Uzņēmums SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" vērsies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē, aģentūrai LETA apliecināja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa pastāstīja, ka pieteikums iesniegts pagājušās nedēļas piektdienā, 29.janvārī, balstoties uz Satversmes 91. un 105.pantu.

"Apgādu Zvaigzne ABC" pārstāvošā zvērinātu advokātu biroja "Klotiņi & Serģis" advokāts Juris Balodis-Bolužs aģentūru LETA informēja, ka pieteikumā ST tiek apstrīdēta valdības noteiktā grāmatu mazumtirdzniecības klātienē aizlieguma atbilstība Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

Satversmes pirmais pantā teikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", 91.panta pirmajā teikumā minēts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā", savukārt 105.panta pirmajā teikumā teikts, ka "ikvienam ir tiesības uz īpašumu", bet šī paša panta trešais teikums nosaka, ka "īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu".

Reorganizācijas procesā SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" pievienos poligrāfijas pakalpojumu sniedzēju AS "Poligrāfists", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paredzēts, ka "Poligrāfists" tiks pievienots "Apgādam Zvaigzne ABC", uzņēmumiem apvienojoties. Kompāniju kreditori prasības var pieteikt mēneša laikā no paziņojumu par reorganizāciju publicēšanas dienas, proti, mēneša laikā no 21.janvāra.

"Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka aģentūrai LETA sacīja, ka abu uzņēmumu konsolidācija tiks īstenota Covid-19 radītās krīzes dēļ.

Jautāta, vai šī uzņēmumu apvienošana nozīmēs arī darbinieku skaita samazināšanu, Kilbloka bija atturīga, norādot, ka tas būs atkarīgs no tā, vai un kad atkal varēs strādāt grāmatnīcas.

Jau vēstīts, ka valdība 21.janvārī vienojās, ka līdzšinējie ierobežojumi būs spēkā līdz 7.februārim. Tas nozīmē, ka saglabāti ierobežojumi

Uzņēmuma vadītājam ir jābūt skaidram morālajam kompasam, uzskata Vija Kilbloka, SIA Apgāds Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja un īpašniece.

Katrs vadītājs var būt atšķirīgs tieši tādā pat mērā, cik atšķirīgi ir paši cilvēki, svarīgākais ir enerģētika jeb harisma, domā V. Kilbloka. Grāmatu izdevniecība Zvaigzne ir bijusi viņas pirmā un vienīgā pastāvīgā darbavieta. Sākotnēji uzņēmumā viņa bijusi juridiskās literatūras redaktore, vēlāk vadījusi Sabiedrisko zinātņu redakciju, bet deviņdesmito gadu sākumā kļuvusi par izdevniecības vadītāju.

“Kādam vajadzēja uzņemties atbildību gan par Zvaigzni, gan par lieliskā grāmatizdevēju kolektīva saglabāšanu. Man jau bija politiskais rūdījums, divi bērni skolnieki un pārliecība, ka es zinu, ko darīt, lai Latvija nezaudētu profesionāli spēcīgu izdevniecību, kas specializējusies mācību literatūras izdošanā. Man apkārt bija cilvēki, kuri mani atbalstīja un man noticēja,” stāsta V. Kilbloka, atzīstot, ka viens no viņas lielākajiem izaicinājumiem šo gadu laikā ir bijis neatdarināt ambiciozus vīriešus un nepārņemt viņu darba stilu.

Latvijas grāmatu izdevēju nozares pārstāvji akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi" ietvaros dosies uz Kultūras ministriju, lai svētku noskaņās turpinātu atgādināt par situāciju nozarē, kas prasa no valdības izlēmīgu rīcību un politisko gribu jau tuvākajos mēnešos, kad tiks uzsāktas sarunas par nākamā gada budžeta izveidi, informē Latvijas Grāmatizdevēju asociācija.

Turpinot, šī gada 25.maijā uzsākto akciju "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi", Latvijas grāmatu izdevēji jau ir tikušies ar sešiem no trīspadsmit LR ministriem, lai skaidrotu situāciju nozarē un dāvinātu ministriju bibliotēkām grāmatas dažādās nozarēs, parādot nozares nozīmi izglītotas nācijas un izkoptas latviešu valodas saglabāšanā.

Pirmssvētku dienā, skandējot Ineses Zanderes sacerētās Līgo dziesmas, nozares pārstāvji - Ainārs Roze, SIA Jānis Roze un Jāņa Rozes apgāds valdes priekšsēdētājs; Ināra Beļinkaja, SIA Jānis Roze direktore; Vija Kilbloka, Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja; Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja, Ingrīda Segliņa, apgāds Zinātne vadītāja; Māris Matrevics, Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšēdētājs un citi, pulcēsies pie Kultūras ministrijas, lai aplīgotu Nauri Puntuli un uzmundrinātu ministru vēl uzstājīgāk atbalstīt grāmatu izdevēju aizsākto akciju 5% PVN grāmatām nākamā gada budžetā.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 15.jūnija numurā: