057 miljoniem eiro. Gada beigās SIA Livonia Print nodarbināja 560 darbiniekus.

Poligrāfijas uzņēmumi nākotnē raugās cerīgi - audzē muskuļus eksporta tirgos, investē modernās tehnoloģijās un kļūst videi draudzīgāki, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī 2016. gada darbības rezultāti vēl nav apkopoti, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka gads bijis veiksmīgs, audzis gandrīz visu tās uzņēmumu apgrozījums. Nozares lielākie uzņēmumi uzrādījuši vērā ņemamu izaugsmi: SIA Livonia Print apgrozījums bijis 53 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2015.gadā, SIA PNB Print apgrozījums 2016. gadā bija tāds pats kā gadu iepriekš – 17,6 miljoni eiro, bet SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala (PGM) tas pieaudzis par aptuveni 25%, sasniedzot 17 miljonus eiro.

«Pagājušajā gadā uzņēmums ir samazinājis atkarību no Austrumeiropas tirgus un vairāk sācis orientēties uz Rietumeiropas klientiem. PNB Print ir pārveidojis pārdošanas daļas struktūru, ir būtiski palielināts darbinieku skaits Eiropas tirgus nodaļā, kā arī ir attīstītas jaunas tehnoloģijas. Kopumā 2016.gads ir vērtējams pozitīvi, un tas noteikti palīdzēs veidot stabilu pamatu turpmākajai attīstībai,» saka SIA PNB Print vadītājs Aleksandrs Smogļukovs. 2017. gadā paredzēts uzņēmuma apgrozījuma pieaugums vismaz par 25%. Šogad uzņēmums plāno palielināt ekskluzīvo produktu eksportu uz Lielbritāniju, apgūt Vācijas tirgu un palielināt ietekmi Baltijas valstīs. SIA PNB Print eksportē 85% saražotās produkcijas. Galvenie eksporta tirgi ir Norvēģija, Dānija, Zviedrija un Krievija. 2017.gadā būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā nav paredzētas. A. Smogļukovs atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir vērojama strauja poligrāfijas nozares izaugsme, ko lielā mērā veicinājis Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts. «Vislielākā izaugsme ir tieši lielajiem uzņēmumiem, kas ir sociāli atbildīgi un var piedalīties Eiropas tenderos, kur viena no galvenajām prasībām ir veiksmīgi izieta Sociālā audita procedūra,» ir novērojis SIA PNB Print vadītājs.

"Luminor" banka piešķīrusi Baltijā lielākajam grāmatu ražošanas uzņēmumam "Livonia Print" finansējumu 12,4 miljonu eiro apmērā. Tas paredzēts apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā arī investīcijām uzņēmuma turpmākai attīstībai.

"Luminor" banka uzņēmumam piešķīrusi finansējumu 12,4 miljonu eiro apmērā, tostarp nodrošinot faktoringa un overdrafta limitus, kas paredzēti apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Tāpat banka izsniegusi "Livonia Print" ilgtermiņa kredītu jauna aprīkojuma iegādei – jaunās drukas, līmēšanas un iesiešanas iekārtas palīdzēs palielināt uzņēmuma ražošanas efektivitāti un padarīt to videi draudzīgāku.

"Livonia Print" ir lielākais grāmatu ražotājs Ziemeļeiropā, kas kopš dibināšanas 2007. gadā strādā gandrīz tikai eksporta tirgos, eksportējot ap 99% produkcijas uz 20 valstīm. Ja pirmajā desmitgadē lielākais apjoms grāmatu tika piegādāts izdevniecībām Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, tad pēdējo gadu laikā ievērojami palielināts apgrozījums arī Vācijā un Lielbritānijā.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

Poligrāfijas uzņēmumi arī šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos; vienlaikus viens no lielākajiem izaicinājumiem arvien ir darbaspēks.

Lielāko daļu drukas uzņēmumu apgrozījuma veido eksports, un tie šogad turpinās stiprināt savas pozīcijas ārzemēs.

Tā, piemēram, SIA PNB Print 2019. gadā turpinās orientēties uz pozīciju stiprināšanu Rietumu tirgū. «Uzskatu, ka Krievijas virziens ir ļoti riskants. Tur mūs jau zina, pie pārrunu galda ciena, taču neplānojam ieguldīt šī tirgus virziena attīstīšanā. Mums ir laba kompetence, to vajag aktīvi piedāvāt un pārdot arī citur,» spriež Igors Rozanovs, SIA PNB Print direktors.

«2019. gada budžetā plānots apgrozījuma pieaugums. Mūsu pārdošanas komanda intensīvi strādā pie jauna tirgus apgūšanas, un cerams, ka, tāpat kā iepriekš, plānoto izdosies sasniegt,» saka Janīna Blūma, SIA Livonia Print izpilddirektora vietniece.

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

2015. gadā Latvijas lielākie poligrāfijas uzņēmumi spējuši palielināt apgrozījumu par aptuveni 6%, sasniedzot 371 miljonu eiro, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādas aplēses ir Ievai Bečerei, Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektorei. Viņas vērtējumā šis gads kopumā nozares uzņēmumiem bijis labs. Gada sākumā vairāki uzņēmumi norādījuši, ka viņiem ir bijušas problēmas ar Baltkrievijas un Krievijas tirgu, kurus ietekmējušas nesenās sankcijas un Krievijas rubļa vērtības kritums, tomēr zaudējumi ir mazai daļai uzņēmumu. Turklāt šis gads ir devis iespēju iestrādāties Rietumeiropas tirgos.

A/s VG Kvadra Pak šis gads ritējis atbilstoši iepriekš plānotajam. «Līdz gada beigām paredzam sasniegt izvirzītos mērķus un pat mazliet pārsniegt tos. Salīdzinot ar 2014. gadu, paredzams apgrozījuma pieaugums 5% apmērā. Ņemot vērā esošo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, esam apmierināti ar sasniegtajiem rezultātiem un panākto izaugsmi. Šajā gadā esam veikuši vēl lielāku pārorientāciju no nestabilajiem austrumu tirgiem uz daudz stabilāko Baltiju un Ziemeļvalstīm,» atklāj Roberts Vasiļevskis, a/s VG Kvadra Pak ģenerāldirektors. Šī akciju sabiedrība ietilpst Van Genechten Packaging grupā, kas 2014. gadā ir iegādājusies vēl vienu rūpnīcu Krievijā, bet 2015. gadā – rūpnīcu Ungārijā.

Paziņoti Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 laureāti

Šogad tika iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. No tiem žūrijas komisija atlasīja un konkursa otrajā kārtā virzīja 32 uzņēmumus.

Šogad titulu Eksporta čempions saņēma Rīgas Stradiņa universitāte.

Kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā pirmo vietu ieguva SIA Livonia Print. Otro vietu ieguva SIA Atea Global Services un i/k Rešetilovs un Co. Par Eksportspējīgāko komersantu mazo komercsabiedrību grupā tika atzīts SIA D Dupleks. Otro vietu ieguva SIA Infogram, bet trešo – SIA Glamoralle. Kategorijā Importa aizstājējprodukts pirmo vietu ieguva SIA Milzu! graudaugu pārslas, otro vietu SIA Linum Color beices Paint Eco, trešo – SIA Lat Eko Food biezeņi bērniem Rūdolfs. Par Inovatīvāko produktu tika atzīts a/s SAF Tehnika mikroviļņu spektra analizators Spectrum Compact. Otro vietu ieguva SIA Vizulo āra gaismekļu produktu līnija Vizulo Stork, bet trešo – SIA Blue Shock Race elektrokartingi. Kategorijā Rūpnieciskais dizains pirmo vietu piešķīra SIA Velo Sock velosipēdu pārsegiem iekštelpām, otro vietu SIA Shaman Inventions transformējamam bērnu velosipēdam Leg&Go, bet trešo vietu – SIA Dizaina papīrlietas ādas dienasgrāmatai Flux Book, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.