Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.
To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.
Fragments no intervijas
Kā vērtējat situāciju ar tā dēvēto būvnieku karteli?
Situācija sarežģīta. Kopējo situāciju vislabāk raksturo teiciens - paši pūšam, paši degam. Latvijas Būvniecības partnerība iestājas pret konkurences regulējuma pārkāpumiem, bet ir novērojams, ka gan Konkurences padome, gan būvuzņēmēji dažādi interpretē konkurences regulējumu. Un tad vēl, protams, ir daži politiķi, juristi un mediji, kuri, nezinot lietu patiesos apstākļus, pārspīlē situāciju tā, lai visā pasaulē sadzird par Latvijas jauno nacionālo sporta veidu – “strīdēšanās, un viss slikti”. Pagaidām neviens nav pētījis un iedziļinājies patiesajos apstākļos, jo īpaši cēloņos, kāpēc šādas būvnieku sarunas vairāku gadu garumā notikušas, kāpēc uzņēmēji nepārtraukti streso par to, lai uzņēmumus varētu uzturēt un attīstīt. Būtu vērts Centrālajai statistikas pārvaldei sekot līdzi ne tikai apjomiem un cenām, bet arī būvnozares uzņēmumu vidējai peļņai, tad varēs saprast, kurā virzienā attīstās nozare.
Varbūt karteļa skandāls atbrīvos vietu ārvalstu būvnieku ienākšanai Latvijā?
Varbūt arī ir kādi spēki, kas tieši uz to cer, bet tā ir utopija. Piemēram, viens politiskais spēks no tribīnes runā par to, ka šādos apstākļos Latvijā ir jāsāk strādāt būvkompānijām no ārzemēm, kā rezultātā tikšot iegūtas labas cenas un tīra vide. Bet realitātē šī paša spēka pārstāvji no pretendentu konkursa svītro ārvalstu būvkompāniju, jo tā neesot pareizi noformējusi un iesniegusi nepieciešamos dokumentus.
Un vēl - pagaidām neredzu, ka vidējos un lielos publisko iepirkumu konkursos piedalītos vairāki ģenerālbūvnieki no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas. Vienīgās, kas nāk Latvijas tirgū, ir Lietuvas būvniecības kompānijas, bet arī tām interesē tikai lielie projekti. Latvijas tirgus ir par mazu. Būtībā, ja ārvalstu ģenerālbūvniekiem interesētu Latvijas tirgus, tad viņi jau noteikti būtu šeit un strādātu ar iepriekšējiem un esošajiem ES fondu investīciju projektiem. Un vēl - ja kāds būvuzņēmējs atver savu biroju Rīgā un iedomājas strādāt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, tad ātri vien pārliecinās, ka tas nav iespējams tieši specifisko Baltijas valstu tirgu atšķirību dēļ.
Kādas varētu būt īstermiņa un ilgtermiņa sekas nozarē kopumā? Vai pašlaik notiekošais nerada jaunus riskus būvniecībai? Vai šī situācija neradīs tirgus pārdali būvniecības sektorā?
Kopumā sekas ilgtermiņā būs duālas. No vienas puses, labi, ka uzraudzības iestādes atklāj rupjas nelikumības un izskauž 90. gadu uzņēmējdarbības formātus Latvijā. Bet slikti, ka izmeklēšana un gala lēmumi velkas gadiem ilgi. Skaidrs, ka lielajiem būvuzņēmumiem ir jāmainās, jāvirzās starptautiskās korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā, biznesam jākļūst daudz caurspīdīgākam, ko sagaida arī sabiedrība.
No otras puses, šis ir dārgākais no scenārijiem, jo ar populismu un varas paņēmieniem panākt pozitīvas pārmaiņas kādā no nozarēm būs grūti – tas nestrādās, būs liela pretreakcija. Būvniecības nozares reputācija tagad ir zemākajā punktā, daudzi lielie būvnieki ir iedzīti stūrī, publiski jau sen kā sodīti, bet ko tālāk? Patiesu dialogu pagaidām tā pa īstam neviens no valsts pārvaldes nevēlas. Tiek uzturēts mīts, ka visi Konkurences padomes lietā realizētie būvprojekti ir automātiski radījuši desmitiem miljonu eiro (jeb 10%) zaudējumus, tie ir nekavējoties jāpiedzen no vainīgajiem. Bet kāda būs rīcība, kad izrādīsies, ka kādi no šiem objektiem ir uzbūvēti būvniekiem ar zaudējumiem, - vai tad pasūtītājs to kompensēs? Konkurences padomes lietas ietvaros sodiem bija jābūt tādiem, lai tos būtu motivācija samaksāt! Tagad vairākus gadus sekos publiskie pārmetumi, strīdi, dārgas tiesvedības, savstarpējā neuzticēšanās saglabāsies, ja vien nesekos tāds kā mierizlīgums un mērķtiecīga nozares pārmaiņu vadība. Tagad uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi.
Visu interviju lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.
Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.