Jaunās paaudzes rakstnieki cenšas pielāgoties tirgus pieprasījumam un vērtē, kādā veidā autors var būt pieprasīts un sevi nodrošināt, intervijā DB norāda Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Lai gan šobrīd vietējo autoru loks ir kļuvis krietni plašāks, pasaulē atzītu latviešu rakstnieku joprojām nav daudz. Par vienu no celmlaužiem šajā ziņā V. Kilbloka sauc latviešu rakstnieci Noru Ikstenu, kura pavasarī pārstāvēja Latviju Londonas grāmatu tirgū. Potenciālu iekarot pasaules tirgu Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja saskata arī citos latviešu rakstniekos.
Fragments no intervijas
Tuvojas pirmais septembris, vai varētu teikt, ka finansiāli šis laiks gada griezumā izdevniecībai ir viens no veiksmīgākajiem?
Gada griezumā veiksmīgākais laiks izdevniecībai noteikti ir Ziemassvētki. Kādreiz vasara mums bija lielais strādāšanas laiks, jo uz pirmo septembri vajadzēja pagūt izdot jaunas grāmatas un burtnīcas, taču līdz ar izglītības satura reformu akcenti ir mainījušies. Šobrīd vasara ir ļoti mierīgs periods – mūsu ķīmiķi, matemātiķi, fiziķi, biologi un citi speciālisti ir atvaļinājumos un atpūšas. Darbs ir padarīts. Pārdošanā aktīvākie mēneši ir novembris un decembris, taču tā tas ir visā pasaulē. Izdevēji īpaši gatavojas Ziemassvētkiem, kad pieprasījums pēc grāmatām kļūst lielāks.
Vai tiek domāts par to, lai šajā periodā būtu arī plašāks literatūras piedāvājums?
Jā, tipogrāfijās ir rindas, jo izdevēji šo laiku parasti cenšas izmantot ļoti intensīvi, tāpēc jaunas grāmatas šajā periodā tiek izdotas ļoti daudz. Pieaug arī mārketinga aktivitāte.
Lai gan grāmatu reklamēšanas tradīcijas Latvijā kopumā nav pārāk izvērstas un apjomīgas, Ziemassvētkos par grāmatām kā dāvanām tiek runāts daudz, un informācijas par literatūru netrūkst. Izvēloties dāvanas, cilvēki parasti skatās uz jaunākajām grāmatām, jo tās, visticamāk, dāvanas saņēmējam mājās vēl nebūs, tāpēc šīm aktivitātēm ir diezgan liela nozīme.
Cik lielu apjomu no Zvaigzne ABC izdoto grāmatu skaita procentuāli aizņem mācību grāmatas?
Šobrīd mācību grāmatas veido aptuveni 21%, taču vislielāko daļu jeb 37% no Zvaigzne ABC izdoto grāmatu skaita veido bērnu literatūra.
Kuras literatūras grupas izdošana patlaban uzņēmumam ir komerciāli izdevīgākā?
Apmēram vienādu peļņu nes bērnu literatūra un mācību grāmatas.
Vai pirms izglītības reformas ar mācību literatūru varēja nopelnīt vairāk?
To ir grūti aprēķināt, jo skolēnu skaits ik gadu drastiski samazinās. Pirms krīzes skolēnu skaits pirmajās klasēs bija ap 20 tūkstošiem, bet šobrīd tie ir tikai 14 tūkstoši. Mācību literatūras tirgus ir lejupslīdošs, taču rentabilitāte saglabājas. Mēs sākām kā mācību grāmatu izdevējs, taču jau pirmajos neatkarības gados sākām veidot arī enciklopēdisko izdevumu bāzi bērniem, vēlāk sākām izdot arī bērnu daiļliteratūru. Uzsvars uz bērniem domātām grāmatām visus šos gadus ir bijis ļoti liels.
Kā tirgu mainījusi digitālo grāmatu ienākšana?
Visas grāmatas izdodam arī elektroniski. Digitālo grāmatu ienākšana grāmatu tirgu kā tādu Latvijā nav īpaši ietekmējusi, jo to pirkšanas īpatsvars ir neliels. Grāmatniecību vairāk ir ietekmējis digitālo grāmatu pirātisms. Iespēja pirātiski lejupielādēt grāmatas ir nokāvusi izdevēju pastāvēšanas drošāko pamatu, angliski to sauc par back list. Tās ir tās grāmatas, kuras izdevējs ir tiesīgs turēt pārdošanā un regulāri piedrukāt, jo tām ir pieprasījums, piemēram, klasika un grāmatas, kas iekļautas skolu programmās. Tas ir jau iestrādāts pamats, kas palīdz veidot jaunus produktus, jo izdevējam grāmatas izdošanas procesā vairs nav jāiegulda papildu līdzekļi, bet ieņēmumus iespējams novirzīt jaunu produktu radīšanā. Pirātisms, kas Latvijā ir izplatīts un pat labi organizēts, šo pamatu savā ziņā ir nokāvis. Šobrīd Latvijā ir ļoti liels pirātisko e-grāmatu īpatsvars. Sākuma periodā, līdz 2013. gadam, varējām redzēt nelegāli lejup- ielādēto grāmatu skaitu un iesniegt šos datus tiesībsargājošajām iestādēm, bet pašlaik pirāti ir nodrošinājušies, un mēs lejupielāžu skaitu noteikt vairs nevaram. Tajā pašā laikā redzam, ka grāmatas grāmatnīcās iznīkst. Nav nepieciešamības tās piedrukāt un turēt pārdošanā, jo pieprasījums samazinās. Jāatgādina, ka jebkuras grāmatas izdošanai ir nepieciešama licence, kas nemaksā vien dažus simtus. Salīdzinot ar laiku pirms 2013. gada, mēs redzam, ka regulāri atjaunot licenci vairs neatmaksājas. Tādā veidā tiek nokauta grāmatu esamība, finansiāli zaudējumus cieš gan izdevēji un tulkotāji, gan ārzemju aģentūras un autori.
Kā cīnīties ar pirātismu un samazināt nelegālo e-grāmatu izplatību?
Izdevēji var nemitīgi uzraudzīt vietnes, kurās ievietots nelegālais saturs, sazināties ar tām un lūgt, lai grāmatas tiek izņemtas. To mēs arī cītīgi darām, ieguldot šajā procesā diezgan daudz līdzekļu, taču apjoms ir ļoti liels. Principā tiesībsargājošajām iestādēm šo netaisnību vajadzēja pamanīt un situāciju risināt. Varam cerēt, ka tas notiks, jo redzam, ka par legālu saturu cīnās, – saprotu, ka šobrīd šīs problēmas risināšanai atvēlēti resursi audio un video jomā. Cerams, ka mums izdosies pierādīt, ka legāls saturs ir būtisks arī grāmatniecībā. Ņemot vērā to, cik mūsu ir maz, kā arī to, cik svarīgi ir saglabāt drukātos izdevumus kaut vai tīri valodas saglabāšanai un terminoloģijas attīstīšanai, tas ir svarīgi. Principā izdevējam nav atšķirības, vai grāmatu izdot papīra formātā vai elektroniski, izmaksas ir gan vienā, gan otrā gadījumā. Ir jāuztur platforma, jāiegādājas licences. Tās ir tādas pašas izmaksas.
Visu interviju Jaunie autori uz rakstīšanu raugās praktiskāk lasiet piektdienas, 24.augusta laikrakstā Dienas Bizness!