Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.
Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.
Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka ministrija ar LTRK deleģējuma līgumu par Latvijas dalības EXPO Dubaijā organizēšanu noslēdza vien 14. novembrī. Pēc 10 dienām izsludināja metu konkursu. J. Endziņš uzsver, ka ilgāku laiku atvēlēt metu konkursam un piedāvājumu vērtēšanai nav iespējams, jo Latvijas paviljons fiziski ir jāpaspēj uzbūvēt vietā, kur pašlaik ir tuksnesis. Protams, LTRK nevarēja izsludināt konkursu, pirms noslēgts deleģējuma līgums. Lai kādi arī nebūtu iemesli īsajiem termiņiem, taču galarezultātā LAS ir paziņojusi, ka šajā konkursā izstrādātais projekts netiks ieskaitīts arhitekta prakses apjomā, kas nepieciešams tālākizglītības punktu skaita noteikšanai, kā arī objekts netiks pieņemts LAS Arhitektūras gada balvas konkursam. Līdz ar to ir liels risks, ka sevi cienoši nopietni arhitekti šādā konkursā nepiedalīsies un Latvijas paviljons nebūs labākais iespējamais.
Arhitektus noteikti var saprast, īsti roka neceļas vainot arī LTRK, kas tūlīt pēc deleģējuma noslēgšanas konkursu izsludināja. Savukārt Ekonomikas ministrija, kurai valdība jau 24. aprīlī uzdeva slēgt līgumu, izliekas par beigtu un tēlo, ka no savas puses ir izdarījusi visu nepieciešamo. Izskatās, ka ministrija ir iegāzusi LTRK un izgāzusi konkursu.
