Ņemot vērā straujo cenu kāpumu būvniecības materiāliem, ko izraisījusi globālā pandēmija, būvniecības projektu īstenošana pakļauta iepriekš neparedzamiem riskiem, kur zaudētājs var izrādīties gan pasūtītājs, gan izpildītājs. Situācijas risinājumam ir nepieciešams izstrādāt un ieviest būvniecības cenu indeksācijas mehānismu.
To secināja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības rīkotās diskusijas dalībnieki, kurā piedalījās par nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas un valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvji kā publiskie pasūtītāji, kā arī lielāko nevalstisko organizāciju un būvniecības uzņēmumu vadītāji.
"Risku izvērtēšana ir daļa no uzņēmējdarbības plānošanas, tomēr force majeure apstākļos cenu indeksāciju var paredzēt arī publiskos līgumos, vadoties no starptautiski pieņemtās prakses. Tas ir visu būvniecībā iesaistīto pušu interesēs, lai lielu būvniecības projektu īstenošana neaprautos un investīcijas notiktu kā plānots," uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Diskusijas dalībnieki norādīja, ka būvniecības nozarei, kā sestajai lielākajai nozarei valsts tautsaimniecībā, ir liela nozīme ekonomiskās atveseļošanas procesā. Tāpēc, neskatoties uz satricinājumiem saistībā ar izvirzīto lietu konkurences pārkāpumos, ir jāspēj skatīties nozares attīstības virzienā. Lai attīstītu godīgu un ekonomiski pamatotu konkurenci, ļoti liela nozīme šobrīd ir jaunajiem piedāvātajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kam būtu jāveicina projektu kvalitāte, jāizlīdzina izvirzīto prasību samērīgums un jāveicina godīga un objektīva konkurence.
Tāpat nozares attīstībai nepieciešams aktīvāks dialogs starp atbildīgo ministriju, pasūtītajiem un būvniecības projektu īstenotājiem, jo, lai arī pastāv informācijas apmaiņa, tomēr risinājumu piedāvājums pēc būtības nereti ir novēlots vai vienpusējs, kas neietver uzņēmējdarbību un konkurenci veicinošus pasākumus.
Lai veicinātu viedokļu apmaiņu, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība arī turpmāk rīkos šādas diskusijas, aicinot piedalīties plašu pārstāvju loku: par būvniecības nozari atbildīgo Ekonomikas ministriju, lielāko publisko pasūtītāju VAS Valsts nekustamie īpašumi, Iepirkumu uzraudzības biroju un citas valsts institūcijas, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un būvniecības uzņēmumu vadītājus.