"Joprojām ir vērts pievērsties bitkoiniem. Ja ir iekrājumi, ir vērts kādu pusi no tiem ieguldīt bitkoinos," prezentējot savu apjomīgo grāmatu "Bitkoins. Vienkārši", sacīja grāmatas autors, uzņēmējs ar vairāku gadu pieredzi darījumos ar bitkoiniem Viesturs Tamužs.

Grāmata veidota kā autora saruna ar viņa pamatskolas vecuma mazdēlu Oskaru, caur vienkāršiem piemēriem un salīdzinājumiem ar situācijām no pusaudža dzīves izskaidrojot bitkoinu darbības principus un citus sarežģītus jautājumus, to rašanās vēsturi, drošību, iespējas utt.

Bitkoinam izredzes kļūt par zelta dublieri

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai,...

Grāmatas tapšana nav bijusi vienkārša, un pie lasītājiem nonāk trešā tās versija, rūpējoties, lai tā būtu saprotama un viegli uztverama.

"Grāmata ir uzrakstīta pamatskolniekam saprotamā valodā, līdz ar to domāju, ka ikviens, kuram ir spēks un pacietība izlasīt biezo grāmatu, var kļūt par bitkoinu pārzinātāju," saka grāmatas autora ilggadējā biznesa partnere Undīne Būde.

Politiķis Imants Parādnieks, kurš uz grāmatas prezentāciju bija ieradies ar savu jaunāko meitu, atzīst, ka viņam ir interese par bitkoiniem, tādēļ viņš ar interesi lasīšot grāmatu, lai pieņemtu lēmumu, vai investēt bitkoinos.

Ar šo izglītojošo grāmatu Viesturs Tamužs negrasās aprobežoties, bet turpināt gan ar šīs grāmatas tulkojumu angļu un citās valodās, kā arī padomā jau esot arī citi ar bitkoina izglītības projekti.

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao) ir pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance dibinātājs un izpilddirektors. Uzņēmums tika izveidots 2017. gadā un jau 2018. gadā kļuva par lielāko tirgus spēlētāju nozarē.

Žao no uzņēmēja Šanhajā ir izaudzis par biznesa līderi, kurā ieklausās un, kuram vēlas līdzināties visā pasaulē. Nesen viņš publiskoja arī savus galvenos principus pēc kā vadās, gan dzīvē, gan biznesā.

Esi taisnīgs

Neizmanto citus cilvēkus un neļauj citiem izmantot tevi. Visiem ir tieksme būt nedaudz subjektīviem un meklēt sev izdevīgākus risinājumus. Tomēr tam ir jāpretojas un jācenšas būt iespējami objektīvam. Tu negūsi dzīvē lielus panākumus, ja nespēsi panākt līdzsvaru šajā jomā.

Veido ilgtermiņa attiecības un abpusēji izdevīgus darījumus

Panākumi veidojas ilgtermiņā un ir jāveido tādas ilgtermiņa attiecības, kurās iegūst visas iesaistītās puses. Lai darījumam būtu jēga, visām tajā iesaistītajām pusēm ir jāgūst kāds labums. Vienpusēju darījumiem ir īss mūžs, un šādā gadījumā visu laiku būs jāmeklē arvien jauni sadarbības partneri. Vienreizējiem īstermiņa ieguvumiem parasti ir negatīvas sekas, jo tie novērš uzmanību no ilgtermiņa perspektīvas. Jātiecas pēc lielāka ieguvuma ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" šodien atklās Latvijas eksporta veiksmes stāstiem veltītu grāmatu "Treasures of Latvia: Impressions on the World".

Šī grāmata stāsta par Latvijas eksporta dārgumiem — no drosmīgām idejām līdz pasaules līmeņa uzņēmumiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un atstāj paliekošus nospiedumus globālajā tirgū.

Grāmatā izveidota Latvijas eksportējošo uzņēmumu kolāža, kurā iekļauti gan lielie eksporta milži, gan jaunuzņēmumi. Tajā pārstāvēti visi Latvijas reģioni, iekļauti stāsti par latviešiem pasaulē, kā arī apkopoti vēsturiski nozīmīgi fakti par dažādu nozaru attīstību Latvijā.

“Šī grāmata stāsta par Latviju caur mūsu uzņēmēju sasniegumiem – par iedvesmojošiem piemēriem, kas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju būt globāli konkurētspējīgiem visdažādākajās nozarēs. No datu pārraides antenām, kas savieno Ņujorkas un Čikāgas biržas, līdz dronu tehnoloģijām Ukrainā un ilgtspējīgai koka konstrukcijai Austrālijā – Latvijas uzņēmēji atstāj nospiedumu pasaules tirgū,” norāda Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā, Mūkusalas ielā, tika nozagtas vairākas vērtīgas grāmatas - 1829. gadā izdota Aleksandra Puškina grāmata “Poltava” (oriģinālrakstībā – “Полтава”), 1913. gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Protestēsim“ (“Возропщем”) un nezināmā gadā izdota Alekseja Kručjoniha grāmata “Uzvara par sauli“ (“Побѣда над Солнцем”).

Jāatzīmē, ka A. Puškina grāmatas vērtība Krievijas tirgū varētu būt ap 100 000 eiro.

Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka ar noziegumu, iespējams, saistīts attēlā redzamais vīrietis. Pēc A. Puškina grāmatas zādzības, kas tika izdarīta 23. aprīlī, vīrietis, iespējams, ar sabiedrisko transportu ap pulksten 11.45 devās virzienā uz Vecrīgu.

Valsts policija aicina aplūkot attēlā redzamo vīrieti un atsaukties ikvienu, kurš viņu atpazīst vai zina viņa iespējamo atrašanās vietu! Tāpat aicinām atsaukties iedzīvotājus, kuriem ir informācija par konkrēto grāmatu atrašanās vietu, tostarp, ja tās redzētas pārdošanā! Informēt policiju iespējams, zvanot pa tālruņa numuru 25321551 vai 110.

Nolemts slēgt SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" veikalu "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vaļņu ielā, Rīgā, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa atzina, ka šāds lēmums pieņemts Covid-19 pandēmijas mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, kas cita starpā neļauj pārdot grāmatas klātienē. "Mēs vēl būtu cīnījušies, ja ne atbilde no Ekonomikas ministrijas, ka aizliegts tirgot grāmatas," sacīja Kilbloka.

Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, lai arī veikals šajā ārkārtējās situācijas laikā tirgo grāmatas distances kanālos, apgrozījums ir vēl uz pusi mazāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas laikā tas arī būtiski samazinājās. "Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā nozīmē, ka cilvēki ir darbā, viņiem ir jāmaksā, bet to izsniegumu veikalā ir ārkārtīgi maz," atzina Kilbloka.

Kultūras ministrija veselības un ekonomiskās krīzes laikā sasteigti virza ideju no 1. aprīļa ieviest jaunu nodevu viedtālruņiem un visa veida datoru cietajiem diskiem.

Diemžēl dialogs ar nozari ir iztrūcis, tāpēc šobrīd ministrijas rīcībā vairāk saskatāmi mēģinājumi manipulēt ar nekorekti īstenotu pētījumu, lai pierādītu, ka telefoni un datori pretēji realitātei ir kļuvuši par nelikumīgām digitālajām bibliotēkām, par kurām jāiekasē attiecīgi 1.50 un 2.85 eiro gabalā.

Priekšlikums ir tik absurds, ka nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām šāda datu glabāšanas funkcija nav pēc būtības.

Mobilo ierīču loma iedzīvotāju ikdienā ir mainījusies, lielai daļai ierīču kalpojot ne tikai par saziņas rīkiem, bet arī veidu, kā klausīties mūziku vai lasīt grāmatas. Ja savulaik autora darbus uzglabājām tādos datu nesējos kā CD un DVD, tad tagad tā ir vēsture. Tagad Kultūras ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu grozīt MK noteikumus Nr.321, kas paredz paplašināt ar nodevu apliekamo datu nesēju sarakstu, tajā iekļaujot arī viedtālruņus un visa veida datoru cietos diskus. Tomēr nozares pārstāvji uzsver – ignorējot faktiskos mobilo ierīču lietotāju paradumus un interpretējot datus, Kultūras ministrija nepieciešamībai aizsargāt autorus no nelikumīgas darbu kopēšanas pieiet pārāk virspusēji, savukārt izvēlētais laiks ir cinisks attiecībā pret ikvienu uzņēmēju.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Grāmatām un periodiskajiem izdevumiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, ceturtdien lēma valdībā.

Grāmatām, kas iznāk drukas vai elektroniska izdevuma versijā, PVN tiks samazināts no 12% uz 5%, arī preses izdevumiem, kas iznāk drukas un elektroniskā izdevuma versijā, samazinās PVN likmi šādā apjomā.

Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas (KM) iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

KM skaidroja, ka patlaban PVN likme grāmatām Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā (ES) - vidēji ES grāmatām noteiktā PVN likme grāmatām ir 6,6% un tā tiek attiecināta uz visu formātu grāmatām, tostarp e-grāmatām.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izvēlējusies motīvus, lai ilustrētu abas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas.

"Eiropas kultūra" pievēršas kopīgām kultūrtelpām un izciliem eiropiešiem. "Upes un putni" pievēršas dabas noturībai un daudzveidībai, ko papildina Eiropas institūcijas.

Pieņemot lēmumu, tika ņemti vērā priekšlikumi, ko sniegušas divas dažādu nozaru ekspertu grupas, kurās bija iesaistīti dalībnieki no visām eurozonas valstīm, un tas atbilst vairāk nekā 365 000 eiropiešu vērtējumam par šīm tēmām, kas tika izteikts 2023. gada vasarā organizētajās sabiedrības aptaujās un laikā no 2021. gada decembra līdz 2022. martam rīkotajās fokusa grupās.

"Mēs priecājamies iepazīstināt jūs ar šiem reālās dzīves motīviem, kas atspoguļo mūsu uzticību Eiropai un izceļ tās kultūras mantojumu un dabisko vidi," sacīja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Jaunās banknotes simbolizēs mūsu kopīgo Eiropas identitāti un daudzveidību, kas mūs padara stiprus."

Lasītāju apkalpošanai pamazām tiek ieviests jauns pakalpojuma veids – grāmatu pakomāts. No 27. oktobra grāmatu pakomāts testa režīmā darbosies arī Ogres Centrālajā bibliotēkā, informē Ogres novada pašvaldībā.

Grāmatu pakomāta pieejamība iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīga saistībā ar Covid-19 izraisīto epidemioloģisko situāciju un stingrajiem ierobežojumiem pandēmijas, īpaši ar šobrīd noteikto mājsēdi un stingrajiem ierobežojumiem tās laikā.

“Šo ierobežojumu laikā, kad cilvēks nevar apmeklēt kultūras pasākumus, kad ir noteikti pārvietošanās un saskarsmes ierobežojumi, grāmatu lasīšanai ir ļoti liela nozīme,” uzsver Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un aicina iedzīvotājus izmantot šo pakalpojumu.

"Pakomātā grāmatas varēs saņemt reģistrētie bibliotēkas lasītāji, kuriem ir lasītāja karte ar svītrkodu. Rezervēt grāmatas varēs, izmantojot elektronisko kopkatalogu vai rakstot uz e-pastu [email protected]," skaidro Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne.

Publicista Lato Lapsas aizturēšana šā gada janvāra nogalē raisīja ne mazumu diskusiju par tēmu, kāpēc, kas noticis un ko šoreiz viņš nodarījis. Arī pats Lato Lapsa ir publicējis vairākus secīgus video ar skaidrojumiem, tomēr, lai saliktu notikumus “plauktiem” un skaidrotu iemeslus Dienas Bizness uzdeva jautājumus Lato Lapsam tieši.

Vai šim arestam ir priekšvēsture, kuru varat kaut vai minējumu veidā pateikt, turklāt šķirojot, kas ir minējums un kas ir skaidri zināmas lietas? Īsāk, kāpēc tas viss notiek?

Es jau esmu publiski izteicies, ka šī ir klasiska iebiedēšanas un apklusināšanas akcija, izmantojot paklausīgus tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekus noziedzīgu pasūtījumu pildīšanai. Kolaboracionistu izstāde Ogres bunkurā, kas turpināsies vēl līdz maijam, „hiēnu cikla” grāmatas, kas atklāj organizētās noziedzības saplūšanu ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem, gaidāmā grāmata „Mentu zaņķis”, kas atklās patiesos korupcijas apmērus tiesībsaargāšanas un tiesu sistēmā, un ģenerālprokurora Jura Stukāna patiesajai sejai veltītā grāmata ar visu izsakošo nosaukumu „Kriminālnoziedznieks”, kā arī mans pētnieciskais darbs, kas saistīts ar grandiozu, prātam neaptveramu, gadiem ilgu Latvijas aizsardzības budžeta un ASV militārās palīdzības izlaupīšanu, izšķērdēšanu un iztirgošanu, - iemeslu pietiek. Šis ir tikai iesākums, turpinājums noteikti sekos.

Latvijas ķīmisko produktu ražotājs CrossChem 2022. gadā Latvijā apgrozījis 38.3 milj. eiro, bet pasaulē uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 70 milj. eiro atzīmi — tā liecina operatīvie finanšu dati par 2022. gadu.

Salīdzinājumā ar 2021. gadu SIA CrossChem savu apgrozījumu kāpinājis par 20%, uzlabojot bruto peļņas rentabilitāti no 11% līdz 15.2%, savukārt EBITDA augusi no 7% līdz 11%.

Tāpat pērn uzņēmums ir samazinājis savas kredītsaistības un uzlabojis paškapitāla proporciju pret kopējiem aktīviem — no 28% līdz 44%.

“2022. gads bija izaicinājumu pilns — mums nācās krasi mainīt izejvielu piegādes kanālus, rast risinājumus nemitīgam energoresursu cenu pieaugumam, cīnīties ar regulārām piegāžu termiņu nobīdēm un ierobežojumiem maksājumu nodrošināšanā. Aizgājušo gadu labi raksturo citāts no grāmatas “Nauda un cilvēks”, kurā sacīts ”ja Tu spēsi taisīt biznesu Latvijā, tad spēsi to darīt visā pasaulē” — nevaru nepiekrist, jo tik sarežģītus apstākļus uzņēmējdarbībai kā Latvijā, neesmu novērojos nevienā no 20 pasaules valstīm, kur CrossChem ir filiāles un pārstāvniecības,” norāda Ričards Andersons, CrossChem valdes priekšsēdētājs.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Divi Latvijas uzņēmumi – augsnes maisījumu ģimenes uzņēmums Nordspring un Ziemeļvalstu zāļu tēju zīmols PLŪKT – ir uzvarējuši VISA She’s Next 2024 grantu programmā sievietēm uzņēmējām. Katrs no šiem uzņēmumiem saņems 10 000 eiro un viena gada personīgās apmācības iespējas uzņēmējdarbībā.

Pasaules līderis digitālo maksājumu jomā VISA sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next īsteno jau trešo gadu. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai. Iniciatīva Baltijas valstīs tiek īstenota sadarbībā ar Luminor banku un Novatore.

Ģimenes uzņēmumu Nordspring 2020. gadā Valmierā izveidoja Liāna un Arturs Kažmeri. Nordspring ražo augsnes maisījumus no Latvijas purvu kūdras ar zīmolu For My Plants. Vietējais atjaunojamais dabas resurss tiek bagātināts, tirgū piedāvājot augsnes maisījumu, kas ir tīrs no knišļiem, augu slimībām un nezālēm.

Nordspring līdzdibinātāja Liāna Kažmere darba pieredzi ir guvusi, strādājot mārketinga jomā. Savukārt biznesa idejas pamatā bija gan pašas hobijs, gan iepriekšējā darba pieredze un novērojumi, ka cilvēki pilsētās vēlas padarīt savu mājokļu vidi zaļāku, audzējot un kopjot telpaugus, kas bieži vien tiek iegādāti internetā. Savukārt piemērotam un augstvērtīgam augsnes maisījumam ir būtiska nozīme iegādāto telpaugu dzīvotspējā, norāda Kažmere.

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana, ar jebkādiem nosacījumiem, aizvien biežāk tiek pieprasīta ne vairs lūgta.

Valsts pusē valda neliela neizpratne par nozaru neapmierinātību, jo ir taču izveidoti dažādi atbalsta mehānismi un visam vajadzētu būt kārtībā. Taču, vēlme pēc ierobežojumu atcelšanas visbiežāk balstās nozares dalībnieku iztikas līdzekļu trūkumā un vēlmē nezaudēt savu biznesu.

Kādēļ atbalsta mehānismi nespēj piepildīt abas šīs vēlmes lielai daļai uzņēmumu un uzņēmēju ir cits stāsts, par to citreiz. Taču fakts ir tāds, ka cilvēki grib strādāt, pelnīt sev iztiku un nezaudēt to, ko ir veidojuši gadiem. Otrā svaru kausā ir sabiedrības veselība. Skaidrs, ka nolīdzsvarot šos kausus ir sarežģīts uzdevums ar kura risināšanu mums diez ko labi nesokas. Mums pat ir izdevies nonākt līdz situācijai, kad abi svaru kausi ir lejā. Slikti ir ekonomikā, un arī epidemioloģiski diez ko spoži neiet.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

RIX Rīgas lidosta ir izsludinājusi starptautiskā iepirkuma 1. kārtu, kuras ietvaros kvalificētie pretendenti tiek aicināti izstrādāt un iesniegt būvniecības sākotnējo tehnisko piedāvājumu Rīgas lidostas jaunā pasažieru termināļa būvniecībai.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar “Rail Baltica” staciju.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem būs jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi. Tehnisko piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 27. oktobris.

Pēc tehnisko piedāvājumu izvērtēšanas nākamajā konkursa kārtā pretendentiem būs jāsagatavo finanšu piedāvājums. Ar konkursa uzvarētāju tiks slēgts starptautiskās inženierkonsultantu organizācijas FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, un projektam plānots sasniegt ilgtspējas sertifikāta BREEAM Excellent līmeni.

Noslēgusies Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas būvniecības konkursa pirmā kārta, kurā izvērtēti pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi.

Rīgas lidosta konkursa noslēdzošajai kārtai izvirzījusi četrus pretendentus, ko uzaicinājusi līdz 31.martam iesniegt finanšu piedāvājumus.

Tehniskajos piedāvājumos pretendentiem bija jāiekļauj būvniecības laika plāni, vides, sociālās un darba drošības prasības, kvalitātes vadības plāns, priekšlikumi apakšuzņēmēju atlases procedūrai, kā arī ierosinājumi procesu optimizācijai un alternatīvu risinājumu tehniskie priekšlikumi.

Starptautiskais konkurss Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma būvniecībai tiek organizēts pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) noteiktas iepirkuma procedūras. Projekta finansēšanai Rīgas lidosta saņēmusi saistošos piedāvājumus no ERAB, Ziemeļu Investīciju bankas un OP Corporate Bank plc filiāles Latvijā. "Šo finanšu institūciju gatavība finansēt lidostas lielo attīstības soli ir spēcīgs apliecinājums Rīgas lidostas finanšu stabilitātei, uzticamībai un ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai, un šīs investīcijas ļaus stiprināt Rīgas lidostas līderpozīcijas reģionā, sekmējot arī mūsu valsts ekonomikas noturību," uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" autori Lindu Apsi.

Kā norādīja Latvijas Radio, Rītiņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rītiņš dzimis 1949.gada 19.oktobrī Anglijā. 1971.gadā viņš beidzis Vestminsteras tehnikumu. Daļu dzīves Rītiņš pavadīja Kanādā, bet kopš 1993.gada dzīvoja Latvijā.

No 1976. līdz 1992.gadam Rītiņš strādājis viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels" Anglijā, savukārt no 1984. līdz 1992.gadam viņš bija uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks Toronto.

Savukārt no 1994.gada Rītiņš bija restorāna "Vincents" direktors un šefpavārs. Pēc 23 gadu darba restorānā "Vincents" šefpavārs darbu tajā pameta 2017.gadā.

Latvijas Radio atzīmēja, ka Rītiņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) teritorijā atklāts jaunākā koncepta "Narvesen" veikals, informēja zīmola "Narvesen" pārvadītāja SIA "Reitan Convenience Latvia" pārstāvji.

Investīcijas jaunā veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Jaunais veikals ir pirmā zīmola "Narvesen" tirdzniecības vieta, kurā būs pieejams salātu bārs, gatavoti smūtiji, nopērkamas dažādas maltītes, Latvijā ražoti konditorejas ēdieni, kā arī rotaļlietas, galda spēles un grāmatas, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kā ziņots, "Reitan Convenience Latvia" koncerns 2023.gadā strādāja ar 98,529 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 888 195 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija reģistrēta 1997.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 592 672 eiro. "Reitan Convenience Latvia" vienīgā īpašniece ir Norvēģijas "Reitan Convenience". Norvēģijas "Reitan" Ziemeļeiropas valstīs un Baltijā ir pārstāvēta ar tādiem zīmoliem kā "Narvesen", "7-eleven", "Caffeine", "R-kiosk" un "Pressbyran", "UnoX" un "Rema 1000".

Ivars Beitāns - SIA Aerodium un SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs, uzņēmumu grupas Sigulda Adventures, kura apvieno tādas aktivitātes kā Siguldas vagoniņu, gumijlēkšanu, Zērgli, Smart Bike elektrisko velosipēdu un atrakciju nomu, dibinātājs un līdzīpašnieks

I.Beitāns sākumā nav mācījies uzņēmējdarbību, bet gan studējis Vēstures un filozofijas fakultātē un tajā laikā pat domājis, ka rakstīs grāmatas vai kļūs par pasniedzēju. Tie bija 90. gadi, un tajā laikā ar finansēm klājās grūti, tāpēc nācās sākt pašam domāt, kā nopelnīt, lai studētu un nodrošinātu sevi.

“Tajā laikā daudz sportoju un biju kaskadieru grupā kinostudijā. Mums bija izrādes, kuru laikā braucām pa Latvijas pilsētām, rādījām šovus, un mums sanāca nopelnīt kaut kādu naudu. Vecākie kaskadieri visus labākos trikus jau bija rezervējuši sev, attiecīgi, lai ko nopelnītu, man pašam bija jāizdomā jauns triks. Es televīzijā noskatījos Jaunzēlandē tikko sākto lēkšanu ar gumiju un 1989. gadā uztaisīju pats savu pirmo triku – sagriezu riepu kameras strēmelēs, izveidoju no tām gumiju, ar kuru nolēcu Siguldā no tilta,” stāsta I. Beitāns.