Latvijas Arhitektu savienība (LAS) Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamo novietņu Rīgā izvērtēšanas noslēguma posmā padziļināti analizēs sešas konkurētspējīgākās vietas.

Speciālisti vērtēs AB dambi, Andrejostas ielu 17 Andrejsalā, Elizabetes ielu 2 (kopā ar Kronvalda bulvāri 6), Uzvaras parka teritoriju starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Šajā nedēļā notiek potenciālo novietņu salīdzinošās izpētes rezultātu un fokusgrupas diskusiju kopsavilkuma paziņošana LAS Padomei un pasūtītājam - Kultūras ministrijai. "Nacionālās koncertzāles būvniecības vietas izvēles process ir sasniedzis fināla posmu, kad pie atlikušajām alternatīvām ir jāturpina padziļināta analīze. Tas nepieciešams, lai izvēlētos visatbilstošāko un panāktu konsolidētu nozares kolēģu un sabiedrības viedokli," norāda LAS prezidents Juris Poga.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Bijušās Radiotehnikas teritorijas kopīpašnieki iecerējuši attīstīt vai nojaukt viņiem piederošās būves, tikmēr Rīgas dome sola stingri kontrolēt šos procesus.

Ar teritorijas kopīpašniekiem šodien tikās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citu attiecīgu pašvaldības struktūru pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji.

Īpašnieki klātesošos informēja par viņiem piederošās teritorijas attīstīšanas un sakārtošanas plāniem. Teritorijā esošās būves daļas, kur savulaik atradās veikals Prisma, īpašnieku pārstāvis Igors Kukainis skaidroja, ka ēku plānots attīstīt kā tirdzniecības centru, kā arī ierīkot daudzstāvu autostāvvietu. Tehniskās dokumentācijas sakārtošana pašlaik esot procesā.

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Sabiedrības saziedotie 120 000 eiro, no kuriem tikai daļa tika izlietota ceļotāja Jāņa Vaišļas cīņai par veselību, izmantoti, glābjot citus Latvijas cilvēkus un rehabilitācijas centrā Poga ierīkojot Ceļotāja kabinetu, kurā bērni varēs iziet rehabilitācijas kursu.

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta Ceļotāja kabineta atklāšanā sacīja, ka sabiedrība ātri saziedoja nepieciešamo naudu, lai palīdzētu Vaišļam, taču no saziedotās naudas tika izlietoti vien 9838 eiro, un viņa ģimene atlikušo saziedoto summu novēlēja izlietot, glābjot citus Latvijas cilvēkus.

Lielākā daļa no atlikušās summas jeb 50 640 eiro izlietoti, ierīkojot rehabilitācijas centrā Poga īpašas vingrošanas sistēmas TheraSuit kabinetu, kurā palīdzību varēs saņemt bērni. Pieminot Vaišļu, šo kabinetu nolemts nosaukt par Ceļotāja kabinetu. Telpu rotā uz sienas uzzīmēta karte, kā arī pie sienas piestiprināts zvans no jahtas Milda, ar kuru savulaik Vaišļa apceļoja pasauli.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ir pieņēmusi lēmumu vērsties ar pieteikumu tiesā par LAS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, informē FKTK.

FKTK ir konstatējusi, ka LAS Trasta komercbanka administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī administratora tādu rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu, tāpēc FKTK vēršas tiesā, prasot LAS Trasta komercbanka administratora atcelšanu. Galīgo lēmumu pieņems tiesa.

FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par LAS Trasta komercbanka maksātnespējas procesa administratora Armanda Rasas apstiprināšanu, kurš izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina pieteikties bijušos bankas klientus, kuri atlīdzību vēl nebija saņēmuši LAS VEF bankā kopš 2010. gada maija, informē FKTK.

Tās ir 38 juridiskas personas un 16 fiziskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību vairāk nekā 45 tūkstošu eiro apmērā.

Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS VEF banka likvidators ir ieskaitījis Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2010. gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 50 tūkstoši eiro.

FKTK nodrošinās izmaksu LAS VEF banka noguldītājiem līdz 2019.gada 13.jūnijam. To nosaka Noguldījumu garantiju likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2014. gadā, un paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas termiņš ir pieci gadi.

Mazā Maxima Viļakā - šāda bija Viļakas novada bibliotēkas interneta lasītavas vadītāja Viļa Bukša pirmā doma, pirmdienas rītā ierodoties darbā un ieraugot savu saimniecību. Pār telpu karājās komunikāciju vadi, bet uz grīdas, galdiem un monitoriem mētājās piekaramo griestu atlūzas un stiprinājumi, kas bija nokalpojuši vien trīs gadus - tieši pirms tik ilga laika bibliotēkas jaunā divstāvu piebūve uzcelta, vēsta laikraksts Diena.

«Tas visdrīzāk notika sestdienas vakarā, kad bija stipras lietusgāzes, - apsardzes firma ziņoja, ka ēkā kaut kas noticis. Bibliotēkas administrācija konstatēja, ka jaunās piebūves otrajā stāvā nokritušas dažas piekaramo griestu plāksnes, bet pirmo stāvu nepārbaudīja - baisā aina pavērās tikai pirmdienas rītā,» Dienai stāstījis V. Bukšs un piebildis, «bail iedomāties, ja tas notiktu darba laikā - šurp nāk apmeklētāji, izmanto internetu, kopē. Nāk arī bērni! Šādas bīstamas situācijas rada būvnieku bezatbildība un naudaskāre! Un firma, kas piebūvi cēla, man uzticību neraisa - otrais stāvs ziemā pludoja, tualetē reiz iebruka ķieģelis, sašķaidot ūdens tvertni. Biju saskāries ar šo firmu, kad strādāju par vadītāju Žīguru kultūras namā, - viņu darba kvalitāte uzticību neraisīja!»

Zemgales rajona tiesas nams Tukumā, kas šobrīd tiek rekonstruēts un paplašināts, pirmdien, 10. septembrī nosvinējis spāru svētkus, informē SIA Velve komunikācijas konsultante Aleksa Spriņģe.

Projektu īsteno PS Velve un Campaign, un projekta ietvaros tiek atjaunota esošās ēkas fasāde, uzlabota tās funkcionalitāte, kā arī līdz 1500 m2 paplašināta tiesas telpu kopējā platība.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, kas top vienlaicīgi ar objektiem Jēkabpilī un Ventspilī, kopā veidojot līdz šim vērienīgākos būvapjomus Latvijas tieslietu vēsturē. Saskaņā ar būvprojektu vēsturiskajai tiesas ēkai, kas durvis vērusi 1882. gadā, tiek veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanu Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, informē VNĪ.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, darbi uzsākti pēdējā no trim ekspozīciju vietām, kas tiks atjaunotas projekta ietvaros.

Līguma ietvaros līdz 2016.gada aprīlim tiks atjaunots autentiskākā no Raiņa un Aspazijas piemiņas vietām, to vismazāk skārušas pārbūves un pārmaiņas. Šī ir dzejnieku dzīves māja - Baznīcas ielas namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926.gada 15.septembra, Rainis - līdz savai nāvei - 1929.gada 12.septembrim, Aspazija - līdz 1933.gada pavasarim.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves daļa. Projekta ietvaros tiks atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu. Ēku unikalitāte īpaši izceļas uz trokšņainās ielas un lielo mūra namu fona.

Atklāta rekonstruētā Zemgales rajona tiesas ēka Pils ielā 16,Tukumā, kuras atjaunošana izmaksājusi 2 663 306 eiro, informē Tiesu namu aģentūra.

Esošajai tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī inženiertehnisko komunikāciju nomaiņa, savukārt jaunizbūvētajā korpusā izvietotas tiesas sēžu zāles, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, tostarp videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām.

Pēc rekonstrukcijas ēkas lietderīgā platība ir palielinājusies divas reizes. Tas nodrošina iespēju ēkā izvietot arī tiesā iekļauto zemesgrāmatu nodaļu ar arhīvu un tādējādi īstenot reformu, kuras ietvaros paredzēta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pilnīga iekļaušana rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā. Projekta pasūtītājs un finansētājs ir valsts akciju sabiedrība «Tiesu namu aģentūra».

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Ne mans, ne valdības viedoklis par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav mainījies, intervijā Latvijas Radio paziņoja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka nevēlas sniegt savus komentārus par citām iespējamajām koncertzāles novietnēm, kamēr Latvijas Arhitektu savienība (LAS) nav piedāvājusi vienu, divas vai maksimums trīs iespējamās Nacionālās koncertzāles novietnes.

"Tad, kad šis uzdevums būs veikts, es būtu gatavs apspriest un salīdzināt vienu vai divas novietnes salīdzinājumā ar Elizabetes ielu 2. Es joprojām uzskatu, ka tā ir ļoti laba iespēja un kompromiss starp daudzām citām iespējām, ko piedāvā citas institūcijas un personas," teica Puntulis.

Enkurobjekta vietā dārgs kompromiss 

Iztērēt 100 miljonus eiro un neiegūt ideālo risinājumu – tāds risks pastāv, akustisko...

Kultūras ministrs akcentēja, ka citu novietņu izvēlei ir jābūt loģiskai, ekonomiski argumentētai un pamatotai. Puntulis apgalvoja, ka viņš ir atvērts diskusijai, jo "nav tā, ka šajā dzīvē kaut kas būtu nemaināms". Runājot par laika rāmi, kad LAS varētu nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, Puntulis norādīja, ka šajā aspektā viņš nav bijis pietiekami stingrs un sākotnējais laika rāmis bija ieplānots martā, bet patlaban šķiet, ka tas varētu būt aprīlis.

"Es saprotu šī uzdevuma nopietnību un esmu pateicīgs LAS, ka tā šo uzdevumu ir uzņēmusies, tādēļ esmu bijis pielaidīgs un atļāvis, lai šis laika rāmis būtu aprīlis," skaidroja ministrs.

Bīstamas fasādes dēļ ēka Elizabetes ielā 2 iežogota  

Ēka Elizabetes ielā 2 stāv uz stipriem pamatiem, bet fasāde ir neapmierinošā...

Runājot par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītājas Solvitas Kreses pausto, ka nav saprotama Nacionālās koncertzāles prioritizēšana, jo Laikmetīgās mākslas muzejam (LMM) ir izstrādāts projekts, atrasta vieta un būtu nepieciešamas piesaistīt finansējumu, Puntulis uzsvēra, ka būtu sarežģīti prioritizēt, kas nepieciešams vairāk - Nacionālā koncertzāle vai LMM.

"Es pilnīgi droši varu apgalvot, ka abas šīs būves mums ir vitāla nepieciešamība. Es pat teiktu skarbāk. Ja mēs pretendējam uz Latviju kā kultūras lielvalsti, tad kultūras lielvalsts bez akustiskās koncertzāles un LMM galvaspilsētā ir apkaunojoši. Šīs divas lietas nerīmējas kopā, tādēļ, manuprāt, abas būves ir vienlīdz prioritāras un to būvniecība - vienlīdz sarežģīta," pauda kultūras ministrs.

Topošie arhitekti: koncertzāles novietne Elizabetes ielā nav optimāla 

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei...

Tāpat viņš atzīmēja, ka būtu gandarīts, ja varētu pēc iespējas ātrāk īstenot LMM projektu, ko veidojis arhitekts Deivids Andžejs. Puntulis uzsvēra, ka par šo jautājumu notiek sarunas ar Rīgas domi un tiks meklēti risinājumi, kā šo problēmu atrisināt.

"Vienlaikus es nekādā veidā nevaru nolikt malā jautājumu par akustisko koncertzāli Rīgā pats būdams mūziķis. Tas tiek risināts kopš 1987.gada. Piedodiet, es to nekad nenolikšu malā," akcentēja kultūras ministrs.

Elizabetes 2 ēkas pārbūve izmaksātu 32 miljonus eiro 

Pēc ekspertu aprēķiniem Elizabetes ielas 2 ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu...

Jautāts, vai "velkot garumā" LMM projekta īstenošanu, nenotiks kaut kādas izmaiņas, kas turpmāk varētu aizkavēt tā būvniecību, Puntulis norādīja, ka viņš attiecībā uz būvniecību "neko nevelk garumā". Ministrs atzina, ka drīzāk viņš saņem pārmetumus par pārāk lielu steidzināšanu.

"Es patiešām vēlos attīstīt ne tikai LLM projektu, bet arī koncertzāles projektu. Ar vislielāko prieku es attīstītu arī Latvijas Nacionālā teātra piebūves projektu, kas maksā aptuveni 40 līdz 50 000 eiro. Pieskaitām tam klāt LLM, kas aptuveni ir tikpat liela summa un koncertzāles izmaksas, kuras ir lielākas. Mēs nevaram uz to vienkārši skatīties kā uz "vilkšanu garumā"," pauda Puntulis, piebilstot, ka daudzkārt šis jautājums ir pārrunāts ar Rīgas domi un tikai sadarbībā ar to varēs atrisināt visus šos jautājumus, kas prasa "milzīgus ieguldījumus".

Desmit bijušie Ogres komercbankas noguldītāji vēl nav saņēmuši garantēto atlīdzību, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS Ogres komercbanka noguldītājiem un pabeigtu bankas bankrota procedūru, FKTK jāpiesakās bijušajiem bankas klientiem, kuri 2007. gadā iesniedza savas prasības bankas likvidatoram, bet atlīdzību vēl nebija saņēmuši. Tās ir 10 juridiskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību gandrīz 31 tūkstoša eiro apmērā.

Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS Ogres komercbanka administrators ieskaitīs Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē trīs darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2007. gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 9000 latu jeb 12 805,85 eiro.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Carnikavas novadā, Krustpils novadā, Pļaviņu novadā un Salas novadā izsludinājis oranžo brīdinājumu.

LVĢMC informē, ka otrdien ap plkst.16 uzlūza un sāka iet ledus Gaujā pie Carnikavas. Patlaban ledus kustība ir apstājusies, bet ūdens līmenis turpina paaugstināties. Plkst.22 ūdens līmenis minētajā vietā bija 2,93 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 1,97 metri Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS).

LVĢMC prognozē, ka naktī uz trešdienu, turpinoties ledus kustībai un blīvēšanai, Gaujā pie Carnikavas turpināsies ūdens līmeņa paaugstināšanās.

Otrdien ledus sakustējās un gāja arī Daugavā pie Jēkabpils, vēlāk ledus sakustējās un sākās ledus iešana arī pie Zeļķiem. Pie Zeļķiem ūdens līmenis paaugstinājās par aptuveni 1,2 metriem, pēdējās stundās ūdens līmenis svārstās 20-30 centimetru robežās. Plkst.22 ūdens līmenis šajā vietā bija 4,85 metri virs novērojumu stacijas "0" atzīmes jeb 74,21 metri LAS.

Uz nākamo periodu kā Latvijas Arhitektu savienības prezidents ir ievēlēts LAS padomes biedrs un Latvijas Arhitektu slēpotāju kluba vadītājs - restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš, informē Latvijas Arhitektu savienība.

Artūrs Lapiņš ir SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" valdes priekšsēdētājs un jau 30 gadus veic vēsturisku ēku un vietu izpētes, izstrādā atjaunošanas projektus, kā arī konsultē un popularizē mantojuma praktiskās saglabāšanas risinājumus. 2022.gadā Latvijas mākslas akadēmijā A. Lapiņš aizstāvēja doktora disertāciju par tēmu "Viduslaiku pilsdrupas Latvijas kultūrvidē", kā arī izdeva fotogrāmatu "Drupuainavas".

Arhitekta darbības akcent kā LAS prezidentam uz turpmākajiem gadiem būs vērsts uz to, lai kolēģu vidū popularizētu vēsturiskās vides sniegtās iespējas un atjaunošanas pieejas, ilgtspējīgas arhitektūras kontekstā, veikt arhitektu nama revitalizāciju un turpināt darbību par arhitektūras likuma pieņemšanu.

Likvidējamā AS Trasta komercbanka noteikusi klientu kredītsaistību (maksājumu karšu kredīta limiti, patēriņa kredīti, kredīti, overdrafti, faktorings) jauno atmaksas kārtību, liecina bankas paziņojums.

Ja fiziskai vai juridiskai personai ir noslēgts maksājumu karšu līgums un izsniegta bankas kredītkarte, tad izlietotā kartes kredīta limitu un uzkrātos procentus var atmaksāt uz bankas kontu, kas atvērts Citadele banka.

Ja ir noslēgts kredītlīgums, tad ikmēneša un/vai procentu maksājumi saskaņā ar noslēgto grafiku jāpārskaita uz bankas kontu, kas atvērts AS Citadele banka.

Ja viena gada laikā saistības pilnā apmērā atmaksāt klients nevar, LAS Trasta komercbanka aicina rast iespēju pārkreditēt kreditēšanas darījumu jebkurā citā komercbankā. Veicot darījuma pārkreditāciju, LAS Trasta komercbanka komisijas maksa par pārkreditāciju netiks ieturēta.

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

Valsts Vides dienests piemērojis 500 eiro sodu SIA Las RT, kas Rīgā, Kurzemes prospektā 3E, ilgstoši no savas teritorijas nav izvedis nelikumīgi uzkrātos atkritumus, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Lēmums par piespiedu naudas piemērošanu tika pieņemts pēc kārtējās pārbaudes 1. martā, kurā VVD Lielrīgas RVP inspektors konstatēja, ka uzņēmums nav izpildījis tam doto VVD izpildrīkojumu – līdz 2018. gada 31. decembrim izvest no teritorijas ilgstoši, nelikumīgi uzkrātos un uzglabātos atkritumus.

Atkritumu pārkraušanai un uzglabāšanai teritorijā Kurzemes prospektā 3E, Rīgā slēgtā noliktavā VVD ir izsniegusi vienu atļauju nebīstamo atkritumu (būvniecības, koka, plastmasas, papīra un kartona iepakojuma) apsaimniekošanai. Tā izsniegta teritorijas nomniekam SIA EKO LAKS.

Par pagājušajā piektdienā veiktās pārbaudes laikā konstatētajiem pārkāpumiem pret SIA EKO LAKS ierosināta administratīvā lietvedība par atkritumu apsaimniekošanas atļaujā noteikto apsaimniekojamo atkritumu pārsniegšanu, par valsts ikgadējo statistikas pārskatu nesniegšanu (Statistikas pārskats veidlapa Atkritumi 3), kā arī par neatbilstību iesniegtajā informācijā par apsaimniekoto atkritumu apjomu.

Maija beigās Rīgā sāks kursēt paģiru autobuss. Tas nav ilgi gaidītais nakts transports, kurš nogādās Rīgas ballētājus uz mājām, tā ir pirmā palīdzība tiem, kas no rīta pēc ballītes jūtās slikti, informē projekta attīstītāji.

Ideja par paģiru autobusu ienāca prātā pasākumu organizatoru komandai, kura šobrīd aktīvi darbojas, lai radītu lielāko ballīti Latvijas vēsturē.

“Mēs vienkārši sapratām, ka pēc pārāk labas ballītes no rīta varētu palikt arī nedaudz nelabi. Sākām jokot par to, ka būtu izcili, ja būtu pakalpojums, kas piebrauc pie tavām mājām un saved Tevi kārtībā tā, lai vari funkcionēt, nevis mēģināt izdzīvot. Paģiru autobuss būs maksas pakalpojums, kas darbosies pēc izsaukuma. Tu izsauc autobusu uz savu adresi un Tavs uzdevums būs tikai iekāpt transportā. Medicīnas personāls, kas darbosies autobusā, visu, kas notiks tālāk, izdarīs tavā vietā,” norāda idejas autori.